Pieņemts ES budžets 2023. gadam: centrā Ukraina, enerģētika un ekonomikas atveseļošana 24/11/2022

Nākamā gada ES budžeta sarunās EP deputātiem izdevās panākt lielāku atbalstu Ukrainas kara seku novēršanai un pandēmijas seku likvidēšanas procesam.

Parlamentam 14. novembrī izdevās ar dalībvalstīm vienoties par 1,05 miljardu eiro pievienošanu Komisijas ierosinātajam budžetam, lai nodrošinātu finansējumu Parlamenta prioritātēm. EP deputāti palielināja finansējumu programmām un politikas virzieniem, kurus tie uzskata par prioritāriem, lai novērstu kara un enerģētikas krīzes sekas, veicinātu atveseļošanos pēc pandēmijas un stiprinātu zaļo un digitālo pāreju.

2023. gada budžetu EP deputāti apstiprināja ar 492 balsīm par, 66 pret un 46 atturoties.

Ukrainas kara seku novēršana

EP deputāti nodrošināja šādu papildu finansējumu:

+ 120 miljoni eiro Erasmus+, lai atbalstītu studentus un skolotājus no Ukrainas;

+ 150 miljoni eiro humānajai palīdzībai;

+ 36,5 miljoni eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam;

+ 10 miljoni eiro Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam;

+ 280 miljoni eiro Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam ar ES dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm;

+ 58,8 miljoni euro Militārās mobilitātes fondam.

Enerģētika un klimats

EP deputātiem izdevās palielināt finansējumu ES enerģētiskās neatkarības veicināšanai un atbalstam iedzīvotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem enerģijas rēķinu segšanai, vienlaikus stiprinot zaļo pāreju un bioloģisko daudzveidību. Papildu atbalsts piešķirts šādām programmām:

- pētniecības programmai Apvārsnis Eiropa (+10 miljoni eiro);

- Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas finansē augstas kvalitātes un ilgtspējīgu Eiropas transporta un enerģētikas tīklu izveidi (+103,5 miljoni euro);

- vides un klimata pasākumu programmai LIFE (+30 miljoni euro).

Pandēmijas mācības: veselība, sagatavotība, kultūra un vērtības

EP deputāti nepiekrita Padomes vēlmei par 200 miljoniem eiro samazināt finansējumu programmai ES – veselībai un panāca tai vēl 7,5 miljonus eiro papildu finansējuma, argumentējot, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc jāpalīdz dalībvalstīm stiprināt veselības sistēmas.

Citas prioritātes, par kurām Parlaments cīnījās un saņēma papildu atbalstu, ir šādas:

- ES Civilās aizsardzības mehānisms (+ 41,4 miljoni euro);

- programma Radošā Eiropa (+7,5 miljoni euro);

- Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības (+3 miljoni euro);

- Eiropas Prokuratūra (+2,5 miljoni euro).

Citāti

Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtfelds (ECR, Beļģija):

"Papildus nepieciešamajiem un acīmredzami steidzamajiem izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas kara seku likvidēšanu, mēs 2023. gada budžetā ieguldīsim arī jomās, kurās ar ES līmeņa rīcību var panākt nozīmīgus uzlabojumus. Lai arī mums sarunās izdevās panākt daudz, es tomēr būtu gribējis redzēt budžetu, kas ir vairāk koncentrēts un mazāk sadrumstalots un atspoguļo mūsu vēlmi padarīt Eiropu par līderi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā." (Runas videoierakstu skatīt šeit).

Nikolajs Štefanuta (RENEW, Rumānija), gavenais ziņotājs par ES 2023. gada budžetu (III iedaļa - Komisija): "Šobrīd kaut kur Eiropā kāda māte gāzes taupības nolūkos lieto cepeškrāsni tikai reizi nedēļā, lai gatavotu ēst saviem bērniem, savukārt Sibiu kāds students atsakās no sava plāna studēt Francijā inflācijas dēļ. Šajās budžeta sarunās mēs cīnījāmies par tā palielināšanu, lai vairāk palīdzētu mūsu iedzīvotājiem, un mums izdevās papildus iegūt veselu miljardu eiro. Tas nozīmē vairāk finansējuma enerģētikas krīzes novēršanai, Ukrainas kara sekām, klimata pārmaiņam, sabiedrības veselībai, kā arī Eiropas tiesību un vērtību veicināšanai." (Runas videoierakstu skatīt šeit)

Niklass Herbsts (EPP, Vācija), ziņotājs par citām budžeta sadaļām: "Esmu ļoti gandarīts, ka esam spējuši izvirzīt ES iestāžu kiberdrošību par prioritāti un panākuši reālus ieguldījumus šajā jomā, skaidri apņemoties turpmāk šajā jomā cieši sadarboties. Šīs sarunas parāda, ka mums ir jāspēj budžeta prioritātēs atspoguļot arī nākotnē gaidāmie uzdevumi." (Runas videoierakstu skatīt šeit)

Vispārīgi

Ņemot vērā vajadzību pārvaldīt ES budžetu vairāku gadu perspektīvā un plānot projektus, ES budžetā tiek nodalīti saistību piešķīrumi (izmaksas, par kurām attiecīgajā finanšu gadā tiek noslēgti juridiski saistoši līgumi, kas var ietekmēt turpmāko gadu izdevumus) un maksājumu piešķīrumi (līdzekļi, ko faktiski izmaksā attiecīgajā gadā, ietverot arī saistības, par kurām noslēgti līgumi iepriekšējos gados).

Aptuveni 94 % no ES budžeta tiek novirzīti iedzīvotājiem, reģioniem, pilsētām, lauksaimniekiem un uzņēmumiem.

Papildu informācija

EP un dalībvalstu vienošanās par 2023. gada ES budžetu

https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0278_EN.html

EP Izpētes dienests - “Adoption of the European Union's 2023 budget”

https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document/EPRS_ATA(2022)739197

2023. gada ES budžets - uzziņa

https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20220929IPR41806/eu-budget-2023-timeline-quick-reference

Procedūras dokumentācija

https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2022/0212(BUD)&l=en

 

Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu