VESTIENAS BIBLIOTĒKAI - 100!

Bez svētkiem nedzīvosim – mums vajadzīgs ir prieks! Sagaidot apaļo jubileju, Vestienas bibliotēkas logā aplūkojams neliels ieskats vēsturē: darbinieki un nopietni un ne pārāk nopietni notikumi. Tālākās bibliotēkas saknes atrodamas 1919. gadā, kad Vestienas pilī no Devēnas un Vējavas tika atvestas mēbeles, lai iekārtotu pirmo bērnu rotaļu istabu. Tajā pat laikā iekārtota arī bibliotēka, tomēr oficiālās ziņās redzams, ka Latvijas jaunatnes savienības Vestienas organizācija dibina bibliotēku 1921. gadā!

Pēc kara, 1947. gadā, bibliotēkai ierādīja telpas kādreizējā Krājaizdevu Sabiedrības ēkā (tagadējais tautas nams), bet septiņdesmito gadu vidū bibliotēka tiek pārcelta uz jaunajām telpām pagasta centrā, kur tā atrodas arī pašlaik. Vestienas ciemam bija arī  otra bibliotēka, kura atradās Vējavā.

            Piecdesmito gadu vidū kultūras iestādēm tika atvēlētas niecīgas finanses, bet grāmatu fonds nemaz nebija tik trūcīgs, jo katru mēnesi pa pastu pienāca grāmatu sūtījums. Protams, bez daiļliteratūras tur bija daudz sabiedriski politiskās literatūras. Atskatoties pagātnē, gribas teikt, ka šodien bibliotēka savas funkcijas ir kardināli mainījusi, protams, sargājot arī tās vēsturisko pamatideju – grāmatu izsniegšanu. Tomēr pēdējo gadu laikā  aizvien lielāka loma kļūst bibliotēkai kā informācijas pakalpojumu sniedzējam, apmeklētāju saskarsmei (pirms pandēmijas), izaugsmei un izglītībai.

                Laiku lokos Vestienas bibliotēkās bijuši 18 darbinieki, no kuriem īsākais stāžs tikai pusgada garumā, bet ilgākie - 17, 32 gadi.

Strādājuši:

Alfrēds Dinka, Jānis Avotiņš, Paulīna Sergejava,

Alise Pētersone, R. Raups, Paulīne Pētersone,

Viktors Venskis, Anna Ozola, Antonija Barišņikova,

Alīda Līcīte, Anna Stūraine, Valija Ogorodņikova,

Gaida Veise, Līvija Šupeiko, Ināra Ķirse, Biruta Virse,

 Mārīte Indriksone,  Jūsma Ogorodņikova.

Informāciju iesūtīja
Vestienas bibliotēkas vadītāja
Jūsma Ogorodņikova