Eiropas Komisija (EK) šodien nāca klajā ar stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai Eiropā. Lai gan Eiropas Savienība (ES) ir globāla līdere dzimumu līdztiesības jomā un pēdējās desmitgadēs tajā panākusi ievērojamu progresu, tomēr dzimumu vardarbība un stereotipi joprojām pastāv: katra trešā sieviete ES ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību. Lai gan vairāk sieviešu iegūst augstāko izglītību, tomēr viņas pelna vidēji par 16 % mazāk nekā vīrieši, un ES lielāko uzņēmumu izpilddirektoru vidū ir tikai 8 % sieviešu.
Šodien Komisija nāk klajā ar priekšlikumu tiesību aktos iekļaut ES politisko apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, lai aizsargātu planētu un cilvēkus. Eiropas Klimata akts nosprauž 2050. gadu par mērķgadu un iezīmē virzienu visām ES rīcībpolitikām, sniedzot paredzamību publiskām iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Turklāt Komisija sāk sabiedrisku apspriešanu par gaidāmo Eiropas Klimata paktu. Ar apspriešanas starpniecību šā instrumenta kopizstrādē būs iesaistīta sabiedrība.
No rītdienas, 5. marta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai.
Šodien, Pasaules dzīvās dabas dienā, Eiropas Komisija Monako iedarbināja jaunu globālu biodaudzveidības koalīciju. Ar šo saziņas kampaņu Komisija aicina aktīvāk mobilizēties, lai palielinātu informētību par to, kādēļ jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība.
Kā liecina jauna Eirobarometra aptauja, 94 % iedzīvotāju visās ES dalībvalstīs vides aizsardzību uzskata par viņiem svarīgu tematu. Turklāt 91 % iedzīvotāju atbildējis, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma Eiropas Savienībā. 83 % aptaujāto ir pārliecināti, ka vides aizsardzībai ir vajadzīgi ES līmeņa tiesību akti.
Komisija šodien publicējusi ziņojumus par valstīmMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kuros analizētas nozīmīgas sociālekonomiskās problēmas katrā dalībvalstī. Ziņojumos par valstīm ietvertajā analīzē atspoguļota 2019. gada decembrī iesniegtā gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, kurā galvenā uzmanība pievērsta konkurētspējīgai ilgtspējai ar mērķi veidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku un planētas labā. Ziņojumos novērtēta arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un ar to saistītā sociālo rezultātu pārskata izpilde katrā dalībvalstī. Ziņojumi par valstīm pievēršas četrām dimensijām: vides ilgtspējai, ražīguma pieaugumam, taisnīgumam un makroekonomikas stabilitātei.
Finanšu ministrs Jānis Reirs.Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020. gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs nepieciešama nopietna paradigmas maiņa.
Noviti Finance paraksta garantijas nolīgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) Eiropas Savienības EaSI programmas ietvaros. EIF garantēs Noviti Finance aizdevumu portfeli maksimāli 10 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt atbalstīs mikrouzņēmumus ar aizdevumiem maksimāli 25 000 eiro apmērā. Nolīgumu atbalsta Investīciju plāns Eiropai.
Eiropas Komisija šodien paziņoja par 101,2 miljonu eiro ieguldījumu vides un klimata pasākumu programmas LIFE jaunākajos projektos. Ar šo finansējumu tiks atbalstīti 10 liela mēroga vides un klimata projekti deviņās dalībvalstīs, tādējādi palīdzot Eiropai pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku un klimatneitralitāti. Šie projekti tiks īstenoti Kiprā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Slovākijā, Čehijā un Spānijā.
Šodien Eiropas Komisija iepazīstina ar idejām un rīcību, kādu tā piedāvā, lai digitalizācija nāktu par labu ikvienam un atspoguļotu Eiropas lielākās vērtības — atklātību, taisnīgumu, daudzveidīgumu, demokrātiskumu un pārliecību. Komisijas redzējumā Eiropas sabiedrība ir digitālu risinājumu uzlādēta un tāda, kas priekšplānā izvirza cilvēku, paver jaunas darījumdarbības iespējas un izstrādā uzticamas tehnoloģijas, lai tādējādi veicinātu sabiedrības atvērtību un demokrātiskumu un ekonomikas dinamiskumu un ilgtspējību. Digitalizācija ir palaidējfaktors, kas palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un īstenot pāreju uz zaļo ekonomiku. Šodien publiskotā Eiropas Datu stratēģija un rīcībpolitiskie risinājumi, kas ļaus nodrošināt uz cilvēku vērstu mākslīgā intelekta (MI) attīstību, ir pirmie soļi šo mērķu sasniegšanā.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja