ES māja ikvienu
interesentu 18.janvārī pulksten 11:00 aicina uz semināru „Eiropas Savienība –
informācijas meklēšanas ABC”, kura laikā būs iespēja uzzināt par informācijas
ieguves iespējās ES datu bāzēs, kā arī ES mājas piedāvātajām iespējām un
aktualitātēm 2014.gadā. Seminārs notiks ES mājā, Aspazijas bulvārī
28.
ES māja
sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbības (LAPAS) biedru
organizāciju Humana People to People in
Latvia aicina bērnus un viņu vecākus uz radošo darbnīcu „Rokas lelles stāsta
Āfrikas bērnu stāstus”. Pasākums notiks sestdien, 25.janvārī, pulksten 11:00 ES
mājā, Aspazijas bulvārī 28.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2015.gada
pirmajā pusē. Tās laikā Rīgā notiks aptuveni 200 dažādu pasākumu.
Latviju apmeklēs vairāk nekā 25 000 ārvalstu viesu, tajā skaitā ES
dalībvalstu un institūciju augstākās amatpersonas, kā arī ārvalstu
prese. Latvija šajā laikā būs visas Eiropas Savienības uzmanības centrā,
tādēļ svarīgi viesiem radīt vislabāko iespaidu.
Eiropas Komisija saskaņā ar tā saucamo grāmatojumu
noskaidrošanas procedūru šodien dalībvalstīm pieprasa atmaksāt neatbilstīgi
iztērētos līdzekļus kopumā 335 miljonu eiro apmērā, kas tām bija piešķirti
no ES lauksaimniecības politikas fondiem. Tomēr, tā kā dalībvalstis jau ir
atmaksājušas daļu no šīs summas, šodien pieņemtā lēmuma finansiālā ietekme
aptvers aptuveni 304 miljonus eiro. Šī summa jāatmaksā ES budžetā tādēļ,
ka netika ievēroti ES noteikumi vai arī tika īstenotas neatbilstošas
lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūras. Dalībvalstis ir atbildīgas par
maksājumu veikšanu un izdevumu pārbaudīšanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības
politiku (KLP), un Komisijai ir jānodrošina, ka dalībvalstis šos līdzekļus
izlieto pareizi.
Kur
Latvijā meklēt 390 miljonus gadu vecas fosilijas? Kā paslēpt vitamīnus rasolā
un zupā? Kur vergi no Kalifornijas ražo latviešu melno zeltu? – atbildes uz
šiem un vēl 97 jautājumiem atradīsit virtuālajā izstādē „ES fondi: NAUDA
DARBĪBĀ”, kura sākot ar š.g. 13.decembri būs pieejama vietnē www.esfondi.lv/naudadarbiba.
Eiropas Komisija saskaņā ar tā saucamo grāmatojumu
noskaidrošanas procedūru šodien dalībvalstīm pieprasa atmaksāt neatbilstīgi
iztērētos līdzekļus kopumā 335 miljonu eiro apmērā, kas tām bija piešķirti
no ES lauksaimniecības politikas fondiem. Tomēr, tā kā dalībvalstis jau ir
atmaksājušas daļu no šīs summas, šodien pieņemtā lēmuma finansiālā ietekme
aptvers aptuveni 304 miljonus eiro. Šī summa jāatmaksā ES budžetā tādēļ,
ka netika ievēroti ES noteikumi vai arī tika īstenotas neatbilstošas
lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūras. Dalībvalstis ir atbildīgas par
maksājumu veikšanu un izdevumu pārbaudīšanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības
politiku (KLP), un Komisijai ir jānodrošina, ka dalībvalstis šos līdzekļus
izlieto pareizi.
Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar pirmajiem
uzaicinājumiem iesniegt projektus saskaņā ar pētniecības un inovācijas
pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kuras budžets ir 80 miljardi eiro. Šis
finansējums, no kura pirmajiem diviem gadiem ir paredzēti vairāk nekā
15 miljardi eiro, ir jāizmanto, lai sekmētu uz zināšanām balstītas
ekonomikas attīstību un risinātu aktuālās problēmas, kas ir cilvēku dzīves
centrā. 2014.–2015. gadā darbības pamatā aptvers
12 jomas, tostarp tādas tēmas kā individualizēta veselības aprūpe,
digitālā drošība un progresīvas pilsētas (skatīt MEMO/13/1122).
Kultūras un radošo nozaru organizācijas, kas vēlas
2014. gadā pieteikties programmas “Radošā Eiropa” finansējuma saņemšanai,
no šodienas var sākt gatavot pieteikumus. Sīkāku informāciju par finansējuma
saņemšanas iespējām (uzaicinājumus iesniegt pieteikumus) var atrast šeit.
Lai palīdzētu sagatavot pieteikumus, jaunās programmas “Radošā Eiropa” ceļvedī
ir iekļauta bagātīga informācija par finansēšanas procesu. Programmas
2014. gada pieteikumu konkursiem ir pieejams gandrīz 170 miljonu eiro
finansējums. Fiziskas personas pašas finansējumu nevar pieprasīt. Tām jālūdz
attiecīgās organizācijas, piemēram, kultūras apvienības, festivālu rīkotāji,
teātri un filmu izplatītāji, izstrādāt pieteikumu vai jāsazinās ar programmas
“Radošā Eiropa” informatīvo biroju savā valstī.
16,2 % — tik liela
Eiropas Savienībā ir no dzimuma atkarīgā darba samaksas atšķirība, proti,
vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu saņemto darba samaksu stundā. Tā
liecina šodien Eiropas Komisijas publiskotie jaunākie dati. Gada laikā šis
rādītājs nav mainījies nemaz. Eiropas Komisija šodien publicējusi ziņojumu, kas
atklāj, ka visās ES valstīs vēl aizvien pastāv vīriešu un sieviešu darba
samaksas atšķirība 27,3 % (Igaunijā) līdz 2,3% (Slovēnijā) apjomā. No
rādītājiem redzams, ka pēdējos gados šai atšķirībai kopumā ir tendence
nedaudz mazināties. 2008. –2011. gadā tā samazinājusies par
1,1 %. Saskaņā ar šodien publicēto ziņojumu vislielākā problēma cīņā pret
ES samaksas atšķirību ir vienlīdzīgas samaksas noteikumu praktiskā piemērošana
un tas, ka sievietes nesniedz prasības valsts tiesās.
Visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis šodien
apņēmās īstenot vairākus ieteikumus, kurus ierosinājusi Eiropas Komisija, lai
pastiprinātu romu kopienu ekonomisko un sociālo integrāciju. Mazāk nekā sešu
mēnešu laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas ministri, kas piedalījās ES
Padomes sanāksmē, vienprātīgi pieņēma Padomes ieteikumu (IP/13/607, MEMO/13/610).
Tas ir pirmais šāda veida ES līmeņa juridiskais instruments saistībā ar romu
iekļaušanu. Pieņemot ieteikumu, dalībvalstis apņemas veikt mērķtiecīgus
pasākumus, lai likvidētu romu nošķirtību no pārējiem iedzīvotājiem.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja