Romāna Putāna lekcija „Kā Eiropas Savienība ietekmē mūsu ikdienu, jeb par ko lemj ES?”

Kā Eiropas Savienībā tiek pieņemti lēmumi? Kuras nozares ir Eiropas Savienības institūciju un kuras katras valsts pārziņā?Lai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām saņemtu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, aicinām apmeklēt lekciju „Kā Eiropas Savienība ietekmē mūsu ikdienu, jeb par ko lemj ES?” trešdien, 19.martā no plkst.16.00 līdz 18.00 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
Ziņa publicēta 12.03.2014lasīt vairāk...

Latvijas skolēni pētīs IKT profesiju noslēpumus

No 25. - 27. martam jau trešo reizi „E-prasmju nedēļas” ietvaros Latvijā notiks IKT karjeras dienas. Šo dienu mērķis ir dot iespēju 9. līdz 12. klašu skolēniem iepazīties ar IKT nozari saistīto profesiju noslēpumiem, apmeklējot ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistītos uzņēmumus un organizācijas. Skolēniem būs iespēja iepazīties ar konkrētām profesijām un amatiem, gan semināru veidā uzzināt plašāku informāciju par karjeras iespējām. IKT karjeras dienas ietvaros tiks organizēti arī uzņēmumu izbraukumi uz skolām, novadot lekcijas/stundas, bet augstskolās būs atvērto durvju dienas.
Ziņa publicēta 06.03.2014lasīt vairāk...

Eiropa ir kļuvusi novatoriskāka, bet joprojām pastāv lielas atšķirības starp reģioniem

Eiropa inovācijā tuvinās ASV un Japānai, bet ES dalībvalstīs inovācija vēl aizvien rit ļoti dažādos tempos, un atšķirības izlīdzinās tikai nedaudz. Reģionu līmenī atšķirības inovācijas ziņā ir vēl krasākas; gandrīz katrā piektajā ES reģionā jauninājumi ir gājuši mazumā. Tie ir svarīgākie rezultāti Eiropas Komisijas Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskatā un reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskatā. Kopumā ES vērtējums nav daudz mainījies — priekšgalā ir Zviedrija, tai seko Dānija, Vācija un Somija, kuras pētniecībā un inovācijā investē visvairāk. Vislielāko progresu ir panākušas Portugāle, Igaunija un Latvija. Kopējie panākumi ir gūti, pateicoties ES pētniecības sistēmas atvērtībai un pievilcībai, kā arī uzņēmumu sadarbībai jauninājumu jomā un zināšanu komercializācijai, ko mēra, nosakot no licencēm un patentiem ārzemēs gūtos ieņēmumus. Lai gan ir palielinājušies publiskā sektora izdevumi pētniecības un izstrādes jomā, to aizēno tas, ka nepārtraukti ir samazinājušies ieguldījumi riska kapitālā un ar pētniecību un izstrādi nesaistītie inovāciju ieguldījumi uzņēmumos.
Ziņa publicēta 04.03.2014lasīt vairāk...

Vienlīdzīgas darba samaksas diena – vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Eiropā paliek 16,4 % līmenī

Sievietes Eiropā joprojām strādā 59 dienas gadā „par velti” – to liecina Eiropas Komisijas šodien publiskotie jaunākie dati. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (visā ekonomikā konstatētā vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu saņemto darba samaksu par vienu stundu) pēdējos gados gandrīz nav mainījusies un paliek apmēram 16 % līmenī (tā ir 16,4 %, proti, tāpat kā pirms gada). Jaunākie dati nozīmē to, ka otro gadu pēc kārtas vienlīdzīgas samaksas diena Eiropā ir 28. februārī. Šis ES mēroga pasākums iezīmē jaunajā kalendārajā gadā to dienu, no kuras sievietes patiešām sāk saņemt atalgojumu par savu darbu. Tas nozīmē, ka sievietes pašlaik gadā strādā 59 dienas „par velti”, līdz viņas ir nopelnījušas tikpat daudz, cik vīrieši. Šī ir ceturtā reize, kad Eiropas līmenī tiek atzīmēta vienlīdzīgas darba samaksas diena – Komisija to uzsāka 2011. gada 5. martā (skatīt IP/11255), otro reizi šī diena tika atzīmēta 2012. gada 2. martā (skatīt IP/12/211), un trešo reizi – 2013. gada 28. februārī (IP/13/165).
Ziņa publicēta 03.03.2014lasīt vairāk...

2014. gada ziemas ekonomikas prognoze liecina par augšupejas nostiprināšanos

Eiropas Komisijas ziemas prognoze paredz, ka ekonomikas atlabšana turpināsies lielākajā daļā dalībvalstu un Eiropas Savienībā kopumā. 2013. gada pavasarī beidzās recesija. Trīs ceturkšņus pēc kārtas ekonomika lēnām atveseļojās, un tagad tiek prognozēta mērena izaugsmes palielināšanās. Pēc 2014. gada, kad reālais IKP pieaugums bija 1,5 % ES un 1,2 % eirozonā, gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte 2015. gadā palielināsies līdz attiecīgi 2,0 % ES un 1,8 % eirozonā. Šie rādītāji ir palielinājušies par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar 2013. gada rudens ekonomikas prognozi. Prognozes pamatā ir pieņēmums, ka, ES un dalībvalstu līmenī īstenojot plānotos politikas pasākumus, atjaunosies uzticēšanās sistēmai un uzlabosies finanšu nosacījumi, bet dalībvalstīs raitāk veiksies ekonomiskās korekcijas, paaugstinot to izaugsmes potenciālu.
Ziņa publicēta 25.02.2014lasīt vairāk...
<<<229230231232233234235236237>>>