Eiropas pilsoņu iniciatīva – jauna iespēja pilsoņiem ietekmēt ES politiku

Izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kuras sīki izstrādātu projektu šodien iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas pilsoņi pirmo reizi var tieši ierosināt jaunus tiesību aktus. Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir jauninājums, kas ieviests ar Lisabonas līgumu un ļauj Savienības pilsoņiem, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv vismaz vienu trešdaļu ES dalībvalstu, aicināt Eiropas Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus jomās, kas ir Komisijas kompetencē. 

Komisijas iesniegtajā projektā noteikts, cik parakstu nepieciešams savākt no katras valsts, turklāt tajā ierosināts, ka Komisija pārbauda iniciatīvas pieņemamību pēc tam, kad ir savākti 300 000 parakstu no trīs dalībvalstīm. Projektā noteikts viena gada termiņš parakstu vākšanai un četru mēnešu termiņš, kurā Komisija iepazīstas ar iniciatīvu un lemj par turpmāko rīcību saistībā ar to. Komisija cer, ka Padome un Parlaments panāks galīgo vienošanos par EPI līdz šā gada beigām, tādējādi pirmās iniciatīvās varētu ierosināt jau 2011. gadā.

“Esmu ļoti gandarīts par pilsoņu iniciatīvu, jo tā ievieš patiesi jaunu demokrātiskās līdzdalības veidu ES,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietnieks iestāžu attiecību un administratīvajos jautājumos Marošs Šefčovičs.  “Tas ir liels sasniegums Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tas ir konkrēts piemērs tam, kā padarīt Eiropu tuvāku tas pilsoņiem. Un tai būtu jāveicina aktīvas diskusijas par Briselē notiekošo.  Komisijai būs ļoti nopietni jāapsver ierosinājumi, kas izteikti pilsoņu iniciatīvās.”

Priekšsēdētāja vietniece un komisāre ES pilsonības jautājumos Viviāna Redinga teica: ”Pilsoņu iniciatīva var būt ļoti būtisks līdzeklis, ar ko pilsoņi var panākt, ka viņus uzklausa.  Es atzinīgi vērtēju instrumentu, kas parādīs, ka ES nopietni uztver savu pilsoņu bažas un ieklausās tajās. Tajā pašā laikā mūsu rīcībā ir aizsargpasākumi, kas nodrošinās, ka ierosinātajos priekšlikumos ir ievērotas mūsu vērtības un tie atbilst mūsu pamattiesībām.”

Kāda veidā izpaudīsies pilsoņu iniciatīva?

Iniciatīvu jāatbalsta ne mazāk kā vienam miljonam pilsoņu, kas pārstāv vismaz vienu trešdaļu dalībvalstu. Minimālo parakstītāju skaitu katrā dalībvalstī aprēķinās, dalībvalsts Eiropas Parlamenta deputātu skaitu reizinot ar koeficientu 750. Parakstītāju minimālais vecums būtu vecums, no kura personas ir tiesīgas balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ierosinātās iniciatīvas būs jāreģistrē tiešsaistes reģistrā, ko izveidos Komisija, reģistrāciju varēs atteikt, ja iniciatīva acīmredzami ir pretrunā ar ES pamatvērtībām. Nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz veidu, kādā būtu jāvāc paziņojumi par atbalstu, bet valstu iestādēm būs jāpārbauda, vai parakstu vākšanas sistēma tiešsaistē atbilst konkrētiem drošības un tehniskajiem kritērijiem, turklāt šī pārbaude būs jāveic trīs mēnešu laikā. Organizatoriem būs dots viena gada termiņš, lai savāktu nepieciešamo skaitu parakstu.

Ko Komisija darīs ar iniciatīvu?

Organizatoram būs jālūdz Komisijai pārbaudīt iniciatīvas pieņemamību, tiklīdz būs savākti 300 000 parakstu no trīs dalībvalstīm. Komisijai būs piešķirts divu mēnešu termiņš, kurā lemt par to, vai iniciatīva ietilpst Komisijas kompetencē un attiecas uz jomu, kurā ir iespējams pieņemt tiesību aktu. Šī pieņemamības pārbaude neietekmēs Komisijas lēmumu par iniciatīvas būtību. Ja pieņemts lēmums par iniciatīvas pieņemamību un tiklīdz būs pārbaudīti paraksti par atbalstu, Komisijai četru mēnešu laikā būs jāizpēta iniciatīva pēc būtības. Beidzoties šim termiņam, Komisijai būs jālemj par turpmāko rīcību, proti, vai iesniegt tiesību akta priekšlikumu, vai turpināt iedziļināties problēmā, piemēram, pasūtot pētījumu par to, vai arī neveikt nekādas darbības. Tai būs jāpamato savs lēmums dokumentā, kas tiks publicēts.

Aizsargpasākumi

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka procedūras pilsoņu iniciatīvas uzsākšanai ir   vienkāršas, viegli piemērojamas un visiem pieejamas un nerada pārāk lielu slogu valstu iestādēm. Ir svarīgi, lai šis jaunais demokrātiskais process būtu uzticams, pilnībā nodrošinātu datu aizsardzību un lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgi vai krāpšanas nolūkā. Kaut arī tā neietekmē Komisijas tiesību aktu ierosināšanas tiesības, pilsoņu iniciatīva liks Komisijai nopietni apsvērt lūgumu, ko izteikusi pilsoņu grupa.

Ņemot vērā pilsoņu iniciatīvas lielo nozīmi un atsevišķu jautājumu sarežģītību, 2009. gada 11. novembrī pieņemot Zaļo grāmatu, Komisija sāka plašu sabiedrisko apspriešanu. Tika saņemtas 330 atbildes, kuras izmantoja priekšlikuma sagatavošanā. Februārī Komisija rīkoja sabiedrisko uzklausīšanu, turklāt vērā tika ņemta arī Eiropas Parlamenta rezolūcija par šo jautājumu.