Šodien Eiropas Komisija un 23 dalībvalstu, Norvēģijas un Islandes valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes (CPC tīkls) publiskoja mazumtirdzniecības tīmekļvietņu skrīninga (“kontrolreids”) rezultātus. Šī pārbaude aptvēra 399 mazumtirgotāju tiešsaistes veikalus, kas pārdod dažādas preces, sākot ar tekstilizstrādājumiem un beidzot ar elektronikas precēm. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta arī trim īpašiem manipulatīvas prakses veidiem, par kuriem bieži ir zināms, ka tie spiež patērētājus izdarīt izvēli, kas, iespējams, nav viņu interesēs, – tā sauktajām “maldinošajām saskarnēm” (“dark patterns”). Pie tām pieder: falši laika skaitīšanas taimeri, tīmekļa saskarnes, kas paredzētas tam, lai patērētājus pamudinātu veikt pirkumus, iegādāties abonementu vai izdarīt citas izvēles, un slēpta informācija. Izmeklēšanā atklājās, ka 148 vietnēs bija vismaz viena no šīm maldinošajām saskarnēm.
27. janvārī tiek atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena un 78. gadadiena kopš nacistu Aušvicas–Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas. Pirms Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas priekšsēdētāja fon der Leiena sacīja:
Vai jums jebkad ir bijušas grūtības saprast, vai pērkat kaut ko tieši no Google vai no cita zīmola, vai arī jums ir bijušas grūtības atrast informāciju par galīgajām izmaksām? Lai vēl vairāk saskaņotu savu praksi ar ES tiesību aktiem, galvenokārt attiecībā uz pārredzamības trūkumu un skaidru informāciju patērētājiem, Google ir apņēmies ieviest izmaiņas vairākos no saviem produktiem un pakalpojumiem. Pēc dialoga, kas 2021. gadā sākās ar Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu (CPC), kuru koordinēja Eiropas Komisija un vadīja Nīderlandes Patērētāju un tirgus pārvalde un Beļģijas Ekonomiskās inspekcijas ģenerāldirektorāts, Google ir piekritis risināt iestāžu izvirzītās problēmas un ieviest izmaiņas Google Store, Google Play Store, Google Hotels un Google Flights, lai nodrošinātu atbilstību ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem.
Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules 22 dalībvalstīm — Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Spānijai, Somijai un Zviedrijai par to, ka tās nav izpildījušas konkrētus pienākumus, kas paredzēti regulā par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, piemēram: prasību izraudzīties iestādi vai iestādes, kas atbild par izņemšanas rīkojumu izdošanu, un paziņot par šīm iestādēm Komisijai, norādīt publisku kontaktpunktu un paredzēt noteikumus un pasākumus attiecībā uz sodiem juridisko pienākumu neizpildes gadījumā.
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju un Portugāli par to, ka tās nav īstenojušas dažādus noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Invazīvu sugu regula jeb IS regula). Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami.
Lai vērstos pret savvaļas apputeksnētājkukaiņu satraucošo iznīkšanu Eiropā, Komisija, pārskatījusi ES 2018. gada Apputeksnētāju iniciatīvuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, šodien nāk klajā ar paziņojumu “Jaunais kurss attiecībā uz apputeksnētājiemMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••”. Sabiedrība arvien uzstājīgāk aicina izlēmīgi vērsties pret apputeksnētāju izzušanu, arī ar neseno Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekusMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••”, kas vainagojusies panākumiem. Atjauninātajā iniciatīvā ir izklāstīts, kādas darbības ES un tās dalībvalstīm jāveic, lai līdz 2030. gadam apvērstu apputeksnētāju iznīkšanas tendenci, jo patlaban katra trešā bišu, tauriņu un ziedmušu suga Eiropas Savienībā ir izzūdoša. Iniciatīva papildina Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegto Dabas atjaunošanas aktaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV••• priekšlikumu un ir svarīga daļa no Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadamMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••, stratēģijas “No lauka līdz galdamMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••” un Eiropas zaļā kursaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••.
Šodien Komisija pasākumā Briselē nāk klajā ar Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvu, kas palīdzēs veselības aprūpes sniedzējiem, pētniecības institūtiem un novatoriem pēc iespējas labāk izmantot inovatīvus datu risinājumus vēža ārstēšanā un vēža pacientu aprūpē. Ar šo iniciatīvu, kas ir Eiropas Vēža uzveikšanas plāna pamatpasākums, tiks izveidota digitāla infrastruktūra, kas vēža attēldiagnostikas datus savienos ar datubāzēm visā ES un vienlaikus nodrošinās augstu ētikas standartu ievērošanu, uzticēšanos, drošību un persondatu aizsardzību. Tā arī savienos ES līmeņa un valstu iniciatīvas, slimnīcu tīklus un pētniecības datu glabātavas ar attēldiagnostikas datiem un citiem attiecīgajiem datiem veselības jomā.
Šodien Eiropas Komisija, ES dalībvalstis un 26 partnervalstis sāks darbu koalīcijā klimata jautājumos — pirmajā ministru līmeņa forumā, kas veltīts tirdzniecības, klimata un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Koalīcija veicinās globālu rīcību, lai sekmētu tādu tirdzniecības politiku, kas var palīdzēt risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, izmantojot vietējas un globālas iniciatīvas.
Kas ir “talantu izaugsmes strupceļš” un kuros reģionos tas vērojams?
Komisija nāk klajā ar pirmo Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) progresa ziņojumu, kurā izvērtēti iniciatīvas pirmajos divos gados gūtie panākumi, kā arī pirmo JEB projekta novērtēšanas rīku: JEB kompasu. Jaunais Eiropas “Bauhaus” (JEB) ir izveidojis tādu plašu radošo organizāciju un iedzīvotāju kopienu visā Eiropā, kas strādā pie kopīga redzējuma, kurā apvienota ilgtspēja, iekļautība un estētisms. Nozīmīgākie Jaunā Eiropas “Bauhaus” pasākumi, tai skaitā JEB balvas, pirmais festivāls un Jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratorija, palīdz sasniegt savus mērķus un ir izveidojuši augšupēju transnacionālu tīklu. Pateicoties jau piešķirtajam Eiropas finansējumam vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, visā Eiropā pašlaik tiek īstenoti mazi un lieli JEB projekti. Komisija arī palielinās finansējuma mērogu, īpašos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” fondos piešķirot vēl 106 miljonus EUR jau vien 2023.–2024. gadam.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja