Komisija nāk klajā ar stratēģiju, kā izveidot ilgtspējīgu Eiropas bioekonomiku

Briselē, 2012. gada 13. februārī. Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju, kā panākt, lai Eiropas ekonomikā vairāk un ilgtspējīgāk tiktu izmantoti atjaunojamie resursi.  Tā kā līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits tuvosies 9 miljardiem, bet dabas resursi nav neizsmeļami, Eiropai ir vajadzīgi atjaunojami bioloģiskie resursi, lai varētu nodrošināt veselīgu pārtiku un barību un ražot materiālus, enerģiju un citus produktus. Komisijas stratēģijā un rīcības plānā "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika"  izklāstīta saskanīga, transversāla un starpdisciplināra pieeja šim jautājumam.  Mērķis ir izveidot inovatīvāku ekonomiku, kas rada zemas CO2 emisijas, un rast līdzsvaru starp tādiem faktoriem kā ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku un atjaunojamo bioloģisko resursu izmantošana rūpniecībā, tajā pašā laikā saudzējot bioloģisko daudzveidību un vidi. Var sacīt, ka plānā galvenā uzmanība pievērsta trim uzdevumiem: izstrādāt jaunas tehnoloģijas un procesus bioekonomikas vajadzībām; pilnveidot tirgus un kāpināt konkurētspēju bioekonomikas sektoros; panākt ciešāku sadarbību starp politikas veidotājiem un ieinteresētajām aprindām. 

"Eiropai ir jāpāriet uz "pēcnaftas ekonomiku". Atjaunojamo resursu plašāka izmantošana vairs nav tikai viena no iespējām, tā ir nepieciešamība. Pētniecība un inovācijas būs virzītājspēki pārejai no sabiedrības, kuras balsts ir fosilais kurināmais, uz sabiedrību, kas paļaujas uz bioloģiskiem resursiem. Tas nāks par labu videi, nodrošinātībai ar pārtiku un enerģiju un sekmēs rītdienas Eiropas konkurētspēju," sacīja pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.

Jēdziens "bioekonomika" apzīmē ekonomiku, kur pārtikas, barības un enerģijas ražošanā un rūpniecībā izmanto zemes un jūras bioloģiskos resursus, kā arī atkritumus.Te ietilpst arī bioprocesi, ko izmanto ilgtspējīgā ražošanā.Piemēram, bioatkritumiem ir ievērojams potenciāls kā alternatīvai ķīmiskajam mēslojumam, un tos var izmantot bioenerģijas ražošanā, kas palīdzētu sasniegt 2 % no ES izvirzītā mērķa atjaunojamās enerģijas jomā.

ES bioekonomikas gada apgrozījums ir teju 2 triljoni eiro, tajā nodarbināti vairāk nekā 22 miljoni cilvēku jeb aptuveni 9 % ES darbaspēka. Bioekonomikā ietilpst lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība, celulozes un papīra rūpniecība, kā arī atsevišķi ķīmiskās rūpniecības, biotehnoloģiju un enerģētikas sektori. Lēš, ka ikviens ES finansētā bioekonomikas pētniecībā un inovācijā ieguldītais eiro līdz 2025. gadam bioekonomikas sektoros radīs pievienoto vērtību 10 eiro apmērā.

Papildu informācija

Stratēģijai ir trīs galvenie pīlāri.

1) Investīcijas pētniecībā, inovācijās un prasmēs par labu bioekonomikai. Tas nozīmē, ka jārod ES finansējums, nacionālais finansējums un privātās investīcijas un jāstiprina sinerģija ar citām politikas ierosmēm.

2) Tirgu un konkurētspējas pilnveidošana bioekonomikas sektoros, proti, ilgtspējīgā veidā jākāpina primārā ražošana, atkritumu plūsmas jāpārvērš produktos ar pievienoto vērtību, jāizveido savstarpējas mācīšanās mehānismi, lai uzlabotu ražošanas un resursu izmantošanas efektivitāti. Piemēram, vienas tonnas pārtikas atkritumu iznīcināšana Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā 55-90 eiro, turklāt pārtikas atkritumi rada 170 miljonus tonnu oglekļa emisiju. Atkritumus varētu pārvērst bioenerģijā vai citos bioproduktos, tādējādi radot darbvietas un izaugsmi.

3) Ciešāka politikas koordinēšana un ieinteresēto aprindu iesaistīšana, proti, iecerēts izveidot „Bioekonomikas darba grupu” un „Bioekonomikas observatoriju”, kā arī regulāri rīkot „Bioekonomikas interesentu konferences”.

Stratēģija tiecas rast sinerģiju un komplimentaritāti ar citām politikas jomām, instrumentiem un finansējumu avotiem, kam ir līdzīgi mērķi, piemēram, kohēzijas fondiem, kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), integrēto jūrlietu politiku (IJP), kā arī vides, rūpniecības, nodarbinātības, enerģētikas un veselības politiku. Stratēģijas izstrādi vadīja  komisāre M.Gēgena-Kvinna, tajā iesaistījās vēl citi četri komisāri: Komisijas priekšsēdētāja vietnieks A. Tajāni un komisāri D.Čološs, M.Damanaki un J.Potočniks. Stratēģijas pamatideja ir pētniecība un inovācija, tāpēc ES dalībvalstis ar to tiks iepazīstinātas Konkurētspējas padomes sanāksmē 2012. gada 21. februārī.

Vairākās ES dalībvalstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā, Nīderlandē, Somijā un Vācijā, jau ir ieviestas bioekonomikas stratēģijas. Citviet pasaulē ASV, Dienvidāfrika, Kanāda un Ķīna jau ir ieviesušas vai pašlaik izstrādā vērienīgas stratēģijas.

Komisijas priekšlikums ir viens no darbības priekšlikumiem, kas sagatavots atbilstīgi stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvām  Inovācijas savienība un Resursu ziņā efektīva Eiropa. Nepieciešamība palielināt publiskā sektora finansējumu pētniecībai un inovācijām bioekonomikas jomā ir atzīta Komisijas iecerētajā pētniecības programmā „Apvārsnis 2020”: ierosināts teju 4,7 miljardus eiro piešķirt, lai risinātu problēmjautājumu "pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika”, turklāt līdzekļi tiks piešķirti arī citām "Apvāršņa 2020" jomām.  

Plašāka informācija: MEMO/12/97

Apvārsnis 2020: www.ec.europa.eu/research/horizon2020

Inovācijas savienība: http://ec.europa.eu/innovation-union

Resursu ziņā efektīva Eiropa:

http://ec.europa.eu/resource-efficient-europe/index_lv.htm

Eiropa 2020: http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm

Kontaktpersonas: Michael Jennings +32 2 29 63388 Monika Wcislo+32 2 29 55604