Transportlīdzekļu pārbaudes ir priekšnosacījums ceļu satiksmes drošībai. Uz Eiropas ceļiem ik dienas vairāk nekā 5 cilvēki iet bojā negadījumos, kuru cēloņi ir tehniskas kļūmes. Tāpēc Eiropas Komisija šodien ir pieņēmusi jaunu noteikumu kopumu nolūkā pastiprināt šo pārbaužu režīmu un paplašināt tā tvērumu.
Latvijas iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām vēl ir divi mēneši laika, lai izteiktu viedokli līdz šim lielākajā ES sabiedriskajā apspriešanā par pilsoņu tiesībām un palīdzētu izstrādāt politikas darba kārtību nākamajiem gadiem.
Priekšlikums, ar kuru šodien nāk klajā Komisija, ievērojami stimulēs klīnisko pētniecību Eiropā, jo tiks vienkāršoti klīnisko pētījumu normatīvie noteikumi. Klīniskie izmēģinājumi — zāļu testēšana ar cilvēkiem — dod iespēju pacientiem piekļūt visnovatoriskākajām ārstēšanas metodēm. Vienlaikus klīniskā pētniecība — joma, kurā Eiropas Savienībā (ES) ik gadu tiek investēti vairāk nekā 20 miljardi eiro, būtiski veicina stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto izaugsmes politiku. Klīniskiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme zāļu izstrādē un reģistrēto zāļu lietojuma pilnveidošanā un salīdzināšanā. Klīniskajos pētījumos iegūtos datus pētnieki izmanto publikācijās, bet farmācijas uzņēmumi — tirdzniecības atļauju pieprasīšanai. Ieviešot šodien ierosinātos pasākumus, tiks paātrinātas un vienkāršotas atļauju pieprasīšanas un ziņojumu sagatavošanas procedūras, vienlaikus saglabājot augstus standartus attiecībā uz pacientu drošību un iegūto datu ticamību un noturību. Pasākumi arī palīdzēs skaidrāk nošķirt pienākumus atkarībā no pētījuma riska profila un uzlabot minēto pētījumu, tostarp trešās valstīs veikto pētījumu, pārredzamību.
2014.gadā Rīga pirmo reizi kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu. Nākamā Latvijas reize varētu pienākt 2027.gadā kopā ar Portugāli, paredz Eiropas Komisijas (EK) nule pieņemtais priekšlikums.
Eiropas Komisija šodien izsludināja pēdējo un līdz šim lielāko virkni uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pētniecību Septītajā pamatprogrammā. Kopumā 8,1 miljardu eiro piešķirs tādu projektu un ideju atbalstam, ar ko paredzēts nostiprināt Eiropas konkurētspēju un pievērsties cilvēku veselības un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī jaunu iespēju meklēšanai, kā risināt arvien sarežģītākus uzdevumus saistībā ar urbanizāciju un atkritumu apsaimniekošanu. Organizācijām un uzņēmumiem visās ES dalībvalstīs un partnervalstīs pieejamais finansējums veido Eiropas Savienības ierosinātā 2013. gada pētniecības budžeta (10,8 miljardi eiro) lauvas tiesu. Šos uzaicinājumus izsludināja tikai dažas dienas pēc tam, kad ES vadītāji bija uzsvēruši pētniecības un inovācijas nozīmi "Izaugsmes un nodarbinātības paktā".
Pasažieri, kas velti gaida savu avioreisu vai pazudušo bagāžu, turpmāk viedtālruņa lietotnē varēs uzreiz uzzināt savas tiesības. Sākoties vasaras atvaļinājumiem, Eiropas Komisija ir sagatavojusi viedtālruņa lietotni par gaisa un dzelzceļa transportu, kas darbojas četrās mobilajās platformās: Apple iPhone un iPad, Google Android, RIM Blackberry un Microsoft Windows Phone 7. Lietotne izstrādāta 22 ES valodās. Patlaban tā aptver gaisa un dzelzceļa transportu, bet 2013. gadā, kad stāsies spēkā attiecīgās tiesības, paredzēts iekļaut arī autobusus.
Rītdien, 19. jūnijā ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā plkst. 11:00 notiks seminārs-diskusija „Labāka ikdiena senioriem”, plkst.16:00 – izstādes “Senioriem draudzīgs dizains” atklāšana un eksponātu demonstrēšana.
2012. gada 30. maijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi virkni ieteikumu par budžeta pasākumiem un ekonomikas reformām, lai palielinātu finanšu stabilitāti, sekmētu izaugsmi un radītu darbavietas visā ES.
Sarunām par Eiropas Savienības (ES) nākamo gadu budžetu kļūstot spraigākām, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā izveidojusi prezentāciju, kas ļauj modernā un interaktīvā veidā vienuviet iepazīties ar EK priekšlikumiem 2014.-2020.gada budžetam, īpaši izceļot Latvijai būtiskos jautājumus – lauksaimniecību, ES fondus (kohēziju), izglītību un pētniecību, kā arī transportu.
Briselē, 2012. gadā 8. maijā. Divdesmit piecus gadus pēc Erasmus izveidošanas tā ir kļuvusi par vispazīstamāko ES programmu un visveiksmīgāko studentu apmaiņas sistēmu pasaulē. 2010./2011. mācību gadā vairāk nekā 231 000 studentu saņēma Erasmus stipendijas studijām vai mācībām ārvalstīs — tas ir jauns rekords un pieaugums par 8,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pievēršot uzmanību valodu prasmēm, spējai pielāgoties, dažādu kultūru izpratnei un līderības spējām, Erasmus programma sniedz jauniešiem vitāli svarīgas prasmes, lai palielinātu viņu nodarbinātības iespējas un sekmētu personīgo attīstību. Kopš saviem pirmsākumiem 1987. gadā programma ir devusi vairāk nekā 2,5 miljoniem Eiropas studentu iespējas doties uz ārzemēm studēt augstākās izglītības iestādēs vai strādāt praksē uzņēmumos. Saskaņā ar pašreizējām tendencēm Eiropas Savienība sasniegs savu izvirzīto mērķi — atbalstīt 3 miljonus Erasmus studentu līdz 2012./2013. gadam.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja