Komisija ierosina 2024. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā

Eiropas Komisija, reaģēdama uz zinātnisko novērtējumu, kas liecina, ka vairākas zvejniecības ir smagā situācijā, ir pieņēmusi priekšlikumu par 2024. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pagaidām Komisija ir ierosinājusi kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotas trim no desmit pārvaldītajiem Baltijas jūras krājumiem. Pārējie kvotu priekšlikumi tiks izteikti vēlāk. Komisija ierosina par 7 % palielināt laša zvejas iespējas Somu līcī, bet tajā pašā laikā par 15 % samazināt laša nozvejas galvenajā baseinā un par 20 % – reņģes nozvejas Rīgas līcī.

Attiecībā uz pārējiem Baltijas jūras krājumiem (mencas rietumu un austrumu krājumi, reņģes krājumi Baltijas jūras rietumdaļā, centrālajā daļā un Botnijas līcī, brētliņas un jūras zeltplekstes krājumi) Komisija ir lūgusi Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) papildu informāciju, lai varētu labāk ņemt vērā apstākli, ka mencas tiek nozvejotas kopā ar plekstveidīgajām zivīm, bet reņģes – kopā ar brētliņām.

Zinātnieki lēš, ka Baltijas jūras centrālajā daļā reņģes krājuma apmērs kopš 20. gs. 90. gadu sākuma ir bijis tuvu minimālajam vai pat mazāks par to. Botnijas līcī reņģes krājuma apmērs ir mazāks par veselīga krājuma apmēru, jo ir sarucis gan jauno zivju skaits, gan pieaugušo zivju lielums. Tāpēc Komisija ierosina aizliegt specializēto zveju abos krājumos un paturēt spēkā zvejas aizliegumu, kas noteikts attiecībā uz mencas krājumiem, reņģes rietumu krājumu un lasi lielākajā daļā galvenā baseina.

Uz rudenī gaidāmās papildu informācijas pamata Komisija ierosinās noteikt piezvejas KPN mencas rietumu un austrumu krājumam, reņģes krājumam Baltijas jūras rietumu daļā, centrālajā daļā un Botnijas līcī. Šis priekšlikums ļaus kuģiem izkraut nenovēršamās nozvejas, kas katrā no šiem noplicinātajiem krājumiem gūtas, zvejojot, piemēram, jūras zeltpleksti vai brētliņu.

Ierosinātās KPN balstās uz labāko pieejamo ICES zinātnisko ieteikumu un atbilst Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānam, ko 2016. gadā pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Detalizētas ziņas norādītas tabulā.

Menca

Attiecībā uz mencu Baltijas jūras austrumdaļā Komisija iecerējusi paturēt spēkā nozvejas limitu, kas noteikts nenovēršamām piezvejām, un visus papildu pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums. Turklāt tā ierosina atcelt dažām reņģes zvejniecībām piešķirto atbrīvojumu no zvejas aizlieguma, kas saistīts ar nārsta periodu. Neraugoties uz pasākumiem, kas veikti kopš 2019. gada, kad zinātnieki pirmo reizi brīdināja par mencas krājuma slikto stāvokli, situācija vēl aizvien nav uzlabojusies.

Baltijas jūras rietumdaļā mencas krājuma stāvoklis ir slikts, un 2022. gadā tā biomasa bija sasniegusi viszemāko līmeni. Tas varētu būt saistīts ar vērā ņemamu dabisko mirstību, ko zinātnieki vēl nespēj pilnībā izskaidrot. Tāpēc Komisija ierosina saglabāt KPN, kura būtu pieejama tikai nenovēršamām piezvejām, un visus 2023. gadā noteiktos papildinošos pasākumus, bet aizliegt atpūtas zveju un atcelt dažām reņģes zvejniecībām piešķirto atbrīvojumu no zvejas aizlieguma, kas saistīts ar nārsta periodu.

Reņģe

Baltijas jūras rietumdaļā reņģes krājuma apmērs joprojām ir mazāks par veselīga krājuma apmēru. Komisija ierosina saglabāt KPN, kura būtu pieejama tikai nenovēršamām piezvejām, un atcelt piekrastes mazapjoma zvejniecībām piešķirto atbrīvojumu.

Arī attiecībā uz reņģi Botnijas līcī Komisija ierosina aizliegt specializēto zveju un noteikt KPN, kura būtu pieejama tikai nenovēršamām piezvejām. Saskaņā ar zinātnisko novērtējumu iespējamība, ka krājuma apmērs kļūs mazāks par minimālo, virs 5 % būtu arī tad, ja nozvejas netiktu gūtas vispār.

Baltijas jūras centrālajā daļā reņģes krājuma apmērs ir sarucis tiktāl, ka ir mazāks par minimālo. Tāpēc Komisija ierosina aizliegt specializēto zveju un noteikt KPN, kura būtu pieejama tikai nenovēršamām piezvejām. Attiecīgi – kā nekad iepriekš – Baltijas jūras centrālās daļas reņģes nozvejas, kas tiek gūtas Rīgas līcī, vairs neietilps zvejas iespējās, kuras noteiktas reņģes krājumam Rīgas līcī. Attiecīgais zinātniskais ieteikums par nozveju liek priekšā samazinājumu 23 % apmērā, taču Komisija ierosina zvejas iespējas samazināt par 20 %, jo krājums ir veselīgs.

Jūras zeltplekste

Lai gan zinātniskais ieteikums pieļautu būtisku palielinājumu, Komisija aizvien ir piesardzīga, galvenokārt – lai aizsargātu mencu, kas ir nenovēršama piezveja jūras zeltplekstes zvejā. Tajā pašā laikā drīzumā tiks ieviesti jauni pasākumi, ar kuriem mencas piezvejas tiks samazinātas, izmantojot alternatīvus zvejas rīkus. Tāpēc pirms KPN ierosināšanas Komisija ir lūgusi ICES sniegt papildu informāciju.

Brētliņa

Zinātniskajā ieteikumā par brētliņu ieteikts nozvejas nedaudz samazināt. Tomēr brētliņas tiek nozvejotas kopā ar reņģēm, sevišķi baseina centrālajā daļā, kurā reņģes krājuma biomasa ir mazāka par minimālo apmēru. Tāpēc šis apstāklis jāņem vērā, nosakot nozveju apjomu. Arī pirms šīs KPN ierosināšanas Komisija ir lūgusi ICES sniegt papildu informāciju.

Lasis

Laša upju populāciju stāvoklis galvenajā baseinā būtiski atšķiras, dažas no tām joprojām ir vājas, bet citas – veselīgas. Pirms diviem gadiem ICES ieteica visas laša zvejniecības galvenajā baseinā slēgt, lai sasniegtu veselīgu populācijas apmēru. Tajā pašā laikā no ICES novērtējuma izriet, ka Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes ūdeņos dažas zvejniecības vasarā varētu saglabāt. ICES aizvien pieturas pie ieteikuma principa, bet tā ģeogrāfisko tvērumu ir ierobežojusi līdz Botnijas līcim un ir samazinājusi attiecīgo nozvejas apjomu. Tāpēc Komisija ierosina zvejas iespējas un ar tām saistītos noteikumus attiecīgi koriģēt.

Nākamie soļi

Balstoties uz šiem priekšlikumiem, ES valstis pieņems galīgo lēmumu, kādā maksimālajā daudzumā Baltijas jūras baseinā varēs zvejot svarīgāko komerciālas nozīmes sugu zivis. Komisijas priekšlikumu izskatīs Padome, un to plānots pieņemt ministru sanāksmē šā gada 23. un 24. oktobrī.

Konteksts

Priekšlikums par zvejas iespējām ir daļa no Eiropas Savienības pieejas zvejas apjomus koriģēt tā, lai tie atbilstu ilgtermiņa ilgtspējas mērķrādītājiem jeb maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam, par ko Padome un Eiropas Parlaments vienojušies kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā. Komisijas priekšlikums atbilst arī rīcībpolitiskajiem plāniem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes”, un daudzgadu pārvaldības plānam, kas izstrādāts mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā.

