ES ievieš stingrākus pasākumus ar Covid-19 saistītās dezinformācijas izplatīšanas apkarošanai, vienlaikus ievērojot vārda brīvību.
Koronavīrusa pandēmijas uzliesmojums ne tikai negatīvi ietekmēja sabiedrības veselību un ekonomiku, bet izraisīja vēl vienu bīstamu parādību – dezinformācijas vilni, kas var kaitēt cilvēku veselībai, traucējot centienus ierobežot pandēmijas izplatīšanos vai pat veicinot noziedzīgas darbības. ES pastiprina centienus, lai cīnītos pret šo “infodēmiju”, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību.
EP Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi pret Covid-19, bet to ietekmei uz privātumu un brīvību ir jābūt samērīgai un ierobežotai laikā.
Covid-19 radītā krīze ir pakļāvusi pārbaudījumam atsevišķus ES pamatprincipus. Facebook Live sarunā ar EP Cilvēktiesību apakškomitejas (DROI) priekšsēdētāju Mariju Arenu (Maria Arena, S&D, Spānija) apspriedām cilvēktiesību aspektu ES veiktajos pasākumos reakcijā uz koronavīrusa uzliesmojumu.
ES ir vieni no augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē. Kā tiesību akti aizsargā lauksaimniecības dzīvniekus un laboratorijas dzīvniekus, savvaļas un mājas dzīvniekus?
Sestdienās, 22. un 29. augustā, no plkst. 12.00 līdz 13.30 Eiropas Savienībās mājas iekšpagalmā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā notiks sociālo uzņēmumu radošās darbnīcas. Piedalīties aicinātas ģimenes ar bērniem un ikviens interesents.
Mūsdienās retais apšaubīs, ka klimata pārmaiņas ir kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu. Tā ir parādība, kuras radītās sekas atstāj ietekmi uz uzņēmējdarbību, pētniecības programmām, sabiedrības veselību, cilvēku dzīves veidu un daudzām citām jomām.
No 10. augusta ikvienam Eiropas Savienības (ES) fondu projektu potenciālajam īstenotājam un interesentam ir iespēja iepazīties ar ES fondu darbības programmas 2021.– 2027. gadam projektu, kā arī izteikt savu viedokli uzsāktajā sabiedriskajā apspriešanā.
Ceturtdien ārkārtas plenārsēdē EP deputāti apsprieda 17.-21. jūlija Eiropadomes vienošanās par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu pēc pandēmijas uzliesmojuma.
Atveseļošanās fonda izveide ir “vēsturisks solis”, taču apdraudētas ES ilgtermiņa prioritātes, piemēram, zaļais kurss un digitālā programma, norāda EP deputāti.
Rezolūcijā par Eiropadomes 2020. gada 17. – 21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem, deputāti pauž sēras par koronavīrusa upuriem apliecina cieņu visiem, kas ir cīnījušies pret pandēmiju. Viņi uzsver, ka “ES iedzīvotājiem ir kopīgs pienākums ievērot solidaritāti”.
EP deputāti ceturtdien, 23. jūlijā, plkst. 9.30 pulcēsies ārkārtas plenārsēdē, lai vērtētu pēdējās Eiropadomes rezultātus.
Pēc ārkārtas plenārsēdes debatēm ar Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, kas paredzētas plkst. 9:30–12:30, EP deputāti balsos par rezolūciju, kurā izklāsta nostāju par ES dalībvalstu vadītāju 17.-21.jūlijā pieņemtajiem lēmumiem par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), pašu resursu sistēmu un Eiropas atveseļošanas plānu.
Lai novērstu Covid-19 radītās sekas, Parlaments atbalstīja vērienīgus un ilgtspējīgus risinājumus cilvēku labklājībai, ekonomikas atjaunošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja