Briselē, 2011. gada 13. maijā — saskaņā ar jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 53 % Eiropas jauniešu vēlas strādāt vai ir ļoti ieinteresēti studēt citā Eiropas valstī, taču finanšu līdzekļu trūkums daudzus no tiem attur spert pirmos soļus šajā virzienā, lai daļu sava mācību laika pavadītu ārzemēs. Aptauja rāda milzīgu atšķirību starp jauniešu vēlmi strādāt ārzemēs un faktisko darbaspēka mobilitāti: mazāk nekā 3 % Eiropas nodarbināto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārpus savas mītnes valsts. Rezultāti aptaujai, ko veica saistībā ar Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, ir publicēti 2011. gada Eiropas Jaunatnes nedēļas (15. -21. maijs) priekšvakarā.
Arvien lielāks eiropiešu skaits dodas brīvdienās: 2010. gadā 68 % ES iedzīvotāju devās brīvdienu ceļojumos salīdzinājumā ar 65 % 2009. gadā. Šie secinājumi jaunajā Eirobarometra apsekojumā par eiropiešu attieksmi pret tūrismu apstiprina citus rādītājus, ka tūrisma nozare ir pilnībā atguvusies no ekonomikas krīzes. Priekšroka aizvien vēl tiek sniegta tradicionālajiem tūrisma galamērķiem (58 %), taču 28 % aptaujāto vēlas atklāt Eiropas jaunos galamērķus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni šodien Ungārijas prezidentūras un Eiropas Komisijas organizētajā Eiropas tūrisma ieinteresēto personu konferencē Budapeštā nāca klajā ar Eirobarometra rādītājiem.
Eiropas Komisijas programmas MEDIA, kas atbalsta kinematogrāfiju, divdesmitā gadskārta ir galvenais notikums šāgada Kannu kinofestivāla 16. maija pasākumā “European Rendezvous” (Eiropas tikšanās). Pasākumu vadīs Eiropas kultūras komisāre Andrula Vasiliu, Kannu festivāla direktors Žils Žakobs, un tajā piedalīsies 20 Eiropas filmu režisori, tostarp Kosta-Gavras, Teo Angelopulus , Radu Mihaileanu un Žako van Dormaels. Viņi apspriedīs programmas MEDIA sasniegumus un Eiropas kinematogrāfijas nākotni. Šogad programma MEDIA atbalsta 20 festivāla filmas, ieskaitot astoņas filmas, kas sacenšas par festivāla galveno balvu − Zelta palmas zaru. Starp mazpazīstamu un labi zināmu režisoru darbiem var minēt filmas "La Piel Que Habito" (Pedro Almodovars), "Melanholija" (Larss fon Trīrs) un "Le Havre" (Aki Kaurismaki). Visu filmu saraksts atrodams pielikumā. Programma MEDIA kopš 1991. gada Eiropas kinoindustrijā ir ieguldījusi vairāk nekā 1,5 miljardus eiro.
Pērkot bērnu ratiņus vai jaunas kurpes, mēs gribam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti droši ražojumi. Labā ziņa ir tāda, ka bīstamas preces ES tirgū nonāk arvien mazāk, jo tās daudz ātrāk tiek identificētas un izņemtas no apgrozības. Šodien publicētais 2010. gada ziņojums par ES ātrās brīdināšanas sistēmas darbību bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) liecina, ka, pateicoties sistēmas arvien efektīvākam izmantojumam, pērn aizliegts, no tirgus izņemts vai no patērētājiem atsaukts rekordliels nedrošu ražojumu skaits (2244 ražojumi, kas ir par 13 % vairāk nekā 2009. gadā). Dalībvalstis ir kļuvušas aktīvākas, un arī Eiropas uzņēmēji daudz nopietnāk uztver savus pienākumus patēriņa preču drošuma jomā, par ko liecina īpaši uzņēmumiem paredzētās ātrās brīdināšanas sistēmas (VPDD uzņēmumu lietojumprogramma) ievērojamais izmantošanas pieaugums (par 200 %). Tagad aktualitāti iegūst drošuma nodrošināšana jau pirmsākumos, pievēršoties produktu izstrādes un ražošanas posmam. Tāpat vairāk tiek strādāts ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Ķīnu.
No 15. līdz 21.maijam Rīgā notiks ikgadējais Bijušo Eiropas Kopienu ierēdņu starptautiskās asociācijas (AIACE) Ģenerālās asamblejas kongress.
Lai gan 90 % interneta lietotāju ES dod priekšroku tīmekļa vietnēm savā valodā, 55 % vismaz dažkārt tiešsaistē izmanto svešvalodu, liecina šodien publiskotā visā ES veiktā Eirobarometra aptauja. Tomēr 44 % interneta lietotāju Eiropā pieļauj, ka nesaņem visu interesējošo informāciju tāpēc, ka tīmekļa lappuses nav viņiem saprotamā valodā, un tikai 18 % veic pirkumus tiešsaistē ar svešvalodas starpniecību. Šie rezultāti norāda, ka ieguldīt tiešsaistes tulkošanas rīku jomā ir būtiski, lai ES interneta lietotājiem valodas neprasmes dēļ nebūtu liegta piekļuve tiešsaistē atrodamajai informācijai vai produktiem. Pašlaik Eiropas Komisija pārvalda 30 dažādus pētniecības projektus valodas saskarnes un digitālā satura jomā, kas saņēmuši ES finansējumu 67 miljonu eiro apmērā. Šogad iesniegtajiem jaunajiem projektiem paredzēti vēl 50 miljoni eiro. Viens no Digitalizācijas programmas Eiropai mērķiem ir ikvienam nodrošināt labāku piekļuvi tīmekļa saturam (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
10.maijā Budapeštā pirmo reizi kopā sanāca ES E-veselības darba grupa, kuras uzdevums ir novērtēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīmi veselības un sociālajā aprūpē un ieteikt, kādā veidā ar IKT varētu paātrināt inovācijas, no kurām ieguvēji būs pacienti, aprūpētāji un veselības aprūpes nozare. Sanāksmi vadīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Augsta līmeņa padomdevēju grupā, kuras sanāksme notika vienlaikus ar e-veselības nedēļas pirmajiem pasākumiem Ungārijā, piedalās veselības aprūpes nozares profesionāļi, pacientu un medicīnas, farmācijas un IKT nozaru pārstāvji, tiesību speciālisti un politikas veidotāji. IKT jau patlaban piedāvā lielākas iespējas pacientiem un palīdz risināt ES veselības aprūpes sistēmu problēmas — starp tām var minēt sabiedrības novecošanos, hronisko slimību izplatības pieaugumu, veselības aprūpes speciālistu trūkumu un budžeta ierobežojumus —, piemēram, ļaujot veikt attālinātu diagnosticēšanu un ārstēšanu vai pacienta datu drošu koplietošanu. Tomēr e-veselībai vēl ir liels nerealizēts potenciāls: sistēmai attīstoties, veselības aprūpes sistēmas darbinieki vairāk laika varēs veltīt pacientiem, pacienti un veci cilvēki iegūs vairāk pašpalīdzības iespēju un lielāku neatkarību, kā arī varēs izstrādāt jaunas diagnostikas metodes, kuru pamatā būs modelēšana. E-veselības veicināšana ir viens no Eiropas digitalizācijas programmas galvenajiem mērķiem (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Sagaidot Eiropas dienu 9.maijā, Eiropas Savienības (ES) mājā un Agijas Sūnas galerijā jau ceturto gadu apskatāma izstāde "Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās". Izstāde ES mājas (Aspazijas bulvāris 28) mākslas istabā tiks atklāta 6.maijā, un gleznas būs aplūkojamas līdz 31.maijam.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un attīstības komisārs Andris Piebalgs, 9.–11. maijā piedaloties konferencē Stambulā, no jauna uzsvērs Eiropas Komisijas vadošo lomu, palīdzot pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) izkļūt no nabadzības. Eiropas Savienība kā lielākā līdzekļu devēja, kas šīm valstīm 2010. gadā piešķīra 15 miljardus eiro, mudinās citus partnerus sekot tās piemēram, apņemoties novirzīt VAV 0,15–0,20 % no NKI. Tā arī aicinās atjaunot VAV pasaules līmeņa partnerattiecības ar attīstītajām un jaunietekmes valstīm, lai, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, nodrošinātu vienotu pieeju VAV virzībā uz attīstības mērķu sasniegšanu.
Eiropas Komisijas izveidota ekspertu grupa šodien iesniedza priekšizpētes dokumentu par turpmāku iniciatīvu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām. Lai izpētītu iespējas pilnveidot ES līgumtiesības (IP/10/595), 2010. gada aprīlī Komisija sasauca grupu, kurā ietilpa praktizējoši juristi, bijušie tiesneši un akadēmisko aprindu pārstāvji no visas Eiropas Savienības. Grupas locekļi tikās reizi mēnesī un regulāri apsprieda savu darbu ar uzņēmumu (tostarp mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU), patērētāju organizāciju un juridisko profesiju pārstāvjiem. Sanāksmēs piedalījās arī novērotāji no Eiropas Parlamenta un Padomes. Priekšizpētes dokumentā ietverti svarīgākie praktiskie līgumattiecību jautājumi, piemēram, juridiskās tiesības attiecībā uz defektīvām precēm un noteikumi, saskaņā ar kuriem līgumu nosacījumi uzskatāmi par netaisnīgiem. Pēc šīsdienas publikācijas ieinteresētās personas līdz 2011. gada 1. jūlijam var sniegt atgriezenisko saiti par atsevišķiem rakstiem, kurus sagatavojusi ekspertu grupa. Komisija ņems vērā šo informāciju, kā arī rezultātus, kas tika iegūti sabiedriskajā apspriešanā, kura noslēdzās 2011. gada janvārī (MEMO/11/55). Nākamais uzdevums Komisijai būs noteikt, vai un kādā mērā ekspertu grupas sagatavoto tekstu var izmantot par sākumpunktu iespējamai politiskai iniciatīvai par Eiropas līgumtiesībām.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja