Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar tiesību akta projektu, lai padarītu stingrākus noteikumus par tāda apdraudējuma kontroli, kas rodas smagos nelaimes gadījumos saistībā ar ķīmiskām vielām. Pārskatot tā dēvēto SEVESO II direktīvu, to pielāgos grozījumiem, kas izdarīti ES tiesību aktos par ķīmiskām vielām, kā arī precizēs un atjauninās citus noteikumus. Tas attiecas uz stingrākiem pārbaudes standartiem un tās informācijas apjoma un kvalitātes uzlabošanu, kas sabiedrībai pieejama nelaimes gadījumā. Jauno direktīvu piemēros no 2015. gada 1. jūnija.
Šodien Eiropas Komisija ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem sāka otro posmu obligātajā apspriešanās, kura ir daļa no pārskatīšanas, ko Komisija veic saistībā ar ES darba laika direktīvu. Tā turklāt iesniedza detalizētu ziņojumu par darba laika direktīvas tiesisko īstenošanu dalībvalstīs. Jaunā apspriešanās aicina sociālos partnerus paust viedokli par iespējām pārskatīt ES darba laika noteikumus. Tā arī iepazīstina ar svarīgākajiem rezultātiem, kas gūti pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem (IP/10/345) un sniedz pārskatu par jaunākajiem pierādījumiem par darba laika tendencēm un modeļiem un dalībvalstīs spēkā esošo noteikumu sociālekonomisko ietekmi.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) darbinieki kopīgā darba vizītē no 7. līdz 14. decembrim apmeklēja Latviju, lai turpinātu sarunas ar Latvijas pārvaldes iestādēm par 2011. gada budžeta projekta izstrādi.
Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar "Interaktīvas automatizētas dzīves vides" kopējās programmas (AAL JP) progresa ziņojumu, kurā uzsvērta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) augstā iesaistīšanās pakāpe projektos, līdzdalības valstu liela apjoma finansiālais atbalsts un ieteikumi turpmāku pozitīvu rezultātu nodrošināšanai. Šajā 600 miljonu eiro vērtajā pētniecības un attīstības finansējuma programmā iesaistītas 23 valstis un ES, lai uzlabotu gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti ar uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstītu risinājumu palīdzību. Šis Eiropas Parlamentam un Ministru Padomei adresētais ziņojums ir svarīgs solis, lai nostiprinātu AAL JP, vienu no galvenajiem Eiropas Digitālās programmas pasākumiem (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). AAL JP var sniegt ievērojamu ieguldījumu turpmākajā izmēģinājuma projektā “Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām” (sk. IP/10/1609).
Vairāk nekā 80 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju joprojām dzīvo uz nabadzības sliekšņa, un ceturtdaļa no tiem ir bērni. Ekonomiskā krīze situāciju ir saasinājusi, neaizsargātās iedzīvotāju grupas vēl vairāk pakļaujot nabadzības riskam. Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību 2010. gadā tuvojas noslēgumam, un Eiropas Savienībai nākamajā desmitgadē jāturpina aktīvāks darbs pie šīs galvenās problēmas risināšanas. Lai izaugsme būtu ilgtspējīga un iekļaujoša, ir būtiski sabiedrības un darba tirgus uzmanību īpaši pievērst neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Nabadzības samazināšana ir turpmākās izaugsmes dzinējspēks. Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas ES vadītāji pirmo reizi ir noteikuši konkrētu, skaitliski mērāmu mērķi, proti, līdz 2020. gadam palīdzēt izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības vismaz 20 miljoniem cilvēku. Šodien publicētajā paziņojumā "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību" izklāstītas iespējas palīdzēt dalībvalstīm paātrināt sociālās atstumtības novēršanas pasākumus. Dalībvalstīm tagad jānosaka pašām savi vērienīgie valsts mērķi un katru gadu jāziņo par īstenoto progresu. Komisija atbalstīs šos centienus, cita starpā, izmantojot sociālās aizsardzības, nodarbinātības un izglītības politiku, kā arī izmantojot ES finansējumu. Komisija arī veicinās jaunas partnerības un jaunus nabadzības apkarošanas veidus, izmantojot sociālās inovācijas, lai pārbaudītu jaunas politikas idejas.
Eiropas Komisijas
kampaņa, kuras mērķis ir vairot izpratni par bioloģiskās daudzveidības
mazināšanos, ir ieguvusi komunikācijas jomā prestižo „Eiropas izcilības balvu”. Apbalvojuma saņēmējus izvēlas neatkarīga žūrija,
kuru veido 30 vadošie speciālisti komunikācijas jomā, un to piešķir
komunikācijas speciālistiem par izciliem sasniegumiem. Apbalvojums tika
piešķirts kategorijā “Vide un ekoloģija”. Kampaņa ar tās videoklipu un saukli
“visi esam iesaistīti” ir uzrunājusi miljoniem iedzīvotāju visā Eiropā, un tā
turpināsies līdz nākamajam gadam.
Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir
rosināt valsts iestādes visā ES maksimizēt informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju (IKT) sociālo un ekonomisko potenciālu. Paziņojumā "Virzība
uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju" pausts nolūks izveidot kopīgu
pieeju, kā dalībvalstu iestādes varētu palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem
pilnvērtīgi izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības. Pilnībā izmantojot
vienotā tirgus piedāvātās iespējas, iedzīvotājiem bieži nākas sniegt vai saņemt
informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami darbam, mācībām vai ceļošanai ES,
un nosūtīt tos valsts iestādēm citā dalībvalstī. Uzņēmējdarbībā ir
līdzīga situācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valsts iestādes sniegtu efektīvus,
rezultatīvus pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus, kā atspoguļots Komisijas nesen
pieņemtajā e-pārvaldes rīcības plānā (sk. IP/10/1718),
saskaņā ar Eiropas
digitalizācijas programmu (sk. IP/10/581,
MEMO/10/199
un MEMO/10/200).
Efektīvas sadarbspējas nepieciešamība ir centrālais aspekts Eiropas
digitalizācijas programmā, kas ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajām
iniciatīvām. Komisijas paziņojumā izklāstīta Eiropas sadarbspējas stratēģija un
Eiropas sadarbspējas satvars, uz kā būtu jāveido valsts iestāžu IKT politika
visā Savienībā.
Eiropas Komisija ir uzsākusi divas tiešsaistes
apspriešanās vides jomā. Pirmā
apspriešanās ir par nākamo videi paredzēto finanšu instrumentu, kurš nāks LIFE+
instrumenta vietā pēc tā termiņa beigām 2013. gada beigās.
Otrā ir par Natura 2000 — ES aizsargājamo
teritoriju tīkla — finansēšanu. Abas
apspriešanās notiks līdz 2011. gada februāra vidum.
Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs un Starptautiskās
sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre
Kristalīna Georgijeva šodien sacīja:
Eiropas
Komisija šodien
sāktajā publiskajā apspriešanā vēlas noskaidrot patērētāju, uzņēmēju, telekomunikāciju
operatoru un valsts iestāžu viedokli par ES mobilo tālruņa sakaru
viesabonēšanas tirgu. ES Viesabonēšanas regulā viesabonēšanas balss sakariem un
teksta ziņu pārraidei ES teritorijā noteikta maksimālā mazumtirdzniecības cena,
tomēr vēl nav izveidojies viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda
konkurence. Operatori parasti nosaka
viesabonēšanas cenas, kas tikai pavisam nedaudz mazākas par reglamentēto
maksimālo cenu, un par viesabonēšanas pakalpojumiem joprojām gūst nepamatoti
augstu peļņu. "Eiropas Digitālajā
programmā" (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200) izvirzīts mērķis
panākt, lai līdz 2015. gadam panāktu, ka viesabonēšanas tarifi ir gandrīz
tādi paši kā valstu tarifi. Komisija aicina ieinteresētās puses novērtēt
patlaban spēkā esošos ES noteikumus par viesabonēšanu un izteikt viedokļus par
to, kā, aizsargājot Eiropas patērētāju un uzņēmēju intereses, veicināt
konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu tirgū. Apspriešana
ilgs līdz 2011. gada
11. februārim, un tās rezultāti tiks izmantoti ES patlaban
spēkā esošās viesabonēšanas pakalpojumu regulas pārskatīšanai, kas jāveic līdz
2011. gada jūnija beigām.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja