Izlēmīga un saskaņota ES rīcība demogrāfisko pārmaiņu pārvaldībai
Demogrāfijas rīkkopa balstās uz pieredzi, kas gūta visā ES, un tajā izklāstīta visaptveroša pieeja demogrāfiskajām pārmaiņām; tā ir strukturēta četros pīlāros:
1) atbalsts vecākiem, labāk saskaņojot ģimenes vēlmes un apmaksātu darbu, jo īpaši nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei un labu darba un privātās dzīves līdzsvaru;
2) atbalsts un iespēju nodrošināšana jaunākajām paaudzēm attīstīties, pilnveidot prasmes, atvieglot viņu piekļuvi darba tirgum un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem;
3) iespēju nodrošināšana vecākajām paaudzēm un viņu labklājības uzturēšana, veicot reformas apvienojumā ar piemērotu darba tirgus un darba vietu politiku;
4) darbaspēka trūkuma novēršana nepieciešamības gadījumos, izmantojot pārvaldītu likumīgu migrāciju, kas pilnībā papildina Eiropas Savienībā pieejamo talantu izmantošanu.
Rīkkopā ir atzīta nepieciešamība ņemt vērā demogrāfisko pārmaiņu teritoriālo dimensiju, jo īpaši reģionos, kuros vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās un gados jaunu darba ņēmēju ievērojama ārējā mobilitāte (“intelektuālā darbaspēka emigrācija”).
Demogrāfijas rīkkopas ieviešana
Demogrāfijas rīkkopa var palīdzēt stimulēt, precizēt un labāk koordinēt rīcībpolitiku ES un valstu līmenī. Komisija aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot integrētu rīcībpolitiku, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu problēmu un integrētu demogrāfiskos jautājumus visās rīcībpolitikas jomās.
Dalībvalstu rīcībpolitikas pamatā vajadzētu būt vietējai realitātei, jo demogrāfiskās problēmas dažādās dalībvalstīs un reģionos atšķiras. Rīcībpolitikas izvēles pamatā jābūt dzimumu līdztiesībai, nediskriminācijai un taisnīgumam starp paaudzēm. Digitālās tehnoloģijas var palielināt Eiropas konkurētspēju un palīdzēt kompensēt demogrāfisko pārmaiņu sekas. Politikas veidotājiem būtu jāveicina iedzīvotāju aktīva līdzdalība šajos centienos un jāiesaista visi dalībnieki — sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citi.
Papildus regulatīviem instrumentiem un politikas satvariem dalībvalstu atbalstam ES līmenī ir pieejami vairāki finansēšanas instrumenti, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms un Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+).
Turklāt, lai uzlabotu demogrāfisko problēmu risināšanai pieejamos rīkus, Komisija:
• stiprinās datu un pierādījumu bāzi, jo īpaši turpinot pilnveidot Demogrāfijas atlantu, atbalstot dalībvalstis to iedzīvotāju un mājokļu statistikas uzlabošanā un atbalstot attiecīgas analītiskās aktivitātes un pētniecību;
• atbalstīs ar demogrāfiju saistītas rīcībpolitikas izstrādi un/vai uzlabošanu visos līmeņos, jo īpaši izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu un attiecīgā gadījumā demogrāfiskās problēmas integrējot attiecīgos ES līmeņa politikas priekšlikumos;
• nodrošinās, ka neviens ES reģions netiek atstāts novārtā, jo īpaši 2023. gada 23. un 24. novembrī oficiāli atklājot Talantu izmantošanas platformu un turpinot rīkot uzaicinājumus saskaņā ar Talantu kultivēšanas mehānismu.
Demogrāfiskās pārmaiņas pārveido mūsu ekonomiku un sabiedrību
Saskaņā ar šodien publicēto Eirobarometra aptauju par demogrāfiju 7 no 10 Eiropas iedzīvotājiem piekrīt, ka demogrāfiskās tendences apdraud ES ilgtermiņa ekonomisko labklājību un konkurētspēju. Par visaktuālākajām demogrāfiskajām problēmām tiek uzskatītas sabiedrības novecošana (42 %), darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbaspēka trūkums (40 %).
Turpmākajos gados, nepastāvot saskaņotai un izlēmīgai rīcībai šajos jautājumos, ES iedzīvotāji var turpināt novecot un viņu skaits – sarukt, negatīvi ietekmējot ES ekonomiku, sabiedrību un ilgtermiņa konkurētspēju. Ja šādas tendences turpināsies, tās varētu saasināt darbaspēka trūkumu un palielināt spiedienu uz valstu budžetiem, vienlaikus pamatīgi ietekmējot investīcijas un produktivitāti.
Dažas dalībvalstis un reģioni pašlaik ar to saskaras vairāk nekā citi: demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē arī mūsu demokrātiskās sabiedrības sociālo, teritoriālo un starppaaudžu kohēziju, potenciāli paplašinot esošās sociālekonomiskās plaisas, tādējādi kaitējot visiem.
Konteksts
Eiropā notiek būtiskas demogrāfiskās pārmaiņas. Demogrāfiskās pārmaiņas pamatīgi ietekmē ikdienas dzīvi, un tām ir vajadzīgi holistiski un integrēti risinājumi.
Eiropadomes 2023. gada jūnija secinājumos Komisija tika aicināta nākt klajā ar rīkkopu, lai atbalstītu dalībvalstis demogrāfisko problēmu un to ietekmes uz Eiropas konkurētspēju risināšanā.
Komisija jau atbalsta dalībvalstu centienus tikt galā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, izmantojot virkni juridisku, politikas un finanšu instrumentu. Šodien publicētajā paziņojumā ir apzinātas galvenās nepieciešamās reformas un investīcijas, izmantojot visus iespējamos instrumentus kopā, lai saglabātu ES konkurētspēju.
Plašāka informācija
Saite uz paziņojumu „Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā: rīcības rīkkopa”
Saite uz Eirobarometra zibensaptauju par demogrāfiju
Demogrāfisko pārmaiņu sekas Eiropā
Demogrāfiskās pārmaiņas rada būtiskas sekas mūsu sabiedrībai un ekonomikai – vai tā būtu dzimstības samazināšanās visā mūsu kontinentā, vai pāreja no novecojošas sabiedrības uz ilgmūžīgu sabiedrību. Tā kā demogrāfiskās pārmaiņas kļūst tik jūtamas, ir steidzami jārīkojas arī Eiropas līmenī, lai tās nekļūtu par šķērsli ES ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Rīkkopas, ar ko nākam klajā šodien, mērķis ir nodrošināt iespējas visām paaudzēm; tās mērķis ir aktivizēt pareizo prasmju un talantu kombināciju, kas nepieciešama darba tirgus vajadzībām, un veids, kādā mēs ierosinām to darīt, ir sinerģijā ar dalībvalstīm, apvienojot mūsu ES līmeņa rīkus ar valstu pasākumiem, lai Eiropa būtu gatava ilgmūžībai.
Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica - 11/10/2023
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā