Ceturtdien ārkārtas plenārsēdē EP deputāti apsprieda 17.-21. jūlija Eiropadomes vienošanās par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu pēc pandēmijas uzliesmojuma.
Atveseļošanās fonda izveide ir “vēsturisks solis”, taču apdraudētas ES ilgtermiņa prioritātes, piemēram, zaļais kurss un digitālā programma, norāda EP deputāti.
Rezolūcijā par Eiropadomes 2020. gada 17. – 21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem, deputāti pauž sēras par koronavīrusa upuriem apliecina cieņu visiem, kas ir cīnījušies pret pandēmiju. Viņi uzsver, ka “ES iedzīvotājiem ir kopīgs pienākums ievērot solidaritāti”.
EP deputāti ceturtdien, 23. jūlijā, plkst. 9.30 pulcēsies ārkārtas plenārsēdē, lai vērtētu pēdējās Eiropadomes rezultātus.
Pēc ārkārtas plenārsēdes debatēm ar Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, kas paredzētas plkst. 9:30–12:30, EP deputāti balsos par rezolūciju, kurā izklāsta nostāju par ES dalībvalstu vadītāju 17.-21.jūlijā pieņemtajiem lēmumiem par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), pašu resursu sistēmu un Eiropas atveseļošanas plānu.
Lai novērstu Covid-19 radītās sekas, Parlaments atbalstīja vērienīgus un ilgtspējīgus risinājumus cilvēku labklājībai, ekonomikas atjaunošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai.
Uzrunājot ES valstu vadītājus, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli norādīja, ka atveseļošanas plānam ir jāatbilst tālejošiem mērķiem, aicinot neuzskatīt Parlamenta piekrišanu par pašsaprotamu.
Kāpēc trūkst zāļu, kāda ir bijusi koronavīrusa krīzes ietekme uz medikamentu piegādi un kā Eiropas Parlaments vēlas uzlabot situāciju?
Covid-19 veselības krīze izgaismoja nopietnu problēmu - zāļu un medicīnisko iekārtu trūkumu, kas apdraud pacientus un rada spiedienu uz valstu veselības aizsardzības sistēmām
Kohēzijas fonda (KF) finansējumam – gandrīz 15 miljoniem eiro -, kas pieejams investēšanai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādē, pieteiktas astoņas ieceres. Pieprasītais finansējums divkārt pārsniedz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas atlases kārtā paredzēto.
Madonas novada bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā bērniem tiek piedāvāts piedalīties izzinošā aktivitātē "Eiropa. Zini vai mini". Jautājumi skar daudzas jomas- literatūru, mākslu un politiku. Tie domāti dažāda vecuma bērniem. Jautā bibliotekāram un pārbaudi savas zināšanas par Eiropas valstīm!
Jauniešu bezdarbs joprojām ir liela problēma ES, un tā tika aktualizēta koronavīrusa krīzes laikā. ES nāk klajā ar atbalsta pasākumu kopumu, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu.
Covid-19 pandēmija ir atstājusi līdz šim vēl nepieredzētu sociālekonomisko ietekmi, un ekonomikas vasaras prognoze liecina, ka ES ekonomika šogad saruks par 8,3%. Reaģējot uz krīzi, ES un tās dalībvalstis jau ir īstenojušas ārkārtas atbalsta pasākumus. Eiropas Savienība strādā, lai novērstu koronavīrusa radīto tūlītējo kaitējumu, vienlaikus turpinot veidot “zaļāku” un digitālajam laikmetam piemērotu Eiropu, un galvenais instruments šajā darbā ir ES daudzgadu budžets.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja