Virzībā uz „Inovācijas Savienību” jeb kā idejas var veicināt jaunas darba vietas, „zaļu” izaugsmi un sociālo progresu Eiropā

Eiropas Komisija šodien iesniedza apspriešanai savu „Inovācijas Savienības” projektu, kurā izklāstīts darbības principu kopums ceļā uz inovāciju, kas tiek sekmēta visaugstākajā politiskajā līmenī. Eiropas līmenī, kā arī sadarbojoties ar trešām valstīm, šī stratēģija pievērsīsies galvenokārt tādu problēmjautājumu risināšanai kā klimata pārmaiņas, nodrošinātība ar enerģiju un pārtiku, veselība un sabiedrības novecošanās. Tā izmantos publiskā sektora iesaistīšanos, lai stimulētu privāto sektoru un lai likvidētu šķēršļus, kuru dēļ jaunās idejas nenonāk tirgū. Šādi šķēršļi, piemēram, ir finansējuma trūkums, fragmentētas pētniecības sistēmas un tirgi, publiskā iepirkuma līgumu nepietiekams izmantojums inovāciju jomā un lēnais standartu noteikšanas process. Inovācijas Savienība ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. 

Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kas ir atbildīgs par rūpniecību un uzņēmējdarbību, sacīja: „Pašreizējos apstākļos, kad mēs atgūstamies no krīzes, cenšoties mēroties spēkiem ar sīvo globālo konkurenci, mums ir neatliekami nepieciešama inovācija. Ja mums neizdodas pārveidot Eiropu par Inovācijas Savienību, mūsu ekonomikas novājināsies, bet mūsu idejas un talanti — tiks izšķiesti vējā. Inovācija ir priekšnosacījums noturīgākai izaugsmei, kā arī tam, lai sabiedrības būtu taisnīgākas un ekoloģiskāk ievirzītas. Vienīgais veids, kā veidot ilgtspējīgas darba vietas un atalgojumu, kas būtu noturīgs globalizācijas spiediena apstākļos, ir radikāli uzlabot Eiropas veikumu inovāciju jomā.”

No nesen veikta pētījuma^[1] var secināt turpmāko: ja izdotos sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķi — proti, palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē līdz 3 % no IKP, — tas varētu radīt 3,7 miljonus darba vietu un ikgadējo IKP līdz 2025. gadam palielinātu par 795 miljardiem eiro. Tam būs papildus vajadzīgs vēl viena miljona pētnieku darbs.

Inovācijas Savienības 10 galvenie aspekti

-       Īstenojot Eiropas partnerības inovāciju jomā, tiks mobilizētas visas iesaistītās aprindas — gan Eiropas, atsevišķu valstu un reģionālā, gan publiskā un privātā sektora pārstāvji — , lai virzītos uz konkrēti definētiem mērķiem jomās, kuras pievēršas sabiedrības problēmām, vienlaikus veidojot Eiropas potenciālu kļūt par izšķirošo spēku pasaulē. Šīs partnerības stimulēs pētniecību un izstrādi, koordinēs ieguldījumus, paātrinās standartu ieviešanu, kā arī mobilizēs pieprasījumu. Komisija nodrošinās sākotnējos līdzekļus, lai tādējādi piesaistītu iesaistīto aprindu nodrošināto finansējumu. 2011. gada sākumā tiks aizsākta pilotpartnerība jautājumā par to, lai sabiedrība, kura noveco, būtu aktīva un veselīga. Šī partnerība centīsies panākt, lai līdz 2020. gadam par diviem gadiem izdotos pagarināt to mūsu dzīves daļu, kurā mūsu priekšrocība ir laba veselība. Citas šādas partnerības pēc tam tiks īstenotas tādās jomās kā enerģija, „viedas” pilsētas un mobilitāte, ūdens efektīva izmantošana, izejvielas, kas nav energonesēji, un ilgtspējīga un ražīga lauksaimniecība.

-       Komisija Inovācijas Savienības rezultātu pārskatā ir apkopojusi 25 rādītājus, kā arī ieviesusi pārbaudes sarakstu, pēc kura nosakāmas sekmīgu inovāciju sistēmas iezīmes. Tā izstrādās arī jaunu indikatoru ekonomiski strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem. Komisija arī atbalstīs neatkarīgas klasifikācijas noteikšanu universitātēm.

-       Komisija nāks klajā ar pasākumiem, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam. Tā ierosinās arī regulējumu pārrobežu riska kapitālam, sadarbosies ar Eiropas Investīciju banku, lai paplašinātu tādas ES shēmas kā riska dalīšanas finanšu mehānismu, un izraudzīsies vadītāju, lai nostiprinātu sekmīgus pārrobežu sadarbības sakarus starp inovatīviem uzņēmumiem un investoriem.

-       Intensificēs jau aizsāktās pētniecības iniciatīvas. Komisija ierosinās pasākumus, lai līdz 2014. gada pabeigtu Eiropas Pētniecības telpas izveidi, kā tas paredzēts saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tas nozīmē, ka jāuzlabo saskaņotība starp Eiropas un valstu pētniecības politikām, mazinot birokrātiskās formalitātes un likvidējot šķēršļus pētnieku mobilitātei, piemēram, pārredzamības trūkums pensiju tiesību jautājumā. Tas arī nozīmē, ka tiks optimizēta piekļuve tādas pētniecības rezultātiem, kas veikta, pateicoties publiskam finansējumam. 8. pētniecības pamatprogramma tiks izstrādāta tā, lai tiktu sniegts atbalsts stratēģijai „Eiropa 2020”. Tiks pilnveidota Eiropas Pētniecības padome un Eiropas Tehnoloģiju institūts. Komisija ar Kopīgā Pētniecības centra starpniecību pastiprinās sava lēmumu pieņemšanas procesa zinātnisko bāzi.

-       Komisija 2011. gadā izveidos Eiropas Dizaina vadības padomi (European Design Leadership Board) un Eiropas Dizaina izcilības zīmi (European Design Excellence Label).

-       Komisija 2011. gadā aizsāks vērienīgu pētniecības programmu par inovāciju publiskajā sektorā un sociālajā jomā, kā arī rūpēsies par Eiropas Publiskā sektora inovāciju rezultātiem. Tā arī aizsāks Eiropas iniciatīvu, lai nodrošinātu speciālas zināšanas sociālo inovāciju veidotājiem, kā arī ierosinās, lai sociālā inovācija tiktu noteikta kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem Eiropas Sociālā fonda programmās. Komisija apspriedīsies ar visiem sociālajiem partneriem par to, kā inovāciju ekonomikas koncepciju popularizēt visos nodarbinātības un profesionālajos līmeņos.

-       Komisija ierosina, lai valdības atvēlētu īpašu budžetu inovatīvu produktu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem.Tā rezultātā veidotos publiskā iepirkuma tirgus vismaz 10 miljardu eiro vērtībā gadā tādām inovācijām, kas uzlabo publiskos pakalpojumus. Komisija piedāvās ieteikumus par vienotiem pakalpojumu līgumiem starp dažādu dalībvalstu līgumslēdzējām pusēm.

-       2011. gada sākumā Komisija nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai paātrinātu un modernizētu standartu noteikšanas procesu nolūkā sekmēt savstarpēju izmantojamību un stimulēt inovāciju.

-       Ir jāmodernizē Eiropas intelektuālā īpašuma shēma. Ar nolīgumu par Eiropas Savienības patentu uzņēmumiem izdotos ik gadus ietaupīt 250 miljonus eiro. 2011. gadā Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par Eiropas zināšanu tirgu patentu un licencēšanas jomā.

-       Lai stimulētu inovāciju, tiks pārskatīts strukturālais finansējums un valsts atbalsta noteikumi. Komisija palīdzēs dalībvalstīm efektīvāk izmantot 86 miljardus eiro, kas laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam struktūrfondos paredzēti pētniecībai un inovācijai. Komisija arī piedāvās satvaru struktūrfondiem pēc 2013. gada, lielāku uzmanību veltot inovācijai. 2011. gadā Komisija pārskatīs valsts atbalsta satvaru.

Par Inovācijas Savienību spriedīs arī 12. oktobrī Konkurētspējas padomē un decembra Eiropadomē. Sasniegtos rezultātus izvērtēs stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldības ietvaros. Ikgadējās konferencēs būs iespējams apspriest Inovācijas Savienības attīstības virzību.

Plašākai informācijai sk.

MEMO/10/473

http://ec.europa.eu/innovation-union

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/index_en.htm

http://www.facebook.com/innovation.union

http://twitter.com/innovationunion

http://blogs.ec.europa.eu/innovationunlimited/