Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules 22 dalībvalstīm — Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Spānijai, Somijai un Zviedrijai par to, ka tās nav izpildījušas konkrētus pienākumus, kas paredzēti regulā par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, piemēram: prasību izraudzīties iestādi vai iestādes, kas atbild par izņemšanas rīkojumu izdošanu, un paziņot par šīm iestādēm Komisijai, norādīt publisku kontaktpunktu un paredzēt noteikumus un pasākumus attiecībā uz sodiem juridisko pienākumu neizpildes gadījumā.
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju un Portugāli par to, ka tās nav īstenojušas dažādus noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Invazīvu sugu regula jeb IS regula). Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami.
Lai vērstos pret savvaļas apputeksnētājkukaiņu satraucošo iznīkšanu Eiropā, Komisija, pārskatījusi ES 2018. gada Apputeksnētāju iniciatīvuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, šodien nāk klajā ar paziņojumu “Jaunais kurss attiecībā uz apputeksnētājiemMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••”. Sabiedrība arvien uzstājīgāk aicina izlēmīgi vērsties pret apputeksnētāju izzušanu, arī ar neseno Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekusMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••”, kas vainagojusies panākumiem. Atjauninātajā iniciatīvā ir izklāstīts, kādas darbības ES un tās dalībvalstīm jāveic, lai līdz 2030. gadam apvērstu apputeksnētāju iznīkšanas tendenci, jo patlaban katra trešā bišu, tauriņu un ziedmušu suga Eiropas Savienībā ir izzūdoša. Iniciatīva papildina Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegto Dabas atjaunošanas aktaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV••• priekšlikumu un ir svarīga daļa no Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadamMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••, stratēģijas “No lauka līdz galdamMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••” un Eiropas zaļā kursaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••.
Šodien Komisija pasākumā Briselē nāk klajā ar Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvu, kas palīdzēs veselības aprūpes sniedzējiem, pētniecības institūtiem un novatoriem pēc iespējas labāk izmantot inovatīvus datu risinājumus vēža ārstēšanā un vēža pacientu aprūpē. Ar šo iniciatīvu, kas ir Eiropas Vēža uzveikšanas plāna pamatpasākums, tiks izveidota digitāla infrastruktūra, kas vēža attēldiagnostikas datus savienos ar datubāzēm visā ES un vienlaikus nodrošinās augstu ētikas standartu ievērošanu, uzticēšanos, drošību un persondatu aizsardzību. Tā arī savienos ES līmeņa un valstu iniciatīvas, slimnīcu tīklus un pētniecības datu glabātavas ar attēldiagnostikas datiem un citiem attiecīgajiem datiem veselības jomā.
Šodien Eiropas Komisija, ES dalībvalstis un 26 partnervalstis sāks darbu koalīcijā klimata jautājumos — pirmajā ministru līmeņa forumā, kas veltīts tirdzniecības, klimata un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Koalīcija veicinās globālu rīcību, lai sekmētu tādu tirdzniecības politiku, kas var palīdzēt risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, izmantojot vietējas un globālas iniciatīvas.
Kas ir “talantu izaugsmes strupceļš” un kuros reģionos tas vērojams?
Komisija nāk klajā ar pirmo Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) progresa ziņojumu, kurā izvērtēti iniciatīvas pirmajos divos gados gūtie panākumi, kā arī pirmo JEB projekta novērtēšanas rīku: JEB kompasu. Jaunais Eiropas “Bauhaus” (JEB) ir izveidojis tādu plašu radošo organizāciju un iedzīvotāju kopienu visā Eiropā, kas strādā pie kopīga redzējuma, kurā apvienota ilgtspēja, iekļautība un estētisms. Nozīmīgākie Jaunā Eiropas “Bauhaus” pasākumi, tai skaitā JEB balvas, pirmais festivāls un Jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratorija, palīdz sasniegt savus mērķus un ir izveidojuši augšupēju transnacionālu tīklu. Pateicoties jau piešķirtajam Eiropas finansējumam vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, visā Eiropā pašlaik tiek īstenoti mazi un lieli JEB projekti. Komisija arī palielinās finansējuma mērogu, īpašos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” fondos piešķirot vēl 106 miljonus EUR jau vien 2023.–2024. gadam.
Šodien stājas spēkā Regula par ārvalstu subsīdijām (RĀS). Šis jaunais noteikumu kopums ārvalstu subsīdiju radīto izkropļojumu novēršanai ļaus ES palikt atvērtai tirdzniecībai un investīcijām, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū. Komisija regulu ierosināja 2021. gada maijā, un Eiropas Parlaments un Padome par to vienojās rekordīsā laikā, proti, līdz 2022. gada jūnijam.
Šodien Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) nāk klajā ar jaunu iniciatīvu “EIT Campus”, kuras mērķis ir atvieglot piekļuvi institūta plašajam izglītības un apmācības piedāvājumam, kas apvieno inovāciju un uzņēmējdarbību.
Ir stājusies spēkā Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam – uzraudzības un sadarbības mehānisms, ar ko līdz 2030. gadam sasniegt kopīgus Eiropas digitālās pārveides mērķus.
© 2008-2023 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja