Šodien Briselē tiksies pārstāvji no ietekmīgām valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, lai apspriestu personāla atlases nākotni publiskajā sektorā. Semināru, kura galvenā tēma ir paraugprakses noteikšana un apmaiņa, lai nodrošinātu personāla kvalitāti un personāla atlases izmaksu efektivitāti publiskajā sektorā, rīko Marošs Šefčovičs, par iestāžu savstarpējām attiecībām un administratīvajiem jautājumiem atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Zvejniekiem būs arvien grūtāk izvairīties no soda par nelegālu zveju, jo tagad pilnībā darbojas jaunā ES zivsaimniecības kontroles sistēma. Pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par to, kā veicamas kontroles visos tirdzniecības ķēdes posmos “no zvejas tīkla līdz šķīvim”, ES ir sagādājusi līdzekļus, lai izskaustu pagātnes ieradumus un iedibinātu noteikumu ievērošanas kultūru, kas palīdzētu novērst pārzveju un panākt ES zvejniecību patiesu ilgtspējību. Jaunā sistēma nodrošina izsekojamību visā ķēdē no brīža, kad zivs ir nozvejota, līdz brīdim, kad tā nonāk pie patērētāja. Dalībvalstu iestādes var konstatēt nelikumības ikvienā tirdzniecības ķēdes posmā un izsekot tām, līdz atklāts vainīgais. Visā Eiropā inspekcijas turpmāk noritēs vienādi, datu vākšana un kontrolpārbaude notiks elektroniski, un, kad produkts būs nonācis veikalos, patērētājs zinās, ka tas ir iegūts likumīgi. Likumpārkāpējus sagaida vienlīdz bargas sankcijas — neatkarīgi no viņu atrašanās vietas un valstspiederības. Tie, kurus atkārtoti pieķers nelegālā zvejā, jaunās soda punktu sistēmas piemērošanas rezultātā galu galā zaudēs savu licenci.
BRISELE, 11. aprīlis. Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvu iegūst Berlīnes Jaunais muzejs. Apvienojot veco un jauno, ēku rekonstruējis arhitekts no Apvienotās Karalistes sers David Chipperfield. Jauno arhitektu speciālbalvu saņems Ramon Boschun Bet Capdeferro par koledžas ēku Spānijas pilsētā Heronā. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 20. jūnijā Mīsa van der Roes paviljonā Barselonā.
Informējam, ka otrdien, 12.aprīlī, ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās Aspazijas bulvārī 28 notiks līdz šim vēl nebijis pasākums sievietēm – „Dabiski skaista, jeb kā pagatavot kosmētiku pašas spēkiem?”. Pasākuma sākums: 12:00.
Interneta domēns „.eu” 2011. gada 7. aprīlī svin savu piekto dzimšanas dienu. „.eu” ir kļuvis par devīto nozīmīgāko augstākā līmeņa domēnu internetā, piekto populārāko valsts koda augstākā līmeņa domēnu pasaulē un atrodas ceturtajā vietā Eiropā. Reģistrēt domēnu „.eu” ir īpaši izdevīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tādējādi tie kļūst redzamāki Eiropas tirgū — interneta identitāte šiem uzņēmumiem ir Eiropas mērogā. Kopš domēna „.eu” ieviešanas tā reģistrāciju skaits arvien pieaug, un patlaban tas ir sasniedzis gandrīz 3,5 miljonus, tādējādi kļūstot par devīto populārāko augstākā līmeņa domēnu pasaulē.
Pirmdien, 11.aprīlī, pulksten 15:00 ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās Aspazijas bulvārī 28 notiks jauniešu radošās darbnīcas „Ēka un enerģija”, kurās skolēniem būs iespējams izveidot pašiem savu māju. Darbnīcām aicināti pieteikties 7. – 9.klašu audzēkņi.
Patērētāji un uzņēmēji Latvijā tagad ir labāk aizsargāti pret negodīgu konkurenci telesakaru tīklos, jo Latvija, reaģējot uz Eiropas Komisijas sākto pienākumu neizpildes procedūru, ir veikusi pasākumus, lai izpildītu ES noteikumus par valsts telesakaru regulatoru neatkarību. Konkrēti, Latvija tagad ir skaidri nodalījusi iestādes, kas izdod telesakaru noteikumus, no iestādēm, kas sniedz telesakaru pakalpojumus — Satiksmes ministrija ir nodevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai telesakaru regulēšanas funkcijas attiecībā uz radiofrekvencēm un numerāciju. Šī nošķiršana, kas pazīstama arī kā strukturāla atdalīšana, ir būtiska, lai saglabātu valsts telesakaru regulatoru objektivitāti, garantējot taisnīgu regulēšanu patērētājiem un uzņēmējiem un saglabājot konkurenci. Tādēļ Komisija ir slēgusi pienākumu neizpildes procedūru pret Latviju, ko tā sāka 2008. gadā (sk. IP/08/1343).
Šodien attīstības komisārs Andris Piebalgs iepazīstināja ar provizoriskajiem 2010. gada datiem par summām, ko oficiālajai attīstības palīdzībai izlietojusi ES un 27 tās dalībvalstis. Salīdzinājumā ar 2009. gadu palīdzība ir palielinājusies par aptuveni 4,5 miljardiem eiro, sasniedzot 53,8 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā puse no pasaules valstu sniegtās oficiālās palīdzības. Tas nostiprina ES kā lielākās un dāsnākās līdzekļu devējas pozīcijas oficiālās attīstības palīdzības jomā. Lai gan ES nesasniedza 2010. gadam noteikto mērķi, tendence ir pozitīva, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi. Trīs no pieciem pasaulē lielākajiem līdzekļu devējiem ir ES dalībvalstis, un četras no tām jau ir sasniegušas 0,7% mērķi. ES sniegtā palīdzība ir 0,43% no ES nacionālā kopienākuma. Joprojām ir vajadzīgs ievērojams kopīgs darbs, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7% mērķi, kuru ir apņēmušās īstenot dalībvalstis.
Eiropas Komisija šodien parakstīja brīvprātīgu vienošanos ar ražotājiem, pilsonisko sabiedrību, ENISA (Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru), kā arī privātuma un personas datu aizsardzības uzraudzības iestādēm Eiropā par vadlīniju noteikšanu visiem Eiropas uzņēmumiem, lai risinātu ar viedtagiem (radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm – RFID) saistītos personas datu aizsardzības jautājumus pirms viedtagu laišanas tirgū. Šādu viedtagu izmantošana kļūst arvien plašāka (aptuveni 1 miljards Eiropā 2011. gadā), bet pieaug arī bažas par to ietekmi uz privātumu. RFID iebūvētas daudzos objektos, tostarp autobusu abonementa biļetēs un viedkartēs, kas paredzētas, lai norēķinātos par maksas ceļu izmantošanu. Mikroshēmas var automātiski apstrādāt datus no RFID tagiem, kolīdz tās atrodas "lasītāju" tuvumā, kuri tās aktivē, uztver to radiosignālu un veic ar tām datu apmaiņu. Šodien parakstītā vienošanās ir daļa no Komisijas 2009. gada pieņemtā ieteikuma (skat. IP/09/740) īstenošanas, un tajā norādīts, inter alia, ka, patērētājam, iegādājoties izstrādājumu ar viedtagu, to automātiski, nekavējoties un bez maksas deaktivē, ja vien patērētājs skaidri neizsaka savu vēlēšanos par pretējo.
Šķiršanās izraisītās ciešanas ļoti bieži vēl vairāk pastiprina finansiālie un emocionālie sarežģījumi, kas rodas tādēļ, ka viens no vecākiem dzīvo ārzemēs un atsakās sniegt finansiālo palīdzību. Tiek lēsts, ka ES ir 16 miljoni starptautisku pāru un 30 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus ES, tādēļ jautājums par bērnu uzturlīdzekļu saņemšanu no ārzemēm kļūs arvien aktuālāks. Piemēram, pāris, kas dzīvo Francijā, izšķiras, un tēvs pārceļas uz ASV. Bet vai bērns joprojām saņems uzturlīdzekļus, kurus maksāt tēvam likusi Francijas tiesa? Saskaņā ar jauno konvenciju, ko ES šodien parakstīja, ASV iestādes sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm Eiropā, lai nodrošinātu, ka tēvs pilda savas saistības un bērns turpina saņemt pabalstu. Hāgas Konvencijā par uzturlīdzekļu nodrošināšanu ir izveidota vispasaules sistēma bērna pabalsta un citu ģimenes uzturlīdzekļu maksājumu piedziņai. Tajā ir izveidots kopīgs tiesiskais regulējums starp ES valstīm un valstīm ārpus tās, lai iestādes sadarbotos uzturlīdzekļu prasību izpildē un parādnieki vairs nevarētu izvairīties no maksāšanas, pārceļoties prom no ES. Tajā ir paredzēta arī bezmaksas juridiska palīdzība starptautiskās bērna pabalstu lietās. Konvencija papildina ES noteikumus par lēmumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību jomā, kas būs piemērojami no 2011. gada 18. jūnija.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja