ES dalībvalstis, kurās patvērumu raduši cilvēki, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, nekavējoties saņems 3,4 miljardus eiro, ceturtdien nolēma Eiropas Parlamenta deputāti.
Iepriekšējā plenārsesijā Parlaments deva zaļo gaismu ES reģionālā un patvēruma finansējuma novirzīšanai ES dalībvalstīm, kas sniedz patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šodien EP deputāti pieņēma papildu atbalsta pasākumus.
Paužot vislielāko sašutumu par ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem, Parlaments pieprasa saukt pie atbildības tos, kas izdarījuši kara noziegumus.
Ceturtdien ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp “pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo”.
Komisija šodien atklāj “Jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratoriju” domdarbnīcu, kas ar konkrētiem un taustāmiem projektiem īstenos Jauno Eiropas “Bauhaus”. Vienojot iniciatīvas augošo kopienu un palīdzot dalīties ar idejām, tā virzīs estētiskas, ilgtspējīgas un iekļaujošas pārmaiņas vietējā līmenī.
Tiek izsludināta pirmā pieteikumu iesniegšanas kārta 2022. gadā Komisijas darbībai “DiscoverEU”, kas ļauj 18 gadus veciem jauniešiem, galvenokārt pārvietojoties ar vilcienu, iepazīt Eiropu. Jaunieši, kas dzīvo programmas “Erasmus+” valstīs, no rītdienas, 7. aprīļa plkst. 12.00, līdz 21. aprīlim plkst. 12.00 varēs pieteikties uz vienu no 35 000 bezmaksas ceļošanas kartēm.
Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.
Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem atjaunināt un modernizēt Rūpniecisko emisiju direktīvu – svarīgu tiesību aktu, kas palīdz novērst un kontrolēt piesārņojumu. Atjauninātie noteikumi palīdzēs virzīt industriālās investīcijas, kas vajadzīgas, lai Eiropa līdz 2050. gadam pārkārtotos uz konkurētspējīgu un klimatneitrālu nulles piesārņojuma ekonomiku. Noteikumu mērķis ir stimulēt inovāciju, atalgot inovācijas līderus un censties sagādāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES tirgū. Pārskatīšana nesīs lielāku skaidrību par ilgtermiņa investīcijām, un pirmie jaunie pienākumi rūpniecībai gaidāmi šīs desmitgades otrajā pusē.
Eiropas Komisija šodien pieņēma krīzes pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Kopš 24. februārī sākās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā, vairāk nekā 3 miljoni cilvēku ir aizbēguši no valsts, un ANO aplēses liecina, ka vairāk nekā puse no viņiem ir bērni. Lai reaģētu uz šo bezprecedenta situāciju, ES rekordīsā laikā vienojās aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai palīdzētu cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā. Direktīvu nekavējoties sāka piemērot 4. martā, un tagad tā nodrošina tūlītēju aizsardzību un skaidru juridisko statusu miljoniem cilvēku.
Kopš brīža, kad Krievija atzina valdības nekontrolētās teritorijas Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalos un sāka militāru agresiju pret Ukrainu, ES ir reaģējusi ar trim ierobežojošo pasākumu kopumiem.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Komisija, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, ir nolēmusi apturēt sadarbību ar Krievijas struktūrām pētniecībā, zinātnē un inovācijā. Komisija neslēgs jaunus līgumus un vienošanās ar Krievijas organizācijām programmā “Apvārsnis Eiropa”