Šobrīd zvejnieki ir sarežģītā situācijā, jo līdz šim komerciāli nozīmīgus krājumus (mencas rietumu un austrumu krājums, reņģes rietumu, centrālās daļas un Botnijas līča krājums, laša krājumi Baltijas jūras dienvidu daļā un upēs) ietekmē papildu noslogojumi, ko rada dzīvotņu zudums, kuru izraisījusi vides degradācija gan iekšzemes ūdeņos, gan pašā Baltijas jūrā. Lai palīdzētu zvejniekiem, kuri darbojas Baltijas jūrā, dalībvalstis un piekrastes reģioni var izmantot Eiropas Sociālo fondu Plus, kas dod iespēju īstenot mūžizglītības un prasmju pilnveides pasākumus.

Baltijas jūra ir visvairāk piesārņotā jūra Eiropā. To ietekmē biodaudzveidības zudums, klimata pārmaiņas, eitrofikācija, pārzveja un paaugstināta piesārņotāju, piemēram, zāļu un drazu, koncentrācija. Eiropas Komisija, nobažījusies par šo situāciju, jau otro reizi rīko konferenci “Mūsu Baltijas jūra”, kas 2023. gada 29. septembrī norisināsies Palangā, Lietuvā. Šajā augsta līmeņa pasākumā pulcēsies ministri no astoņām ES valstīm, kuras atrodas Baltijas jūras piekrastē (Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija).

Plašākai uzziņai

Priekšlikums par 2024. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā

Jautājumi un atbildes par 2024. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā

 

Tabula. Pārskats par KPN izmaiņām 2023. un 2024. gadā (tonnās, izņemot lasi, kam norādīts īpatņu skaits)

	2023	2024
Krājums un ICES zvejas zona, apakšrajons	Vienošanās Padomē (tonnās un izmaiņas % salīdzinājumā ar 2022. g. KPN)	Komisijas priekšlikums (tonnās un izmaiņas % salīdzinājumā ar 2023. g. KPN)
Mencas rietumu krājums (22.–24.)	489 (0 %)	pm (pro memoria); KPN tiks ierosināta vēlāk
Mencas austrumu krājums (25.–32.)	595 (0 %)	pm
Reņģes rietumu krājums (22.–24.)	788 (0 %)	pm
Reņģe Botnijas līcī (30.–31.)	80 074 (–28 %)	pm
Reņģe Rīgas līcī (28.1.)	45 643 (–4 %)	36 514 (–20 %)
Reņģe centrālajā daļā (25.–27., 28.2., 29., 32.)	61 051 (–14 %)	pm
Brētliņa (22.–32.)	201 554 (–20 %)	pm
Jūras zeltplekste (22.–32.)	11 313 (+25 %)	pm
Lasis galvenajā baseinā (22.–31.)	63 811 (0 %)	53 967 (–15 %)
Lasis Somu līcī (32.)	9455 (0 %)	10 144 (+7 %)

 

Citāti

Manas bažas par Baltijas jūras ekosistēmas degradācijas ietekmi uz zivju krājumiem un daudzajām barošanās ķēdēm, kas no tiem atkarīgas, aizvien pieaug. Katru gadu arvien izteiktāka kļūst vajadzība steidzami rīkoties, lai stātos pretī šīm pārmaiņām. Zvejnieki ir pirmie, kuri saskaras ar sekām, kas jūtamas, neraugoties uz mūsu kopīgajiem centieniem atjaunot zivju krājumus Baltijas jūrā. Mums visiem jārīkojas tā, lai vietējie zvejnieki atkal varētu izmantot veselīgus zivju krājumus, kas nodrošinātu viņu iztiku. Ja vēlamies mainīt pašreizējo situāciju Baltijas jūrā, ir pilnībā jāīsteno ES vides tiesību akti. Šā iemesla dēļ esmu uzaicinājis visus ES Baltijas jūras piekrastes valstu vides un zivsaimniecības ministrus uz konferenci “Mūsu Baltijas jūra”, kas šā gada 29. septembrī norisināsies Palangā, Lietuvā.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs - 28/08/2023

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā