Šodien Briselē notiek programmas Erasmus+ 35. gadadienas svētku noslēguma pasākums. Programma Erasmus+ tika izveidota 1987. gadā, un gandrīz 13 miljoniem cilvēku tā ir devusi iespējas studēt, praktizēties, strādāt un darīt brīvprātīgo darbu ārzemēs. Arī nākamajos gados programmā Erasmus+ cilvēkiem būs iespējas mācīties un piedalīties starptautiskos projektos.
Tas, ka Eiropas Komisija apstiprina visus 28 stratēģiskos plānus (vienu katrai ES valstij un divus Beļģijai), iezīmē 2023. gada 1. janvārī paredzēto jaunās kopējās lauksaimniecības politikas sākumu.
Šodien Eiropas Komisija un Ziemeļvalstu Investīciju banka (ZIB) parakstīja InvestEU garantijas nolīgumu, kura vērtība ir līdz 114 miljoniem eiro. Nolīgums ļaus piesaistīt ZIB finansējumu līdz 480 miljonu eiro apmērā investīcijām ilgtspējīgā infrastruktūrā, pētniecībā, inovācijā un digitalizācijā Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kā arī Polijā. Paredzams, ka tas savukārt mobilizēs publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā aptuveni 2 miljardu eiro apmērā.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu regulai, kuras mērķis ir ES līmenī saskaņot starptautisko privāttiesību noteikumus attiecībā uz vecāku stāvokli. Priekšlikums ir vērsts uz bērna labākajām interesēm un tiesībām. Tas nodrošinās juridisko skaidrību visu veidu ģimenēm, kas atrodas pārrobežu situācijā ES, neatkarīgi no tā, vai tās pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, lai ceļotu vai dzīvotu, vai tāpēc, ka tām ir ģimenes locekļi vai īpašums citā dalībvalstī. Viens no galvenajiem priekšlikuma aspektiem ir tas, ka vecāku stāvoklis, kas noteikts kādā ES dalībvalstī, būtu jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs bez jebkādas īpašas procedūras.
Komisija šodien pieņēma Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2023. gada darba programmu. 2023. gadā tā zinātniekiem un novatoriem paver finansējuma iespējas 1,6 miljardu eiro apmērā, lai izvērstu radikālas tehnoloģijas un radītu jaunus tirgus. Vairāk nekā pusmiljards eiro ir paredzēti nākamās paaudzes tehnoloģijām Eiropas stratēģiskajās jomās, tostarp enerģijas uzkrāšanai, kvantu, pusvadītāju un pārtikas nodrošinājumam.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir turpmāk pilnveidot kapitāla tirgu savienību (KTS), lai: padarītu ES tīrvērtes pakalpojumus pievilcīgākus un noturīgākus, tādējādi atbalstot ES atvērto stratēģisko autonomiju un saglabājot finanšu stabilitāti; visā Eiropas Savienībā saskaņotu konkrētus noteikumus par uzņēmumu maksātnespēju, padarot tos efektīvākus un palīdzot veicināt investīcijas pārrobežu mērogā; ar jauna akta par iekļaušanu biržas sarakstā palīdzību mazinātu administratīvo slogu visu lielumu uzņēmumiem (it īpaši MVU), lai tie varētu labāk piekļūt publiskajam finansējumam, kotējoties biržu sarakstos.
Eiropas Savienība (ES) šodien pieprasīja Pasaules Tirdzniecības organizācijā izveidot paneļus, lai izskatītu divus tirdzniecības strīdus, kas ES ir ar Ķīnu. Pirmais attiecas uz tirdzniecības ierobežojumiem, kurus Ķīna kopš 2021. gada decembra piemēro eksportam no Lietuvas un eksportētajiem ES produktiem, kuros ir Lietuvas komponenti. Otrais attiecas uz Ķīnas ieviestajiem ierobežojumiem attiecībā uz ES augsto tehnoloģiju patentu īpašnieku iespējām vērsties ES tiesās, lai panāktu savu tiesību efektīvu aizsardzību un īstenošanu.
Komisija atzinīgi vērtē pagaidu politisko vienošanos, kas tikko panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi par ES regulu par neatmežojošām piegādes ķēdēm. Kad jaunais tiesību akts būs pieņemts un piemērots, tas nodrošinās, ka kopums ES tirgū laistu preču vairs neveicinās atmežošanu un mežu degradāciju Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Tā kā ES ir liela ekonomika un šo preču patērētāja, šis solis palīdzēs apturēt būtisku daļu globālās atmežošanas un mežu degradācijas, savukārt mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un biodaudzveidības zudumu. Šī svarīgā vienošanās ir panākta, tieši pirms sāksies starpposma Konference par bioloģisko daudzveidību (COP15), kuras mērķis ir noteikt dabas aizsardzības mērķus nākamajām desmitgadēm.
No šodienas Komisija izsludina pieteikumus jaunā Eiropas “Bauhaus” 2023. gada balvai. Pēc pēdējiem diviem veiksmīgajiem konkursiem, kuros saņemti vairāk nekā 3000 pieteikumu no visām ES dalībvalstīm, 2023. gada konkursā tiks apbalvotas 15 parauginiciatīvas, kas sasaista ilgtspēju, estētiku un iekļautību – trīs jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatvērtības. Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu šā gada konkursā galvenā uzmanība tiks pievērsta izglītībai un mācībām. Pirmo reizi mēs arī pieņemsim pieteikumus par projektiem un iecerēm Rietumbalkānu valstīs. Tāpat kā pagājušajā gadā, tiks piešķirtas īpašas balvas cilvēkiem, kas ir jaunāki par 30 gadiem. Pieteikumus var iesniegt līdz 2023. gada 31. janvāra plkst. 19.00 (pēc Centrāleiropas laika).
Komisija šodien pieņēma galveno pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmu, ar ko aptuveni 13,5 miljardi eiro atvēlēti, lai Eiropā atbalstītu pētniekus un novatorus un meklētu revolucionārus risinājumus vidiskajām, enerģētikas, digitālajām un ģeopolitiskajām problēmām.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja