Briselē, 2011. gada 13. jūlijā. Eiropas Komisija savā ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas priekšlikumā ir izvirzījusi radikālu pieeju attiecībā uz zvejniecības pārvaldību Eiropā. Šis plāns nodrošinās gan zivju krājumu, gan zvejnieku ienākumu saglabāšanos nākotnē, darot galu pārzvejai un zivju krājumu noplicināšanai. Ar šo reformu tiks ieviesta decentralizēta pieeja zinātniski pamatotai zvejas pārvaldībai atkarībā no reģiona un jūras baseina un labāki vadības standarti ES un starptautiskā līmenī ar ilgtspējīgu zivsaimniecības nolīgumu starpniecību.
Briselē, 13. jūlijā. Digitālās tehnoloģijas un internets strauji maina veidu, kādā audiovizuālie darbi tiek radīti, laisti tirgū un izplatīti. Patērētāji arvien lielākā mērā sagaida, ka varēs skatīties jebko, jebkur, jebkurā laikā un ar jebkuras ierīces (TV, datora, spēļu konsoles un mobilo sakaru ierīces) palīdzību. Uzņēmējdarbības modeļiem strauji jāpielāgojas arvien pieaugošajam tehnoloģisko pārmaiņu tempam, kas piedāvā jaunas iespējas darbu radītājiem un izplatītājiem, rada jaunas patērētāju prasības un galu galā nodrošina lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu.
Briselē, 2011. gada 13. jūlijā. Atbildot uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes aicinājumu, Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīti galvenie iespējamie risinājumi Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas (TFTS) izveidei. Šis paziņojums ir pirmā atbilde uz lūgumu sagatavot juridisko un tehnisko satvaru šādas sistēmas izveidei Eiropas Savienībā.
Brisele, 2011. gada 11. jūlijs. Izmantojot nodarbinātības veicināšanas stratēģiju, Eiropas Komisija gatavojas gandrīz divkāršot to jauniešu, pasniedzēju un pētnieku skaitu, kuri saņem ES stipendijas studijām un apmācībām ārzemēs — no 400 000 saņēmējiem gadā šobrīd līdz gandrīz 800 000 saņēmējiem nākotnē. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu šodien preses konferencē teica, ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ Komisija 2014.–2020. gada budžeta projektā ir ierosinājusi ievērojamu ES līdzekļu palielinājumu izglītībai, jaunatnei un radošumam. Uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un palīdzēt cilvēkiem iegūt pareizās iemaņas ir ļoti svarīgi, lai atbilstu perspektīvās darbavietas prasībām un lai apkarotu nabadzību. Lielāks ieguldījums radošajā industrijā arī veicinās nodarbinātības iespējas nozarē, kas nodrošina 4,5 % no ES IKP un kur strādā 3,8 % no visiem nodarbinātajiem.
Briselē, 2011. gada 11. jūlijā. Nepieciešama stingrāka rīcība visā Eiropas Savienībā, lai risinātu arvien lielāko problēmu saistībā ar jaunu sintētisko narkotiku ienākšanu tirgū, teikts Eiropas Komisijas ziņojumā, kas tiek publicēts šodien. ES 2010. gadā ir identificējusi rekordlielu skaitu - 41 šādu psihoaktīvu vielu, kas imitē tādu bīstamu narkotiku kā ecstasy vai kokaīns radīto efektu un tiek pārdotas legāli - iepriekšējā gadā šis skaits bija 24. Šīs narkotiskās vielas, kas var būt tikpat bīstamas kā aizliegtās vielas, bieži pārdod internetā un specializētos veikalos. Ziņojumā novērtēti pašreizējie ES noteikumi par rīcību attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām. Komisija plāno stiprināt šos noteikumus, lai nepieļautu, ka šādas nedrošas vielas tiek brīvi pārdotas tirgū.
Briselē, 2011. gada 11. jūlijā – Piektā daļa piecpadsmitgadnieku un daudzi pieaugušie Eiropā ir neprasmīgi lasītāji. Šodien publicētais jaunais Eiropas Komisijas pētījums atklāj, kā rīkojas valstis, lai uzlabotu lasītprasmi, un kur to centieni ir nepietiekami. Pētījums, kurā aplūkota situācija 31 valstī (ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā), atklāj, ka, lai gan vairumā valstu rakstpratības pilnveides politika ir progresējusi, bieži uzmanība netiek veltīta lielāka riska grupām, piemēram, zēniem, bērniem no ģimenēm, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, un imigrantu bērniem. ES valstu izglītības ministri ir noteikuši mērķi līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20 % uz mazāk nekā 15 %. Tikai Beļģijas flāmu kopiena, Dānija, Igaunija, Somija un Polija ir jau sasniegušas šo mērķi.
Briselē, 2011. gada 2011. jūlijā: Eiropas Komisija šodien publicēja jauno kaimiņattiecību politikas rīcības plānu transporta jomā, ar kuru ir paredzēts stiprināt transporta savienojumus ar ES blakusesošajiem reģioniem austrumos un dienvidos. Plānā ir ierosināti vairāk nekā 20 konkrēti pasākumi, kas īstenojami īstermiņā un ilgtermiņā, lai transporta savienojumi notiktu raitāk, lai tie būtu drošāki un uzticamāki. Tajā pašā laikā ir paredzēts padziļināt tirgus integrāciju, no kā labumu gūtu gan ES, gan tās blakusesošie reģioni. Ar šo plānu 2011. gada 7. jūlijā nāca klajā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass un paplašināšanās un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisārs Štefans File.
Briselē, 2011. gada 6. jūlijā. Eiropas personāla atlases birojs (EPSO) šodien sāk 2011. gada lingvistu atlases procedūras, lai atrastu gan tulkotājus, gan tulkus, kam jāveic būtisks darbs dažādās ES iestādēs.
Briselē, 2011. gada 6. jūlijā. Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kā ilgtermiņā atrisināt nemainīgi augstās mobilo tālruņu un citu mobilo ierīču lietošanas cenas, ceļojot pa Eiropas Savienību (viesabonēšana). Ierosināta ir tieši saistoša regula, kur pirmo reizi paredzēti strukturāli pasākumi konkurences palielināšanai: no 2014. gada 1. jūlija patērētāji, kas šādu risinājumu izvēlas, varēs pieteikties zemāku viesabonēšanas mobilo sakaru cenu līgumam, kas nav saistīts ar līgumu par valsts mobilo sakaru pakalpojumiem iekšzemē, saglabājot to pašu tālruņa numuru. Priekšlikums paredz arī tiesības mobilo sakaru operatoriem (tostarp tā sauktajiem virtuālajiem mobilo sakaru operatoriem, kam nav sava tīkla) izmantot citu operatoru tīklus citās dalībvalstīs par regulētām vairumtirdzniecības cenām un tādējādi rosina lielāku konkurenci starp operatoriem viesabonēšanas tirgū.
Eiropas Parlaments tikko ir pieņēmis regulu par pārtikas informāciju patērētājiem. Pārtikas un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli sniedza šādu paziņojumu: “Es priecājos par šīsdienas svarīgo lēmumu.Tas noslēdz darbu, kas sākās vairāk nekā pirms trīs gadiem ar mērķi panākt, lai patērētāji būtu labāk informēti, kad viņi pieņem lēmumus, pērkot pārtiku.Parlamenta balsojums ir nozīmīgs solis mūsu centienos palielināt patērētāju iespējas un ieguldījums cīņā pret aizvien pieaugošo aptaukošanos un hronisko saslimšanu skaitu Eiropas Savienībā."
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja