Komisija nāk klajā ar jaunu Standartizācijas stratēģiju, kurā izklāstīts mūsu skatījums uz standartiem vienotajā tirgū, kā arī visā pasaulē. Šo stratēģiju papildina priekšlikums grozītai regulai par standartizāciju, ziņojums par minētās regulas īstenošanu un Savienības 2022. gada Eiropas standartizācijas darba programma. Jaunās stratēģijas mērķis ir stiprināt ES globālo konkurētspēju, veicināt noturīgu, zaļu un digitālu ekonomiku un nostiprināt demokrātiskas vērtības tehnoloģiju lietojumos.
Ir sperts vēl viens solis, lai vēža profilaksi, ārstēšanu, savlaicīgu atklāšanu un aprūpi darītu pieejamāku. Pirms Pasaules Vēža dienas un gadu pēc Eiropas Vēža uzveikšanas plāna publicēšanas Komisija sāk vairākas jaunas iniciatīvas, kuras pieteica pasākumā “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi visiem”. “Vēzis, kas skar sievietes: Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”. Šajā pasākumā galvenā uzmanība tika pievērsta dzimumu nelīdztiesībai un īpašiem veidiem, kā vērsties pret vēzi, kas skar sievietes. Tas bija pirmais ikgadējā tādu pasākumu sērijā, kuri galvenokārt tiecas vairot vienlīdzīgu piekļuvi vēža profilaksei un aprūpei.
Konferences par Eiropas nākotni 21.-22. janvāra plenārsēdē Strasbūrā tiks izvērtēti 90 ieteikumi, kas tapuši iedzīvotāju paneļdiskusijās “Eiropas demokrātija/vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība” un “Klimata pārmaiņas, vide/veselība”, kā arī ar tiem saistītie dalībvalstīs notikušo pilsoņu paneļdiskusiju ieteikumi.
Šodien Eiropas sabiedrībai vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu ieguldījums. Laikā, kad Eiropu skar gadsimta lielākā globālā veselības krīze un tās ekonomiskās sekas, Eiropa saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, digitālo pārveidi un iedzīvotāju novecošanu. Universitātēm un visai augstākās izglītības nozarei ir unikāla vieta izglītības, pētniecības un inovācijas krustcelēs, ilgtspējīgas un noturīgas ekonomikas izveidē un zaļākas, iekļaujošākas un digitālākas Eiropas Savienības sekmēšanā.
Programma “Radošā Eiropa”, kuras budžets ir aptuveni 385 miljoni eiro (par gandrīz 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā), stiprina atbalstu radošajiem un kultūras partneriem, pienācīgi ņemot vērā problēmas, ko rada Covid-19 krīze un pieaugošā globālā konkurence.
11. janvārī plkst. 14.00 aicinām sekot tiešsaistes pasākumam “Eirozonas perspektīvas: ekonomikas izaicinājumi 2022. gadā. Saruna ar Eirogrupas priekšsēdētāju un Latvijas Bankas prezidentu”.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātajā Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasē pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai saņēmusi 93 projektu ieceres no 36 pašvaldībām. Programmas piektajā kārtā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 37,4 miljoni eiro.
Alekseja Navaļnija meita Darja Navaļnija 15. decembrī svinīgā ceremonijā saņēma Eiropas Parlamenta Saharova balvu.
Aleksejs Navaļnijs pašlaik izcieš cietumsodu stingra režīma soda kolonijā Krievijā. Jau vairāk nekā desmit gadus Navaļnijs ir valsts vadošais opozicionārs, kurš pazīstams ar savu cīņu pret valdošo korupciju un Kremļa veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Parlaments trešdien deva zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā.
Ar Komisijas ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais sarakstu ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu Komisija varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.
Parlaments otrdien apstiprināja lēmumu 2022. gadā organizēt uz jaunatni vērstus un jauniešiem paredzētus pasākumus, lai uzklausītu viņu vajadzības un iesaistītu viņus politikas veidošanā.
Eiropas Jaunatnes gadā galveno uzmanību pievērsīs ilgtermiņa pozitīvas ietekmes radīšanai uz Eiropas jauniešiem, ņemot vērā apstākļus pēc Covid-19 pandēmijas. Nosakot 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu, tiks pieliktas pūles, lai jaunatnes prioritātes iekļautu attiecīgajās ES politikas jomās un viņu balsis uzklausītu visos lēmumu pieņemšanas līmeņos.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja