Gandrīz 85,8 % respondentu jaunākajā sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Komisijas vides finanšu instrumenta LIFE+ nākotni uzskata, ka ir vajadzīgs īpašs ES finanšu instruments vides un klimata politikai. Vairākums jeb 54,6 % uzskata arī, ka jāpalielina šim instrumentam paredzētais budžets. Nākamā daudzgadu finanšu plāna sagatavošanā 2014.–2020. gadam šīs appriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, izvērtējot īpaša vides un klimata politikas instrumenta nepieciešamību ES budžetā. Briselē notikušajā konferencē par LIFE panākumiem varēja uzzināt jaunāko informāciju.
Turpmāk mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) intereses Latvijā pārstāvēs tikko ieceltais MVU sūtnis – Ilze Beināre, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore. Viņa sekos galvenokārt tam, lai ES MVU tiesību aktus piemērotu pareizi, un nodrošinās uzņēmumiem draudzīgu politiku valsts, reģiona un vietējā līmenī. 25. maijā Budapeštā Eiropas MUA konferencē “Mobilizēt MVU Eiropas nākotnei” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni atklāja dalībvalstu MVU sūtņu jauno tīklu. MVU darbību ietekmē politikas nostādnes, ko izstrādā dažādas valsts pārvaldes iestādes — nodokļu un finanšu, regulatīvās un izglītojošās —, tāpēc MVU sūtņiem būtu jāpalīdz mazajiem uzņēmumiem koncentrēties uz to pamatuzdevumu un tādējādi augt un radīt darbavietas.
Šodien Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pēdējo gadu laikā panākto virzību kopējā zivsaimniecības politikā un ierosinājumus par zvejas iespējām ES ūdeņos 2012. gadā. Dokumentā izklāstīts, kā Komisija plāno īstenot zinātniskos ieteikumus par zivju krājumu stāvokli, kurus tā saņem, ierosinot nozvejas limitus un kvotas nākamajam gadam. Nesenākie dati liecina, ka zivju krājumu stāvoklis Eiropas ūdeņos lēnām uzlabojas, taču joprojām nav pietiekamu zinātnisko datu par lielāko daļu krājumu, kam galvenais iemesls ir dalībvalstu nepareizi paziņotā informācija. Tāpēc Komisija izmantos jaunu metodi zvejas limitu noteikšanai, jo īpaši samazinot to krājumu nozvejas apjomus, par kuriem nav pietiekamu datu. Komisijas idejas vasarā būs pieejamas plašai apspriešanai, un viedokļi tiks ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumus par zvejas iespējām nākamajā gadā, kurus pieņems rudenī.
Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), kuras ietver patentus, preču zīmes, dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī autortiesības un blakustiesības (kas attiecas uz izpildītājiem, producentiem un raidorganizācijām), eksistē jau vairākus gadsimtus. Bieži vien, mums pašiem to neapzinoties, tās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Ar tām aizsargā tehnoloģijas, kuras mēs lietojam (automašīnas, mobilos telefonus, vilcienus), pārtiku, ko ēdam, mūziku, ko klausāmies, un filmas, ko skatāmies. Taču pēdējos gados tehnoloģiskās izmaiņas un jo īpaši tiešsaistes darbību pieaugošā nozīme ir pilnīgi izmainījušas pasauli, kurā strādā IĪT. Esošā Eiropas un valstu līmeņa noteikumu kombinācija vairs nav īsti piemērota, un šie noteikumi jāmodernizē. Tādēļ Komisija šodien ir pieņēmusi visaptverošu stratēģiju IĪT tiesiskā regulējuma maiņai. Mūsu mērķis ir dot iespēju izgudrotājiem, radītājiem, lietotājiem un patērētājiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem un attīstīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Šie jaunie noteikumi palīdzēs noteikt pareizo līdzsvaru starp jaunrades un inovāciju veicināšanu, pirmkārt, nodrošinot atlīdzību un ieguldījumus vērtību radītājiem un, otrkārt, sekmējot plašu piekļuvi ar IĪT aizsargātām precēm un pakalpojumiem. Pareiza līdzsvara noteikšana, rosinot ieguldīt inovācijās, nodrošinās jūtamas pārmaiņas visiem uzņēmējiem (no individuāla neatkarīgi strādājoša mākslinieka līdz lielam farmācijas uzņēmumam). Tas dos pozitīvu ieguldījumu ES izaugsmē un konkurētspējas pieaugumā vienotajā tirgū. Patērētāji gūs labumu no plašākas un vieglākas piekļuves informācijai un kultūrai, piemēram, mūzikai tiešsaistē. Stratēģijā risinātas daudzas problēmas, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju IĪT, ietverot gan patentus, kas uzņēmumam vajadzīgi, lai aizsargātu izgudrojumus, gan šo izgudrojumu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu, kas būtu iespējama ar šodien pieņemto priekšlikumu par darbības pastiprināšanu cīņai ar viltošanu un pirātismu. Pirmie šīs kopējās IĪT stratēģijas rezultāti ir šodienas priekšlikumi, kuri attiecas uz nezināmu autoru darbu vienkāršākas licencēšanas sistēmu, kas ļaus tiešsaistē piekļūt daudziem kultūras darbiem, un uz jaunu regulu muitas darbību stiprināšanai cīņā ar pārkāpuma preču tirdzniecību.
Šodien sākas Zaļā nedēļa 2011 ar aicinājumu iedzīvotājiem „patērēt mazāk un dzīvot labāk”. Konferencē, kas ilgs četras dienas, vairāk nekā 3500 dalībnieku meklēs veidus, kā ilgtspējīgāk izmantot mūsu planētas resursus. Šogad Zaļajā nedēļā pulcējas pārstāvji no visdažādākajām sfērām: ES iestādēm, uzņēmējdarbības un ražošanas nozares, nevalstiskajām organizācijām, publiskās pārvaldes iestādēm, zinātniskajām un akadēmiskajām aprindām, plašsaziņas līdzekļiem. Aptuveni 30 pasākumi notiks ārpus Briseles, tostarp Slovēnijā (25.-27. maijā, 2. jūnijā) un Polijā (11. jūnijā). Visu konferenci pārraidīs internetā.
Noslēdzot šīs sezonas mākslas tikšanās ciklu „Eiropas gadalaiki: pavasaris”, 30. maijā plkst. 18.00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28) notiks pasākums „Emigranti un imigranti mākslā - dvēseles paplašinājums".
26.maijā Rīgā notiks augsta līmeņa starptautisks seminārs „Ziemeļu dimensija un Baltijas jūras reģions – iespējas un izaicinājumi”, ko organizē Ārlietu ministrija, Somijas vēstniecība un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Ar 2011. gada 25. maiju Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi varēs izmantot jaunas tiesības un pakalpojumus tālruņa sakaru, mobilo sakaru un interneta sfērā. Līdz minētajai dienai dalībvalstīm ir jāievieš jaunie ES telekomunikāciju noteikumi, lai nodrošinātu lielāku konkurenci telekomunikāciju nozarē un labākus pakalpojumus klientiem. Piemēram, tagad patērētāji vienas dienas laikā varēs mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru, iegūt skaidrāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un justies drošāki par personas datu aizsardzību tiešsaistē. Eiropas Komisijai ir piešķirtas jaunas pārraudzības pilnvaras, bet Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) — regulatīvās pilnvaras. Tas ļaus iedibināt regulatīvo noteiktību un palīdzēs telekomunikāciju uzņēmumiem augt vienotā Eiropas telekomunikāciju tirgū. Komisija ir cieši sadarbojusies ar dalībvalstīm, lai šie ES noteikumi tiktu bez kavēšanās īstenoti, un apsver iespēju uzsākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kas šos noteikumus nav ieviesušas laikā. Vienotā tirgus nostiprināšana telekomunikāciju jomā ir viens no Eiropas Digitalizācijas programmas galvenajiem mērķiem (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Pilsētām un transporta infrastruktūrai izplešoties, Eiropā katru gadu ar mākslīgu segumu tiek pārklāta augsne tādā platībā, kas ir lielāka par Berlīni. Šī tendence, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principiem, apdraud auglīgu augšņu un pazemes ūdenskrātuvju pieejamību nākamajām paaudzēm. Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar jaunu ziņojumu, kurā ieteikta trīspakāpju pieeja, kas paredz ierobežot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, mazināt tās ietekmi un kompensēt vērtīgas augsnes zudumu, veicot pasākumus citās teritorijās.
28.maijā ES mājas (Aspazijas bulvārī 28) zināšanu, sarunu un mākslas istabās pulksten 12:00 notiks radošā darbnīca bērniem „Radioelektronika – topošo inženieru ABC”, kas tiek organizēta sadarbībā ar Rīgas Skolēnu pili.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja