Nirnberga, 2012. gada 15. februāris. Eiropas Savienība un ASV šodien nāca klajā ar paziņojumu, ka, sākot ar 2012. gada 1. jūniju, Eiropā vai ASV sertificētus bioloģiskos produktus varēs tirgot kā bioloģiskus produktus abos šajos reģionos. Šī divu pasaules lielāko bioproduktu ražotāju partnerība būs nopietns stūrakmens bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanai, kas sekmēs augošās bioloģiskās ražošanas nozares attīstību un pasaules mērogā sniegs atbalstu darbvietu un uzņēmumu veidošanā.
Brisele, 2012. gada 14. februāris. Jaunajiem ekonomikas pārvaldības noteikumiem, tā sauktajai "sešpakai", ir divi balsti: fiskālā un makroekonomiskā uzraudzība. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir jauns instruments, kas palīdzēs atklāt un izlabot riskantu ekonomikas attīstību. Uzraudzība tiek sākta ar šodien pieņemto pirmo brīdināšanas mehānisma gada ziņojumu (AMR). Eiropas Komisija ir noteikusi 12 ES dalībvalstis, kuru makroekonomiskā situācija ir padziļināti jāanalizē. Tikai šajā sekojošajā padziļinātajā analīzē tiks izvērtēts, vai nelīdzsvarotība pastāv vai nepastāv un vai tā ir vai nav kaitīga.
Brisele, 2012. gada 13. februāris. ES satraucoša parādība ir augsnes degradācija. Aplēsts, ka pilsētu un ceļu būves rezultātā laikā no 1990. līdz 2006. gadam ik dienas zaudēti augsnes resursi vismaz 275 hektāru platībā; gadā tie būtu 1000 km2, bet desmit gados — Kipras lieluma teritorija. Ūdens izraisīta augsnes erozija Eiropā skar aptuveni 1,3 miljonus km2 jeb platību, kas ir 2,5 reizes lielāka par Francijas teritoriju. Augsnes degradācija sarežģī pārtikas ražošanu, apgrūtina sausuma un plūdu novēršanu, mazina bioloģisko daudzveidību un traucē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šie ir daži no galvenajiem secinājumiem Eiropas Komisijas publiskotos divos jaunos ziņojumos par politikas un zinātniskajiem aspektiem, kas saistīti ar Eiropas augsnes resursiem.
Briselē, 2012. gada 13. februārī. Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju, kā panākt, lai Eiropas ekonomikā vairāk un ilgtspējīgāk tiktu izmantoti atjaunojamie resursi. Tā kā līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits tuvosies 9 miljardiem, bet dabas resursi nav neizsmeļami, Eiropai ir vajadzīgi atjaunojami bioloģiskie resursi, lai varētu nodrošināt veselīgu pārtiku un barību un ražot materiālus, enerģiju un citus produktus. Komisijas stratēģijā un rīcības plānā "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika" izklāstīta saskanīga, transversāla un starpdisciplināra pieeja šim jautājumam. Mērķis ir izveidot inovatīvāku ekonomiku, kas rada zemas CO2 emisijas, un rast līdzsvaru starp tādiem faktoriem kā ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku un atjaunojamo bioloģisko resursu izmantošana rūpniecībā, tajā pašā laikā saudzējot bioloģisko daudzveidību un vidi. Var sacīt, ka plānā galvenā uzmanība pievērsta trim uzdevumiem: izstrādāt jaunas tehnoloģijas un procesus bioekonomikas vajadzībām; pilnveidot tirgus un kāpināt konkurētspēju bioekonomikas sektoros; panākt ciešāku sadarbību starp politikas veidotājiem un ieinteresētajām aprindām.
Lai atzīmētu Eiropas gada atklāšanu, EKP izveidojusi infografiku, kurā iespējams salīdzināt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem ar novecošanu saistītiem jautājumiem ar citām ES valstīm.
Briselē, 2012. gada 7. februārī. 2011. gada Inovācijas savienības rezultātu pārskats liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovācijas rezultātus. Tomēr izaugsme šajā jomā palēninās, un ES joprojām nespēj panākt globālos inovācijas jomas līderus ― ASV, Japānu un Dienvidkoreju. Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovācijas jomā. ES aizvien ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām. Tomēr Ķīna uzlabo inovācijas rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei. Eiropas Savienībā rangu tabulas augšgalā savu vietu apliecina Zviedrija; tai cieši seko Dānija, Vācija un Somija (skatīt visu rezultātu pārskatu turpmāk). Uzņēmumu inovāciju darbības ir svarīgs faktors, kas palīdz ierindoties starp labākajiem ES un starptautiskā līmenī.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) videocitātu krātuvei pievienots jauns video, kurā Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs stāsta par šīs nedēļas beigās paredzēto vizīti uz Birmu/Mjanmu, valsti, kurā pēc gadu desmitiem ilgas militārās pārvaldes parādījušās cerības uz demokrātijas nostiprināšanu.
Briselē, 2012. gada 10. februārī – Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs 12.-14. februārī apmeklēs Birmu/Mjanmu. Ņemot vērā vērienīgo reformu programmu, kuras īstenošana sākusies kopš jaunās civilās valdības stāšanās amatā, komisārs paziņos par jaunu atbalsta pasākumu kopumu 150 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts demokrātisko reformu un iekļaujošas attīstības veicināšanai Birmā/Mjanmā.
Brisele, 2012. gada 10. februāris. Eiropā ir miljoni iedzīvotāju un ceļotāju, kas dodas slēpot, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, komandējumos, apmeklēt šīs vasaras sporta notikumus, piemēram, olimpiskās spēles Londonā vai UEFA Euro 2012 futbola čempionātu Polijā un Ukrainā. Un šiem cilvēkiem ir vajadzīga iespēja sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem gan savā valstī, gan ārpus tās. Tomēr tikai 34 % no regulārajiem ceļotājiem un 26 % no visiem eiropiešiem zina, ka pastāv 112 — vienotais neatliekamās palīdzības tālruņa numurs, kuru var izmantot ārkārtas situācijās savā valstī vai ceļojumā. Latvijā pēdējos gados numura atpazīstamība ir kritusies, un par to zina 22% cilvēku.
Pasākumu rīko Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi. Diskusija notiks piektdien, 10. februārī, plkst. 14.00, Ogres kultūras centrā, Brīvības ielā 15, Mazajā zālē. Pasākumā aicināti piedalīties visi interesenti!
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja