EK ierosina reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli

Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes. Rezultātā patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu. Savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Eiropas Savienībā jau vairāk nekā divdesmit gadus ir efektīvs un labi integrēts elektroenerģijas tirgus, kas patērētājiem dod iespēju baudīt vienotā enerģijas tirgus ekonomiskās priekšrocības, gādā par piegādes drošību un stimulē dekarbonizāciju. Enerģētiskā krīze, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir pierādījums tam, cik svarīgi elektroenerģijas tirgu ātri pielāgot tā, lai tas sekmīgāk atbalstītu zaļo pārkārtošanos un enerģijas patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — nodrošinātu plašu piekļuvi cenas ziņā pieejamai atjaunīgajai un nefosilajai elektroenerģijai. 

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus, konkrētāk, Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un REMIT regulu. Ar to tiek ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti.

Uz atjaunīgajiem resursiem balstītas energosistēmas izveide ne vien palīdzēs samazināt rēķinus patērētājiem, bet arī nodrošināt ilgtspējīgu un neatkarīgu ES energoapgādi saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un plānu REPowerEU. Šī reforma, kas ir Zaļā kursa industriālā plāna daļa, arī nodrošinās Eiropas rūpniecībai atjaunīgu, nefosilu un cenas ziņā pieejamu elektroapgādi, kas ir svarīgs dekarbonizācijas un zaļās pārkārtošanās faktors. Lai mums izdotos sasniegt savus enerģētikas un klimata mērķrādītājus, atjaunīgo energoresursu apguvei līdz šīs desmitgades beigām jātrīskāršojas.

Aizsargāt un spēcināt patērētājus 

Augstās un svārstīgās cenas — piemēram, 2022. gadā novērotās cenas, kuru cēlonis bija Krievijas enerģētiskais karš pret ES, — ir bijusi pārmērīga nasta patērētājiem. Šis priekšlikums patērētājiem un piegādātājiem dos iespēju gūt labumu no lielākas cenu stabilitātes, kuru nodrošinās atjaunīgās un nefosilās enerģijas tehnoloģijas.  Svarīgākais ir tas, ka ierosinātie pasākumi patērētājiem nodrošinās plašu līgumu izvēli un skaidrāku informāciju pirms līgumu parakstīšanas, tā dodot iespēju noslēgt līgumus, kas garantē drošas ilgtermiņa cenas, kas savukārt palīdzētu izvairīties no pārmērīgiem riskiem un svārstībām. Tomēr tie joprojām varēs izvēlēties slēgt arī dinamiskas cenu noteikšanas līgumus, kuri dod iespēju cenu svārstības izmantot savā labā, piemēram, elektroenerģiju patērēt tad, kad tā ir lētāka (piemēram, lai uzlādētu elektrotransportlīdzekļus vai izmantotu siltumsūkņus).

Reformas mērķis ir ne tikai paplašināt patērētāju izvēles iespējas, bet arī veicināt cenu stabilitāti, samazinot risku, ka piegādātājam būs grūtības izpildīt saistības. Priekšlikums paredz, ka piegādātājiem savi cenu riski jāpārvalda vismaz tādā mērā, lai nodrošinātu fiksētajos līgumos paredzētos daudzumus, tādējādi mazinoties to atkarībai no spējiem cenu kāpumiem un tirgus svārstībām. Tas arī dalībvalstīm uzliek pienākumu izveidot pēdējos garantētos piegādātājus, lai neviens patērētājs nepaliktu bez elektroenerģijas.

Ar to tiek ievērojami stiprināta arī mazaizsargāto patērētāju aizsardzība. Saskaņā ar ierosināto reformu dalībvalstis mazaizsargātus patērētājus, kuriem ir kavēti maksājumi, aizsargās no atslēgšanas. Tā arī paredz, ka dalībvalstis regulētās mazumcenas krīzes gadījumā var attiecināt arī uz mājsaimniecībām un MVU.

Saskaņā ar priekšlikumu tiek pārskatīti arī noteikumi par atjaunīgās enerģijas kopīgošanu. Patērētāji varēs investēt vēja vai saules enerģijas parkos un pārpalikušo jumta saules enerģiju pārdot ne tikai piegādātājam, bet arī kaimiņiem. Piemēram, īrnieki jumta saules enerģijas pārpalikumā varēs dalīties ar kādu kaimiņu.

Lai uzlabotu elektroenerģijas sistēmas elastību, dalībvalstīm tagad būs jānovērtē savas vajadzības un jānosprauž mērķi palielināt nefosilo elastību, un tām būs iespēja ieviest jaunas atbalsta shēmas, kas orientētas tieši uz pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Reforma turklāt sistēmu operatoriem dod iespēju stimulēt pieprasījuma samazinājumu maksimumslodzes stundās. Līdztekus šim priekšlikumam Komisija šodien ir nākusi klajā arī ar ieteikumiem dalībvalstīm par uzkrāšanas inovāciju, tehnoloģijām un jaudu.

Uzlabot enerģijas izmaksu prognozējamību un stabilitāti, lai veicinātu rūpniecības konkurētspēju

Daudzus uzņēmumus pērn smagi skāra pārmērīgās enerģijas cenu svārstības. Lai stiprinātu ES rūpniecības konkurētspēju un samazinātu tās pakļautību cenu svārstībām, Komisija ierosina veicināt stabilāku ilgtermiņa līgumu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu (EPL), izmantošanu; ar tiem uzņēmumi paši sev nodrošina tiešu enerģijas piegādi un tādējādi var gūt labumu no stabilākām atjaunīgās un nefosilās elektroenerģijas ražošanas cenām. Lai novērstu pašreizējos šķēršļus, piemēram, pircēju kredītrisku, reforma dalībvalstīm uzliek pienākumu EPL nodrošināt tirgus garantiju pieejamību.

Lai elektroenerģijas ražotājiem nodrošinātu ieņēmumu stabilitāti un rūpniecību pasargātu no cenu svārstībām, viss publiskā sektora atbalsts jaunām investīcijām inframarginālā un obligātā atjaunīgās un nefosilās elektroenerģijas ražošanā būs jāsniedz divvirzienu starpības segšanas līgumu veidā, savukārt dalībvalstīm būs pienākums virsieņēmumus novirzīt patērētājiem. Turklāt reforma palielinās tirgu likviditāti ilgtermiņa līgumiem, kas garantē nākotnes cenas, — tā sauktajiem nākotnes līgumiem. Tas lielākam skaitam piegādātāju un patērētāju dos iespēju aizsargāties pret pārmērīgi svārstīgām cenām ilgākā laikposmā. 

Būs arī jauni pienākumi veicināt atjaunīgo energoresursu integrāciju sistēmā un uzlabot ražošanas prognozējamību. Tie ietver sistēmu operatoriem piemērojamus caurredzamības pienākumus attiecībā uz tīkla pārslodzi un reāllaikam tuvākus tirdzniecības termiņus.

Visbeidzot, lai nodrošinātu tirgu konkurētspēju un caurredzamu cenu noteikšanu, Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) un valstu regulatoriem būs lielākas iespējas sekot līdzi enerģijas tirgus integritātei un pārredzamībai. Konkrētāk, atjauninātā Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) nodrošinās labāku datu kvalitāti, kā arī stiprinās ACER lomu iespējamo tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārrobežu gadījumu izmeklēšanā. Kopumā tas stiprinās ES patērētāju un rūpniecības aizsardzību pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

Enerģētikas komisāre Kadri Simsone:

Pašreizējais elektroenerģijas tirgus modelis daudzus gadu desmitus ir nodrošinājis efektīvu un labi integrētu tirgu, taču ierobežotais globālais piedāvājums un Krievijas manipulācijas ar mūsu enerģijas tirgiem daudziem patērētājiem nozīmējušas milzīgu enerģijas rēķinu palielinājumu. Šodien nākam klajā ar pasākumiem, kas uzlabos enerģijas izmaksu stabilitāti un paredzamību visā ES. Stimuls investīcijām atjaunīgajos energoresursos mums palīdzēs sasniegt zaļā kursa mērķus un gaidāmajos gadu desmitos ES padarīs par spēcīgu spēlētāju tīrās enerģijas laukā.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Atjaunīgā enerģija nākotnē aizvien lielākā mērā kļūs par galveno resursu Eiropas iedzīvotājiem un industriālajām nozarēm. Atjaunīgie energoresursi ir atslēga, kas mums pavērs ceļu uz enerģētisko patstāvību un dos iespēju pielikt punktu atkarībai no fosilajiem kurināmajiem. Mums ir jāatjaunina tirgus modelis, lai nodrošinātu, ka šī pārkārtošanās notiek pēc iespējas ātrāk un ka patērētāji var gūt labumu no mazākām atjaunīgo energoresursu izmaksām.

Nākamie soļi

Pirms ierosinātā reforma stāsies spēkā, tā būs jāapspriež un par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei.     

Konteksts

Kopš 2021. gada vasaras enerģijas cenas ir piedzīvojušas nepieredzētus spējus kāpumus un svārstības, kas smagi skāruši ES mājsaimniecības un tautsaimniecību, it sevišķi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas Eiropā noveda pie enerģētiskās krīzes. Daudzi patērētāji pieredzēja, ka gāzes cenu kāpuma dēļ rēķini aug, lai gan atjaunīgie energoresursi jau tagad apmierina vairāk nekā trešdaļu no ES elektroenerģijas pieprasījuma.

ES uz to strauji reaģēja, ieviešot plašu pasākumu klāstu ar mērķi mazināt augsto un svārstīgo enerģijas vairumcenu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr Eiropadome ir Komisiju aicinājusi sagatavot strukturālu elektroenerģijas tirgus reformu ar divējādu mērķi — nodrošināt Eiropas enerģētisko patstāvību un panākt klimatneitralitāti. Ierosinātā reforma ir atbilde uz šo ES līderu aicinājumu, un pērn runā par stāvokli Savienībā to izziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Šī reforma ir arī daļa no Zaļā kursa industriālā plāna, kura mērķis ir stiprināt Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un paātrināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Priekšlikums grozīt regulu, lai uzlabotu Savienības elektroenerģijas tirgus modeli

Priekšlikums grozīt regulu, lai uzlabotu Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū

Komisijas dienestu darba dokuments par elektroenerģijas tirgus modeļa reformu

Ieteikumsun dienestu darba dokuments par uzkrāšanu

Elektroenerģijas tirgus modelis

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā