Komisija atzinīgi vērtē vienošanos par ES 2023. gada budžetu

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma panācis vienošanos par ES budžetu 2023. gadam. Vienošanās aptver saistības 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumus 168,7 miljardu eiro apmērā. Pēc tā pieņemšanas budžets ļautu ES mobilizēt ievērojamus līdzekļus, lai palīdzētu mazināt Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu smagās sekas šajā valstī, kā arī dienvidu kaimiņreģionā un dalībvalstīs. Budžets paredzētu arī atbalstu tam, lai varētu turpināties ilgtspējīga atgūšanās no koronavīrusa pandēmijas un tiktu aizsargātas un radītas darbvietas. Tas veicinātu turpmākas investīcijas zaļākā, digitalizētākā un noturīgākā Eiropā, vienlaikus gādājot par visneaizsargātākajām personām kaimiņvalstīs un citur pasaulē.

Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns:

Šajos grūtajos laikos Eiropa parāda, ka tā spēj darboties visu labā. Apstiprinātais budžets palīdzēs novērst Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu radītās sekas, paredzot lielāku finansējumu, kas tiks atvēlēts arī migrācijas jautājumu risināšanai, solidaritātes joslām, pietiekamai energoapgādei, aizsardzībai, kā arī atbalstot tās ES valstis, kas uzņem cilvēkus, kuri bēg no Ukrainas.

Budžets, par kuru panākta vienošanās, novirzīs līdzekļus uz tām jomām, kurās tie var sasniegt vislielākos rezultātus, atbilstoši ES dalībvalstu un ES partneru visbūtiskākajām vajadzībām visā pasaulē.

Proti, ir panākta vienošanās novirzīt:

• 14,7 miljardus eiro tam, lai atbalstītu mūsu kaimiņvalstis un starptautisko attīstību un sadarbību. Nolīgums ietver mērķtiecīgus palielinājumus Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) – “Eiropa pasaulē” (12,3 miljardi eiro), galveno uzmanību veltot Ukrainai un Moldovai, migrācijai dienvidu kaimiņreģionā, kā arī humānās palīdzības programmai (1,8 miljardi eiro), lai risinātu krīzes situācijas visā pasaulē;
• 1,5 miljardus eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 956,8 miljonus eiro Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai pastiprinātu sadarbību ārējo robežu pārvaldībā, kā arī migrācijas un patvēruma politiku, kā arī atbalstu dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus no Ukrainas;
• 3,0 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, lai nodrošinātu modernu, augstas veiktspējas transporta infrastruktūru pārrobežu savienojumu atvieglošanai [īpašs uzsvars tiek likts uz ES-Ukrainas solidaritātes joslu stiprināšanu un — reaģējot uz enerģētikas krīzi, — uz enerģētikas sadaļu, papildinot 20 miljardu eiro priekšlikumu par REPowerEU];
• 295,2 miljonus eiro projektam “Militārā mobilitāte”, lai uzlabotu civilo un militāro mobilitāti;
• 3,7 miljardus eiro programmai “Erasmus+”, lai veiktu ieguldījumus jauniešu labā, tostarp palīdzot skolēniem un studentiem, kas bēg no Ukrainas, kā arī 332,8 miljonus eiro kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot programmu “Radošā Eiropa”;
• 62,9 miljardus eiro saistībās, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, veicinot investīcijas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā;
• 53,6 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 1,1 miljardu eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Eiropas lauksaimniekiem un zvejniekiem, kā arī lauksaimniecības un pārtikas un zivsaimniecības nozares noturības stiprināšanai un krīzes pārvarēšanai nepieciešamo iespēju nodrošināšanai;
• 12,4 miljardus eiro programmai “Apvārsnis Eiropa”, lai atbalstītu ES pētniecību tādās jomās kā veselība, digitālā joma, rūpniecība, kosmoss, klimats, enerģētika un mobilitāte;
• 602,8 miljonus eiro Vienotā tirgus programmai, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus visā Savienībā;
• 739,3 miljonus eiro programmai “ES – veselībai”, lai atbalstītu Eiropas veselības savienību un vispusīgi tiktu apmierinātas Savienības pilsoņu veselības vajadzības;
• 1,5 miljardus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda tam, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti dod rezultātu visiem, un 755,5 miljonus eiro no programmas “LIFE”, lai atbalstītu rīcību vides un klimata politikas jomā;
• 309,9 miljonus eiro Iekšējās drošības fondam, 945,7 miljonus eiro Eiropas Aizsardzības fondam, lai atbalstītu Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību, un 157,0 miljonus eiro Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu.

Pilns sadalījums pa izdevumu kategorijām ir pieejams šeit:

ES 2023. gada budžets (miljonos eiro):
APROPRIĀCIJAS PA IZDEVUMU KATEGORIJĀM	2023. gada budžets
	Saistības	Maksājumi
1. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija	21 548,4	20 901,4
2. Kohēzija, noturība un vērtības	70 586,7	58 058,7
— Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	62 926,5	50 875,0
— Noturība un vērtības	7 660,2	7 183,7
3. Dabas resursi un vide	57 259,3	57 455,7
Ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	40 692,2	40 698,2
4. Migrācija un robežu pārvaldība	3 727,3	3 038,4
5. Drošība un aizsardzība	2 116,6	1 208,4
6. Kaimiņattiecības un pasaule	17 211,9	13 994,9
7. Eiropas publiskā pārvalde	11 311,3	11 311,3
Tematiskie īpašie instrumenti	2 855,2	2 679,8
Apropriācijas kopā	186 616,7	168 648,7

Avots: Eiropas Komisija: skaitļi, izteikti miljonos eiro, faktiskajās cenās

Kopā ar 2023. gada budžetu ES iestādes vienojās apstiprināt ierosinātos 2022. gada budžeta grozījumus, kurus Komisija iesniedza šā gada sākumā. Kad apstiprināšanas process būs pabeigts, Komisija varēs turpināt sniegt atbalstu un palīdzību Ukrainai, palīdzēt dalībvalstīm, kuras vairāk skar migrantu un Ukrainas bēgļu pieplūdums, stiprināt Savienības sagatavotību meža ugunsgrēkiem, reaģēt uz pašreizējiem putnu gripas un cūku mēra uzliesmojumiem un risināt citas no vispārējā makroekonomiskā konteksta izrietošas problēmas.

Līdztekus 2023. gada budžetam ES valstis arī turpmāk varēs paļauties uz atbalstu, kas tiek sniegts no atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU un tā pamatā esošā Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Papildus budžeta palielinājumam Komisija 9. novembrī ierosināja 2023. gadam vēl nepieredzētu pasākumu kopumu Ukrainai līdz pat 18 miljardu eiro apmērā. Runa ir par aizdevumiem ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, kurus no 2023. gada izmaksās regulāros maksājumos.

Kas notiks tālāk

Gada budžetu 2023. gadam tagad oficiāli pieņems Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments. Patlaban paredzēts, ka balsojums plenārsēdē, kas iezīmēs procesa beigas, notiks 2022. gada 23. novembrī.

Sīkāka informācija

Ilgtermiņa budžets (2021–2027)

Atveseļošanas plāns

Gada budžets (2023)