Digitālo tirgu aktā ir noteikts, kādas lielas tiešsaistes platformas ir kvalificējamas par “vārtziņiem”. Tās ir digitālās platformas, kuras nodrošina svarīgu vārteju starp komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem un kurām to stāvokļa dēļ ir tik liels spēks, ka tās var privāti diktēt noteikumus un tādējādi regulēt digitālo ekonomiku. Lai risinātu šos jautājumus, Digitālo tirgu akts noteiks virkni pienākumu, kas digitālajām platformām būs jāievēro, kā arī aizliegs vārtziņiem iesaistīties konkrētā rīcībā.
Uzņēmumi, kuri sniedz vienu vai vairākus no tā sauktajiem “platformas pamatpakalpojumiem”, kas uzskaitīti Digitālo tirgu aktā, ir kvalificējami par vārtziņiem, ja tie atbilst turpmāk aprakstītajām prasībām. Šie pakalpojumi ir: tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, piemēram, lietotņu veikali, tiešsaistes meklētājprogrammas, sociālās tīklošanās pakalpojumi, konkrēti ziņojumapmaiņas pakalpojumi, video koplietošanas platformas pakalpojumi, virtuālie asistenti, tīmekļa pārlūkprogrammas, mākoņdatošanas pakalpojumi, operētājsistēmas, tiešsaistes tirdzniecības vietas un reklāmas pakalpojumi.
Pastāv trīs galvenie kritēriji, uz kuru pamata uzņēmums ietilpst Digitālo tirgu akta piemērošanas jomā:
Sīkāka informācija par vārtziņu statusa noteikšanas procedūru ir pieejama jautājumos un atbildēs par Digitālo tirgu aktu.
Ar Digitālo tirgu aktu ir izveidots pienākumu un aizliegumu saraksts, kuri vārtziņiem būs jāievēro savās ikdienas darbībās, lai nodrošinātu, ka digitālie tirgi ir godīgi un atvērti. Šie pienākumi palīdzēs pavērt iespējas uzņēmumiem konkurēt tirgos un izkonkurēt vārtziņus, pamatojoties uz savu produktu un pakalpojumu priekšrocībām, un tādējādi šiem uzņēmumiem būs lielākas iespējas ieviest jauninājumus.
Vārtziņa īstenota prakse, kas ietver, piemēram, priekšrokas došanu saviem pakalpojumiem vai neļauj tā pakalpojumu komerciālajiem lietotājiem sasniegt patērētājus, var kavēt konkurenci, kā rezultātā samazinās inovācija, pazeminās kvalitāte un pieaug cenas. Ja vārtzinis iesaistās negodīgā praksē, piemēram, izvirza negodīgus piekļuves nosacījumus savam lietotņu veikalam vai neļauj uzstādīt lietotnes no citiem avotiem, patērētājiem, visticamāk, nākas maksāt vairāk vai faktiski tiek liegtas priekšrocības, ko varētu sniegt alternatīvie pakalpojumi.
Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere:
Digitālo tirgu akts būtiski mainīs digitālo vidi. Ar šo aktu ES īsteno proaktīvu pieeju, lai nodrošinātu godīgus, pārredzamus un sāncensīgus digitālos tirgus. Ievērojama tirgus vara ir koncentrēta dažu lielu uzņēmumu rokās. Vārtziņiem, kuriem ir ietekmīgs stāvoklis digitālajos tirgos, būs jāpierāda, ka tie konkurē godīgi. Mēs aicinām visus potenciālos vārtziņus, to konkurentus vai patērētāju organizācijas vērsties pie mums un pārrunāt to, kā vislabāk īstenot Digitālo tirgu aktu.
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:
Vienošanās par jaunajiem digitālo tirgu noteikumiem tika panākta rekordīsā laikā, un tagad ir pienācis izšķirošais brīdis attiecībā uz to piemērošanu. Tagad mums ir skaidri zināms, kad noteikumi tiks piemēroti un vārtziņiem būs jāmaina līdzšinējā negodīgā prakse, kura pārāk ilgi ir liegusi digitālajiem tirgiem izmantot inovatīvas alternatīvas. Ir pienācis laiks noteikt vārtziņu statusu uzņēmumiem un ievērot noteikumus. Komisija jau aktīvi sadarbojas ar potenciālajiem vārtziņiem, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi tiek ievēroti no pirmās dienas. Turklāt, ja būs pazīmes, kas liecinās par pienākumu un aizliegumu neievērošanu, mēs nevilcināsimies izmantot savas izpildes nodrošināšanas pilnvaras.
Nākamie soļi
Digitālo tirgu akta stāšanās spēkā nozīmē Digitālo tirgu akta nonākšanu svarīgākajā īstenošanas posmā, un to sāks piemērot pēc sešiem mēnešiem – no 2023. gada 2. maija. Pēc tam divu mēnešu laikā un vēlākais līdz 2023. gada 3. jūlijam potenciālajiem vārtziņiem, kas atbilst Digitālo tirgu aktā noteiktajām robežvērtībām, būs jāpaziņo Komisijai par saviem platformas pamatpakalpojumiem.
Kad Komisija būs saņēmusi pilnīgu paziņojumu, tai 45 darbdienu laikā būs jānovērtē, vai attiecīgais uzņēmums atbilst robežvērtībām, un jānosaka tam vārtziņa statuss (vēlākais iespējamais iesniegšanas termiņš būtu 2023. gada 6. septembris). Pēc vārtziņu statusa noteikšanas vārtziņiem sešu mēnešu laikā un vēlākais līdz 2024. gada 6. martam būs jānodrošina atbilstība Digitālo tirgu akta prasībām.
Lai sagatavotos Digitālo tirgu akta izpildei, Komisija jau tagad proaktīvi sadarbojas ar nozares ieinteresētajām personām ar mērķi nodrošināt jauno noteikumu faktisku izpildi. Turklāt nākamajos mēnešos Komisija organizēs vairākus tehniskus darbseminārus ar ieinteresētajām personām, lai novērtētu trešo personu viedokļus par atbilstību Digitālo tirgu aktā paredzētajiem vārtziņu pienākumiem. Pirmais darbseminārs notiks 2022. gada 5. decembrī, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta noteikumam par prioritātes piešķiršanu saviem produktiem un pakalpojumiem.
Visbeidzot, Komisija izstrādā arī īstenošanas regulu, kurā ietverti noteikumi par paziņošanas procesuālajiem aspektiem.
Kopā ar priekšlikumu Digitālo pakalpojumu aktam Komisija 2020. gada decembrī ierosināja Digitālo tirgu aktu, kura mērķis ir novērst negatīvās sekas, ko rada konkrēta tādu tiešsaistes platformu rīcība, kuras darbojas kā ES vienotā tirgus digitālie vārtziņi.
Digitālo tirgu akts tiks īstenots, izmantojot stabilu uzraudzības struktūru, saskaņā ar kuru vienīgā noteikumu izpildes nodrošinātāja būs Komisija, kas šajā nolūkā cieši sadarbosies ar ES dalībvalstu iestādēm. Komisija varēs piemērot sankcijas un naudas sodus līdz 10 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pasaulē un līdz 20 % atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Sistemātisku pārkāpumu gadījumā Komisija varēs arī piemērot strukturālus vai rīcību koriģējošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienākumu efektivitāti, piemēram, noteikt aizliegumu veikt turpmākas iegādes.
Visbeidzot, Digitālo tirgu akts piešķir Komisijai pilnvaras veikt tirgus izpēti, kas nodrošinās, ka regulā noteiktie pienākumi pastāvīgi mainīgajā digitālo tirgu situācijā tiek pastāvīgi atjaunināti.
Digitālo tirgu akts. Jautājumi un atbildes (atjaunināts)