Frankfurtes grāmatu gadatirgū 11. oktobrī paziņoti 2011. gada Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvēji. Balvas mērķis ir paust atzinību labākajiem jaunajiem autoriem Eiropas Savienībā. Šogad balvu saņem: Inga Žolude (Latvija), Kalin Terziyski (Bulgārija), Tomáš Zmeškal (Čehija), Kostas Hatziantoniou (Grieķija), Ófeigur Sigurðsson (Islande), Iren Nigg (Lihtenšteina), Immanuel Mifsud (Malta), Andrej Nikolaidis (Melnkalne), Rodaan Al Galidi (Nīderlande), Jelena Lengold (Serbija), Ciler Ilhan (Turcija) un Adam Foulds (Apvienotā Karaliste). Sīkāku informāciju par uzvarētāju darbiem skatiet pielikumā. Katrs uzvarētājs saņem 5000 eiro, un viņam tiek piedāvāta iespēja tulkot nominēto darbu citās valodās, lai grāmatu varētu lasīt arī citās valstīs.
Šodien Rīgā oficiāli atklāts Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru apvienības (BEREC) birojs, tā kļūstot par pirmo ES iestādi, kuras galvenā mītne atrodas Latvijā. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitālās programmas komisāre Nēlī Krusa (Neelie Kroes), Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, kā arī citas amatpersonas.
14.oktobrī Briselē durvis vērs Eiropas Parlamenta jaunais apmeklētāju centrs „Parlamentarium”, kurš, izmantojot jaunāko tehnoloģiju un dažādus interaktīvus multivides rīkus, sniegs unikālu ieskatu deputātu darbā un palīdzēs noskaidrot, kā tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.
Brisele, 2011. gada 11. oktobris. Šodien plkst. 8:00 pēc Viduseiropas laika sāka darboties Vīzu informācijas sistēma (VIS). Tagad vīzas pieteikumi tiks apstrādāti daudz ātrāk, pateicoties biometrisko datu (pirkstu nospiedumu un digitālo sejas attēlu) izmantošanai, kas atvieglos vīzas turētāju identifikāciju un palīdzēs novērst identitātes zādzību. Pateicoties šai jaunajai sistēmai, datu apmaiņu par īstermiņa vīzām starp Šengenas valstīm varēs veikt ātrāk un efektīvāk. VIS arī stiprinās sistēmas integritāti un veicinās uzticību dalībvalstu starpā. Pirmie sistēmai tiks pieslēgti konsulāti Ziemeļāfrikā (Alžīrijā, Ēģiptē, Lībijā, Marokā, Mauritānijā un Tunisijā).
Vai ES fondu apguve veicinājusi līdzsvarotu Latvijas reģionu attīstību? Kā panākt, lai īstenotie projekti būtu īsts ieguldījums nākotnē, nevis tikai iztērēta nauda? Kuriem reģioniem un kāpēc nepieciešams vislielākais atbalsts? Piektdien, 7.oktobrī pulksten 14:00 Eiropas Savienības (ES) mājā (Aspazijas bulvārī 28) par to spriedīs valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un ES Reģionu komitejas pārstāvji. Atklātā diskusija sāksies pulksten 14:00, tajā aicināts piedalīties ikviens interesents.
Brisele, 2011. gada 6. oktobris. ES kohēzijas politika pagājušajā desmitgadē ir bijusi spēks, kas veicina pārmaiņas: tā reāli atbalstījusi konverģenci un izaugsmi Eiropas Savienībā, un ar tās palīdzību tiešā veidā tapis vairāk nekā miljons darba vietu, no tās ieguldīts apmācībā, kuras mērķis ir uzlabot nodarbinātību vairāk nekā desmit miljoniem cilvēku, tās instrumenti līdzfinansē vairāk nekā 2000 km automaģistrāļu un 4000 km dzelzceļa līniju būvniecību, tā palīdzējusi izveidot vismaz 800 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Lai turpinātu šo darbu nākotnē un pārliecinošāk orientētos uz Eiropas ekonomiskajām prioritātēm, Eiropas Komisija šodien pieņēma 2014.–2020. gada kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu. Tas izstrādāts, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas visā Eiropā, mērķtiecīgi piesaistot ES ieguldījumus Eiropas izaugsmes un nodarbinātības programmai (“Eiropa 2020”).
Briselē, 3. oktobrī 2011 - Eiropas Komisija uzsākusi divas sabiedriskās apspriešanās par alternatīvo telesakaru operatoru piekļuvi tirgū nostabilizējušos operatoru fiksētajiem telefona un platjoslas tīkliem. Šīs apspriešanās ir daļa no Komisijas centieniem atbalstīt telesakaru pakalpojumu vienoto tirgu, visās dalībvalstīs nodrošinot konsekventu un saskaņotu pieeju telefona un platjoslas tīklu regulējumam.
Cenšoties saglabāt pārtikas izdales programmu trūcīgākajām personām pašreizējā apmērā, Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar priekšlikumu, kas paredz arī atbrīvot valstis no sākotnēji paredzētā līdzfinansējuma. Ja Eiropas Padomē par to vienosies arī dalībvalstu ministri, nākamgad programmu visā Eiropas Savienībā (ES) varētu īstenot 500, nevis 113,5 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka arī Latvija, kas šogad programmas īstenošanai saņēma 6,7 miljonus eiro, nākamgad varētu saņemt vairāk nekā sākotnēji paredzētos 1,56 miljonus eiro.
Briselē, 2011. gada 30. septembrī. Eiropas Komisijas no jauna veiktajās pārbaudēs atklājies, ka tikai divām no deviņām socializēšanās tīmekļa vietnēm (Habbo Hotel un Xbox Live) noklusējuma iestatījumi ir tādi, ka nepilngadīgo personu profili ir pieejami tikai viņu apstiprinātām kontaktpersonām.
Briselē, 2011. gada 30. septembrī. Šodien Polijas prezidentūras pārstāvis valsts sekretāra vietnieks Krzysztof Stanowski un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs atklāja Eiropas Attīstības dienas, kas tiek rīkotas katru gadu. Šogad Eiropas Attīstības dienās galvenā uzmanība tiks pievērsta demokrātijai un attīstībai, ņemot vērā nesenos notikumus saistībā ar arābu valstu atmodas notikumiem un Eiropas Komisijas priekšlikumus par jaunu ES attīstības politiku.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja