Šodien Komisija pasākumā Briselē nāk klajā ar Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvu, kas palīdzēs veselības aprūpes sniedzējiem, pētniecības institūtiem un novatoriem pēc iespējas labāk izmantot inovatīvus datu risinājumus vēža ārstēšanā un vēža pacientu aprūpē. Ar šo iniciatīvu, kas ir Eiropas Vēža uzveikšanas plāna pamatpasākums, tiks izveidota digitāla infrastruktūra, kas vēža attēldiagnostikas datus savienos ar datubāzēm visā ES un vienlaikus nodrošinās augstu ētikas standartu ievērošanu, uzticēšanos, drošību un persondatu aizsardzību. Tā arī savienos ES līmeņa un valstu iniciatīvas, slimnīcu tīklus un pētniecības datu glabātavas ar attēldiagnostikas datiem un citiem attiecīgajiem datiem veselības jomā.
Šodien Eiropas Komisija, ES dalībvalstis un 26 partnervalstis sāks darbu koalīcijā klimata jautājumos — pirmajā ministru līmeņa forumā, kas veltīts tirdzniecības, klimata un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Koalīcija veicinās globālu rīcību, lai sekmētu tādu tirdzniecības politiku, kas var palīdzēt risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, izmantojot vietējas un globālas iniciatīvas.
Kas ir “talantu izaugsmes strupceļš” un kuros reģionos tas vērojams?
Komisija nāk klajā ar pirmo Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) progresa ziņojumu, kurā izvērtēti iniciatīvas pirmajos divos gados gūtie panākumi, kā arī pirmo JEB projekta novērtēšanas rīku: JEB kompasu. Jaunais Eiropas “Bauhaus” (JEB) ir izveidojis tādu plašu radošo organizāciju un iedzīvotāju kopienu visā Eiropā, kas strādā pie kopīga redzējuma, kurā apvienota ilgtspēja, iekļautība un estētisms. Nozīmīgākie Jaunā Eiropas “Bauhaus” pasākumi, tai skaitā JEB balvas, pirmais festivāls un Jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratorija, palīdz sasniegt savus mērķus un ir izveidojuši augšupēju transnacionālu tīklu. Pateicoties jau piešķirtajam Eiropas finansējumam vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, visā Eiropā pašlaik tiek īstenoti mazi un lieli JEB projekti. Komisija arī palielinās finansējuma mērogu, īpašos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” fondos piešķirot vēl 106 miljonus EUR jau vien 2023.–2024. gadam.
Šodien stājas spēkā Regula par ārvalstu subsīdijām (RĀS). Šis jaunais noteikumu kopums ārvalstu subsīdiju radīto izkropļojumu novēršanai ļaus ES palikt atvērtai tirdzniecībai un investīcijām, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū. Komisija regulu ierosināja 2021. gada maijā, un Eiropas Parlaments un Padome par to vienojās rekordīsā laikā, proti, līdz 2022. gada jūnijam.
Šodien Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) nāk klajā ar jaunu iniciatīvu “EIT Campus”, kuras mērķis ir atvieglot piekļuvi institūta plašajam izglītības un apmācības piedāvājumam, kas apvieno inovāciju un uzņēmējdarbību.
Ir stājusies spēkā Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam – uzraudzības un sadarbības mehānisms, ar ko līdz 2030. gadam sasniegt kopīgus Eiropas digitālās pārveides mērķus.
Šogad Eiropas Savienība atzīmē 30. gadadienu, kopš darbojas vienotais tirgus – viens no lielākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijas jomā un viens no galvenajiem tās virzītājspēkiem. Eiropas vienotais tirgus tika izveidots 1993. gada 1. janvārī, un tas nodrošina, ka preces, pakalpojumi, cilvēki un kapitāls var brīvi pārvietoties visā ES, tādējādi atvieglojot dzīvi cilvēkiem un paverot jaunas iespējas uzņēmumiem.
Šodien Madonas novada bibliotēkā aizvadīta koncertlekcija "Eiropas muzikālais ceļojums" - tikšanās ar mūziķi, saksofonistu Kārli Auziņu, ko organizēja Europe Direct Gulbenē pasākumu norises vieta Madonā.
Komisija šodien deviņām dalībvalstīm ir izmaksājusi vairāk nekā 6,5 miljardus eiro; tas ir pēdējais darījums saskaņā ar SURE — instrumentu, kas paredzēts Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un ienākumu aizsardzībai. Ar šodien veikto devīto, pēdējo maksājumu 19 dalībvalstīm SURE ietvaros sniegtās finansiālās palīdzības kopējais apjoms sasniedz 98,4 miljardus eiro. Šodien veikto maksājumu summas ir šādas: Bulgārijai 460 miljoni eiro, Kiprai 29 miljoni eiro, Čehijai 2,5 miljardi eiro, Grieķijai 900 miljoni eiro, Horvātijai 550 miljoni eiro, Lietuvai 142 miljoni eiro, Latvijai 167 miljoni eiro, Polijai 1,5 miljardi eiro un Portugālei 300 miljoni eiro. Visas deviņas dalībvalstis arī jau iepriekš ir saņēmušas finansiālu atbalstu saskaņā ar SURE.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja