ES atkārtoti apstiprina tirdzniecības atbalstu Ukrainai un Moldovai

Komisija ierosina uz vēl vienu gadu atjaunot ievedmuitas nodokļu un kvotu apturēšanu Ukrainas eksportam uz ES, vienlaikus pastiprinot sensitīvu ES lauksaimniecības produktu aizsardzību.

Tas tiek darīts saskaņā ar ES apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

Šie autonomie tirdzniecības pasākumi (ATP) ir spēkā kopš 2022. gada jūnija un ir viens no galvenajiem pīlāriem ES nelokāmajā atbalstā Ukrainai un tās ekonomikai. Šie pasākumi palīdz atvieglot sarežģīto situāciju, ar ko neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresijas kara rezultātā saskaras Ukrainas ražotāji un eksportētāji.

Lai gan ATP galvenais mērķis ir atbalstīt Ukrainu, pasākumos ņem vērā arī ES lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu sensitīvos jautājumus. Šajā nolūkā un ņemot vērā dažu lauksaimniecības produktu importa ievērojamo pieaugumu no Ukrainas uz ES 2022. un 2023. gadā, atjaunotie ATP ietver pastiprinātu aizsardzības mehānismu. Tas nodrošina, ka var ātri veikt korektīvus pasākumus, ja rodas būtiski traucējumi ES tirgū vai vienas vai vairāku dalībvalstu tirgos.

Attiecībā uz vissensitīvākajiem produktiem — mājputniem, olām un cukuru — ir paredzēta ārkārtas apturēšanas sistēma, kas stabilizētu importu 2022. un 2023. gada vidējā importa apjomā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šo produktu imports pārsniegtu minētos apjomus, tiktu atkārtoti noteikti tarifi, lai nodrošinātu, ka importa apjomi ievērojami nepārsniedz iepriekšējo gadu importa apjomus.

Vienlaikus Komisija ierosina uz vēl vienu gadu atjaunot visu atlikušo Moldovas importam noteikto nodokļu apturēšanu, kas ir spēkā kopš 2022. gada jūlija.

Turpmākās darbības

Priekšlikumus tagad apsvērs Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Mērķis ir līdz brīdim, kad beidzas pašreizējo režīmu termiņš, proti, 2024. gada 5. jūnijam attiecībā uz Ukrainu un 2024. gada 24. jūlijam attiecībā uz Moldovu, nodrošināt netraucētu pāreju no pašreizējā ATP režīma uz jauno režīmu.

Konteksts

Kopš 2022. gada 4. jūnija spēkā esošie ATP attiecībā uz Ukrainu ir viennozīmīgi pozitīvi ietekmējuši Ukrainas tirdzniecību ar ES. Līdz ar solidaritātes joslām ATP ir nodrošinājuši, ka, neraugoties uz kara izraisītajiem ievērojamajiem traucējumiem un vispārējo lielo Ukrainas tirdzniecības krituma tendenci kopumā, 2022. un 2023. gadā ir saglabājušās ļoti stabilas tirdzniecības plūsmas no Ukrainas uz ES. Kopējais ES imports no Ukrainas 12 mēnešos līdz 2023. gada oktobrim sasniedza 24,3 miljardus eiro salīdzinājumā ar pirmskara līmeni — 24 miljardiem eiro 2021. gadā.

Vienpusēji un īslaicīgi ATP būtiski paplašina tarifu liberalizācijas jomu ES un Ukrainas padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) ietvaros, apturot visus atlikušos nodokļus, kvotas un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Ukrainas importam, laikā, kad Ukrainai ir vajadzīga palīdzība. Vienlaikus ES un Ukraina turpina diskusijas par turpmāku pastāvīgu un savstarpēju tarifu liberalizāciju saskaņā ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma 29. pantu.

ATP attiecībā uz Moldovu ir spēkā kopš 2022. gada 25. jūlija. Moldovas eksports uz pārējo pasauli ir cietis no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu, jo šajā ziņā Moldova bieži vien paļāvās uz tranzītu caur Ukrainas teritoriju un Ukrainas infrastruktūru. ATP ir palīdzējuši Moldovai pārorientēt eksportu caur ES. Kopumā eksports no Moldovas uz ES palielinājās no 1,8 miljardiem eiro 2021. gadā līdz 2,6 miljardiem eiro 2022. gadā.

Tagad Komisija ierosina uz vēl vienu gadu atjaunot visu maksājumu apturēšanu importam no Moldovas. Praksē tas nozīmē, ka to septiņu lauksaimniecības produktu eksports no Moldovas, uz kuriem attiecas tarifa likmes kvotas, joprojām būs pilnībā liberalizēts. Tas attiecas uz tomātiem, ķiplokiem, galda vīnogām, āboliem, ķiršiem, plūmēm un vīnogu sulu.

Sīkāka informācija

Ievedmuitas nodokļu un kvotu apturēšana Ukrainas eksportam uz ES

Visu atlikušo nodokļu apturēšana Moldovas importam

ES un Ukrainas tirdzniecības attiecības

ES un Moldovas tirdzniecības attiecības

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā