Komisija aicina vides jomā aktīvāk vērsties pret augsnes degradāciju

Brisele, 2012. gada 13. februāris. ES satraucoša parādība ir augsnes degradācija. Aplēsts, ka pilsētu un ceļu būves rezultātā laikā no 1990. līdz 2006. gadam ik dienas zaudēti augsnes resursi vismaz 275 hektāru platībā; gadā tie būtu 1000 km2, bet desmit gados — Kipras lieluma teritorija. Ūdens izraisīta augsnes erozija Eiropā skar aptuveni 1,3 miljonus km2 jeb platību, kas ir 2,5 reizes lielāka par Francijas teritoriju. Augsnes degradācija sarežģī pārtikas ražošanu, apgrūtina sausuma un plūdu novēršanu, mazina bioloģisko daudzveidību un traucē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šie ir daži no galvenajiem secinājumiem Eiropas Komisijas publiskotos divos jaunos ziņojumos par politikas un zinātniskajiem aspektiem, kas saistīti ar Eiropas augsnes resursiem.

Vides komisārs Janess Potočniks to komentē šādi: "Ziņojumi rāda, cik svarīgi ir saglabāt Eiropas augsnes, ja gribam baudīt drošu apgādi ar kvalitatīvu pārtiku un tīru dzeramo ūdeni, veselīgu atpūtu brīvā dabā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.  Augsnes resursi jāizmanto ilgtspējīgāk, unvislabāk tas būtu izdarāms ar kopēju pieeju visā ES.Komisija ir nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, un es ceru, ka abi jaunie ziņojumi palīdzēs Padomei un Parlamentam izlemt par labu konkrētai rīcībai šajā jomā."

Ziņojumos uzsvērta vajadzība rīkoties, lai novērstu patlaban notiekošo Eiropas augšņu degradāciju. Pēdējā desmitgadē ir palielinājusies gan augsnes erozija, gan augsnes resursu zudums ēku un infrastruktūras objektu izbūves rezultātā, gan augsnes paskābināšanās, un šī tendence turpināsies, ja neko nedarīsim, lai uzlabotu situāciju ar pieaugošo zemes lietojumu, dabas resursu neefektīvo izmantošanu un augsnes organisko vielu satura zudumu.  Kā atzīmēts ziņojumā par politikas aspektiem, piecus gadus pēc Augsnes tematiskās stratēģijas pieņemšanas joprojām nav sistemātiska augsnes kvalitātes monitoringa un aizsardzības pasākumu, kas darbotos Eiropas mērogā. Tas nozīmē, ka netiek darīts pietiekami, lai pienācīgi aizsargātu visas augsnes visā Eiropā.

Gatavojot ES līmeņa pasākumus, Komisija ir atbalstījusi un papildinājusi iniciatīvas par informētības palielināšanu augsnes jomā un pētniecības un monitoringa projektus (piemēram, LUCAS — Eurostat apsekojumu par zemes klājumu, izmantojumu un agrovides rādītājiem). Komisija ir turpinājusi iestrādāt augsnes aizsardzības mērķi arī citās ES rīcībpolitikās, piemēram, lauksaimniecības un lauku attīstības politikā. Kohēzijas politikas satvarā 2007.–2013. gadam iedalīti apmēram 3,1 miljardi eiro rūpniecisku teritoriju un kontaminētas zemes atveseļošanai. Vislielāko finansējumu iedalījušas Ungārija, Čehija un Vācija (attiecīgi 475, 371 un 332 miljonus eiro).

Papildus pašreizējiem pasākumiem pret augsnes degradāciju Komisija ir iecerējusi atbalstīt šīs jomas pētniecību un augsnes monitoringu, pabeigt darbu pie vadlīnijām par augsnes resursu zaudēšanu apbūves rezultātā un iestrādāt jaunākos ar augsni saistītos apsvērumus Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā, kuru drīzumā plānots pārskatīt.  Komisija turklāt ierosinās saistībās, ko klimata pārmaiņu jomā ES apņemas izpildīt līdz 2020. gadam, iekļaut arī LULUCF (zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība) un starptautiskā līmenī veicināt ar augsni saistītu iniciatīvu īstenošanu.

Zinātniskais ziņojums "Augsnes stāvoklis Eiropā", kuru publicējis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru, sniedz augsnes resursu un tās degradācijas procesu vispusīgu raksturojumu mūslaiku izpratnē. Ziņojuma secinājums — lai uzzinātu vairāk un uzlabotu arī sabiedrības informētību par augsnes lielo nozīmi, jāturpina pētījumi un jāpilnveido datu vākšana.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlaments un Padome ir uzaicināti paust viedokli par politikas aspektiem veltīto ziņojumu.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma Augsnes pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību, arī pārrobežu kontekstā. Direktīvas mērķis ir nodrošināt augsnes auglību, sevišķi pārtikas ražošanas vajadzībām, ierobežot cilvēka veselības un vides apdraudējumus, pavērt iespējas klimata pārmaiņu mazināšanai un iespējami labāk tām pielāgoties, kā arī stimulēt uzņēmējdarbību augsnes atveseļošanas jomā. Direktīvas apspriešana Padomē un Eiropas Parlamentā joprojām turpinās, un pēc pieņemšanas tā palīdzēs risināt vairākus svarīgos jautājumus, kuri izgaismoti ziņojumā.

Sīkākas ziņas

Ziņojums par politikas aspektiem:

http://ec.europa.eu/environment/soil/three_en.htm

Ziņojums par zinātniskajiem aspektiem:

http://ec.europa.eu/dgs/jrc/index.cfm?id=2540

Skatīt arī

MEMO/06/341 par augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju

http://ec.europa.eu/environment/soil/index_en.htm

http://eusoils.jrc.ec.europa.eu/

Kontaktpersonas:      Joe Hennon  (+32 2 295 35 93)      Monica Westeren  (+32 2 299 18 30)