Brisele, 2011. gada 28. jūlijs. Dalībvalstis ir piekritušas Komisijas priekšlikumam no 210 līdz 227 miljoniem eiro saskaņā ar ārkārtas plānu palielināt ES atbalstu dārzeņu audzētājiem, kurus skārusi baktērijas E. coli izraisītā krīze. Tas ļaus Komisijai par 100 % segt dažādu dalībvalstu kompensācijas pieprasījumus.
Brisele, 2011. gada 27. jūlijs. Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts šodien publicējis rezultātus, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par gaidāmo tabakas izstrādājumu direktīvas pārskatīšanu. Sabiedriskajā apspriešanā saņemts nepieredzēti liels atbilžu skaits – 85 000 atbilžu. Lielākā daļa atbildētāju bija atsevišķi iedzīvotāji, kas liecina, ka interese par ES tabakas kontroles politiku ir ļoti liela. Citi respondenti bija rūpniecības nozares, nevalstisko organizāciju, valdību un publisko iestāžu pārstāvji.
Briselē, 2011. gada 27. jūlijā. Šogad viens no sešiem eiropiešiem savas galvenās brīvdienas plāno pavadīt ārpus ES (skatīt pielikumu). Kopumā eiropieši katru gadu, dodoties darba darīšanās vai atpūtā, veic aptuveni 90 miljonus ceļojumu ārpus ES. Taču ko darīt, ja jums nepieciešama palīdzība un jūsu valstij nav vēstniecības vai konsulāta valstī, kurā atrodaties? Visiem ES iedzīvotājiem ir konkrētas Eiropas pilsonības tiesības. Piemēram, jūs varat lūgt palīdzību citā ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja attiecīgajā valstī nav jūsu valsts pārstāvniecības. Šīs tiesības attiecas uz ikdienas situācijām, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību, kā arī krīzēm, piemēram, nesenajiem notikumiem Lībijā. Lai palielinātu informētību par šīm tiesībām, visām jaunajām pasēm ES informācija par konsulāro aizsardzību būs pieejama blakus ES īpašās tīmekļa vietnes adresei, sniedzot sīkākus datus par to, kur varat vērsties pēc palīdzības, ja esat devušies brīvdienās ārpus ES: www.consularprotection.eu. 20 ES valstis jau izsniedz šādas pases vai ir apstiprinājušas, ka to darīs attiecībā uz visām jaunizdotajām pasēm[1]. Paredzams, ka drīzumā tām sekos arī pārējās valstis.
[1] Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.
Brisele, 2011. gada 26. jūlijs. Pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēma stingrākus noteikumus, 2013. gada 1. maijā stāsies spēkā stingri ierobežojumi kreozota rūpnieciskiem lietojumiem. Kreozots ir toksiska viela, ko izmanto koka dzelzceļa gulšņu, elektrības stabu un sētas stabu apstrādē. Kreozots ir kancerogēns, kuru vairs nedrīkst laist ES tirgū, izņemot gadījumus, kad uzņēmums ir saņēmis atļauju to darīt. Kopš 2003. gada kreozotu ir aizliegts izmantot sadzīves lietojumiem.
Briselē, 2011. gada 26. jūlijā – Eiropas Komisijas jaunākais ziņojums par automašīnu cenām liecina, ka Eiropas Savienībā kopumā automašīnu reālās cenas 2010. gadā ir kritušās par 2,5 %. Atšķirības jaunu mašīnu kataloga cenās ir nedaudz mazinājušās. Šī ilgtermiņa tendence cenās dod papildu apstiprinājumu Komisijas pagājušā gada lēmumam par to, ka vairs nav pamata piemērot īpašus konkurences noteikumus jaunu mašīnu pārdošanai.
Brisele, 2011. gada 25. jūlijs – Neliels Itālijas uzņēmums piegādā mocarella sieru saldētu picu ražotājam Francijā. Pēc tam, kad Francijas uzņēmums sāk kavēt maksājumus, Itālijas uzņēmums pārtrauc piegādi, tomēr Francijas uzņēmums tam paliek parādā vairākus tūkstošus eiro. Kā Itālijas uzņēmums piedzīs šos parādus? Pašlaik šādām situācijām nav vieglu risinājumu. Krāpnieki var viegli pārvietot naudu no vienas dalībvalsts uz otru, noslēpjot līdzekļus vairākos kontos dažādās valstīs. Pilsoņi arī cieš no gadījumiem, kad tiešsaistē nopirktas preces tā arī netiek piegādātas vai viens no vecākiem, kas šķirti dzīvo ārvalstīs, nemaksā uzturlīdzekļus. Pašlaik jautājums par prasījumu bankai izmaksāt naudu no tās klienta bankas konta viņa kreditoram ir valstu tiesību aktu ziņā. Pašreizējā situācija 27 dalībvalstīs ir juridiski sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Apmēram 1 miljonam nelielu uzņēmumu ir grūtības ar pārrobežu parādiem, un parādi līdz pat 600 miljonu eiro gadā tiek norakstīti, jo uzņēmumiem šķiet pārlieku apgrūtinoši uzsākt dārgu un sarežģītu tiesvedību ārvalstīs. Šodien Eiropas Komisija ierosina jaunu Eiropas mēroga apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu gan pilsoņiem, gan uzņēmumiem.
Briselē, 2011. gada 20. jūlijā. Komisija šodien pieņēma Eiropas programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un kultūras ieguvumu, kādu migrācija var sniegt Eiropā. Programmā uzsvars likts uz migrantu pilnīgu līdzdalību visās sabiedrības dzīves norisēs un izcelta vietējo iestāžu būtiskā loma.
Briselē, 2011. gada 19. jūlijā. Eiropas Komisija ir izmaksājusi 25 miljonus eiro Nigēras Republikai. Šī summa ir pirmais budžeta atbalsta maksājums, kopš šā gada aprīlī darbu sāka jaunais prezidents Mahamadu Issufu (Mahamadou Issoufou) un 20. jūnijā pilnībā tika atsākta ES sadarbība ar Nigēru. Piešķirtais finansējums dos valdībai iespēju pastiprināt nabadzības izskaušanas pasākumus, uzsvaru liekot uz sociālajām jomām (izglītību un veselību).
Briselē, 2011. gada 19 jūlijs - Biodegvielas var kalpot kā ekoloģisks fosilo degvielu aizstājējs. Taču mums jāuzmanās, lai tropu meži un ar oglekli bagātie kūdrāji nepārvēršas par eļļas palmu vai cukurniedru plantācijām, kā arī rūpīgi jāseko tam, lai ES izmantotās biodegvielas radītu pamanāmus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus, salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem. Tāpēc ir jāpārbauda biodegvielu ilgtspējība. To var darīt dalībvalstis, bet var izmantot arī Eiropas Komisijas apstiprinātas brīvprātīgas shēmas. Šodien Komisija apstiprināja septiņas brīvprātīgās shēmas: “ISCC”, “Bonsucro EU”, “RTRS EU RED”, “RSB EU RED”, “2BSvs”, “RSBA” un “Greenergy”. Shēmu atzīšanas lēmums tieši attiecas uz visām 27 dalībvalstīm.
Briselē, 19. jūlijā. Eiropas Komisija (šodien) ir apstiprinājusi finansējumu 183 jauniem projektiem LIFE+ programmas ietvaros, kas ir Eiropas Savienības vides projektu finansēšanas instruments. Projekti ir no visām ES dalībvalstīm un aptver pasākumus tādās jomās kā dabas aizsardzība, klimata pārmaiņas, "tīrās" tehnoloģijas, vides politika un informācija un komunikācija par vides jautājumiem. Ieguldījumu kopsumma šajos projektos ir aptuveni 530 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 244 miljonus eiro. Finansējums 1,8 miljonu eiro apmērā apstiprināts arī diviem projektiem no Latvijas – Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja