|
Ceturtdien Parlaments pieņēma rezolūciju par ANO 27. Klimata pārmaiņu konferenci (COP27), kas notiks 6.–18. novembrī Ēģiptē. Rezolūcijā deputāti norāda, ka klimata un bioloģiskās daudzveidības krīze ir viena no lielākajām problēmām, ar kādām cilvēce šobrīd saskaras. Deputāti ir noraizējušies par to, kas pausts ANO Vides programmas 2021. gada emisiju samazināšanas deficīta ziņojumā. Ziņojumā konstatēts, ka pat tad, ja valstis darīs vairāk, nekā tās saskaņā ar saviem 2030. gada klimata mērķiem ir apņēmušās, pasaule virzās uz temperatūras paaugstināšanos par 2,7 °C. Šāda temperatūras paaugstināšanās ievērojami pārsniedz Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus noturēt globālo sasilšanu krietni zem 2 °C robežas un tiekties nepārsniegt 1,5 °C robežu.
Rezolūcijā teikts, ka Krievijas karš pret Ukrainu un šī kara sekas liek nekavējoties pārveidot pasaules energosistēmu. Deputāti brīdina, ka šīs desmitgades laikā ir jārīkojas steidzami, jo īpaši tāpēc, ka daudzi solījumi panākt neto nulles emisiju ir nekonkrēti un nepārskatāmi.
G20 un ES valstīm ir jāpaaugstina savi 2030. gada klimata mērķi
Parlamenta deputāti uzsver, ka ES varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vairāk nekā 55%, ja tā apstiprinās Parlamenta priekšlikumus paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 % 2030. gadā” (Fit for 55) un RePowerEU plānam. Tomēr viņi arī aicina ES un visas G20 valstis rīkoties izlēmīgi un pirms COP27 konferences apņemties darīt vairāk, lai mazinātu emisiju. Valstīm ir arī attiecīgi jāpielāgo nacionālie klimata pārmaiņu apkarošanas mērķi jeb nacionāli noteiktie devumi (NND).
Klimata pārmaiņu apkarošanas finansējums jaunattīstības valstīm
Rezolūcijā atgādināts, ka ES dod visvairāk finansējuma klimata pārmaiņu apkarošanai. Parlaments mudina attīstītās valstis raudzīties, lai tiktu pildīts jaunattīstības valstīm dotais solījums izmaksāt klimata pārmaiņu apkarošanas finansējumu 100 miljardu ASV dolāru apmērā. Parlaments arī uzskata, ka naudu jāsāk izmaksāt jau 2022. gadā, bet no 2020. gada līdz 2025. gadam klimata pārmaiņu mazināšanai ik gadu jāatvēl vidēji 100 miljardi ASV dolāru. Deputāti arī uzsver, ka saskaņā ar Parlamenta nostāju attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) Eiropas Savienībai ir jāsniedz tāds finansiāls atbalsts, kas būtu vismaz līdzvērtīgs ieņēmumiem no OIM sertifikātu pārdošanas. Tādā veidā ES atbalstītu vismazāk attīstīto valstu centienus dekarbonizēt savu ekonomiku.
Parlaments atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Glāzgovas dialogs par kaitējumu un zaudējumiem. Galvenā uzmanība šajā dialogā, pēc deputātu domām, ir jāvelta jaunattīstības valstu finansēšanai, skaidri nosakot prioritāti dotācijām, nevis aizdevumiem. Tādā veidā varētu novērst un mazināt kaitējumu un zaudējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.
Vispārēja informācija
Šā gada 14.–18. novembrī Parlamenta delegācija apmeklēs 27. Klimata pārmaiņu konferenci (COP27).
Parlaments ir viens no likumdevējiem, kas atbildīgs par ES tiesību aktu pieņemšanu enerģētikas un klimata jomā, kā mērķis ir īstenot Parīzes nolīgumu. Pirms ES paraksta kādu starptautisku nolīgumu, Parlamentam ir jādod sava piekrišana.
Parlaments ir vairākkārt uzstājis, ka Eiropas Savienībai savos klimata tiesību aktos ir jāizvirza augstāki mērķi, un 2019. gada 28. novembrī tas pasludināja ārkārtas situāciju klimata jomā. Savukārt 2021. gada jūnijā Parlaments pieņēma Eiropas Klimata aktu, kas Eiropas zaļajā kursā ietverto politisko apņemšanos līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti padarīja par juridiski saistošu pienākumu Eiropas Savienībai un dalībvalstīm. Patlaban Parlaments risina sarunas ar dalībvalstīm par paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 % 2030. gadā”, lai palīdzētu ES sasniegt daudz vērienīgāko 2030. gada mērķi.
|
Drukāt
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja