18.maijā ES Mājā EIROINFO tiešsaistes akcija par ES atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai Latvijā, par uzdrīkstēšanos un izlēmību sākt SAVU biznesu!
Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus, uzņēmumus, valsts pārvaldes iestādes un citas ieinteresētās personas izteikt viedokļus par to, kā pēc iespējas lietderīgāk izmantot "mākoņdatošanu". Mākoņdatošana ļauj uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām izmantot tīklus, piemēram, internetu, lai piekļūtu saviem datiem un programmatūrai, kas atrodas uz citur izvietotiem datoriem. Tā var palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, krasi samazināt ar informācijas tehnoloģijām saistītās izmaksas, valsts pārvaldes iestādēm — par mazāku maksu nodrošināt pakalpojumus, kā arī palīdzēt ietaupīt enerģiju, efektīvāk izmantojot aparatūru. Mākoņdatošana jau tiek plaši izmantota, piemēram, tīmekļa e-pasta pakalpojumiem. Šī tendence pieaug, un sagaidāms, ka līdz 2014. gadam ar mākoņpakalpojumiem saistītie ieņēmumi Eiropā sasniegs gandrīz 35 miljardus eiro. Radīt labvēlīgus apstākļus, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no šādas tehnoloģiskās attīstības, ir viena no darbībām, kas paredzēta Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē norisināsies līdz 31. augustam. Atbildes tiks izmantotas, lai sagatavotu Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju, ar kuru Komisija iepazīstinās 2012. gadā.
17. un 18. maijā darba vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, kurš ir atbildīgs par Eiropas Savienības (ES) iestāžu sadarbību un administratīvajiem jautājumiem.
Paredzams, ka ES ekonomikas pakāpeniskā atveseļošanās turpinās nostiprināties, un izredzes 2011. gadam šķiet mazliet labākas, nekā prognozēts rudenī. Prognozēts, ka IKP šajā gadā pieaugs par aptuveni 1¾ %, bet 2012. gadā — par nepilniem 2 %. Šādas perspektīvas pamatojas uz labākām pasaules ekonomikas izredzēm un kopumā optimistisku noskaņojumu ES uzņēmējdarbības vidē. Tomēr inflācija pieaug straujāk, atspoguļojot izejvielu cenu pieaugumu. Prognozēts, ka inflācija šajā gadā būs tuvu 3 % ES un 2½ % eurozonā, samazinoties līdz attiecīgi aptuveni 2 % un 1¾ % 2012. gadā. Sagaidāms, ka darba tirgus apstākļi prognožu periodā lēnām uzlabosies. Prognozēts, ka līdz 2012. gadam bezdarba līmenis samazināsies par ½ procentpunktu un nedaudz pārsniegs 9 % ES un 9 ¾ % eurozonā. Fiskālā konsolidācija turpinās, un paredzams, ka publiskā sektora deficīts līdz 2012. gadam samazināsies līdz aptuveni 3¾ % no IKP. Tomēr prognozes dažādām dalībvalstīm joprojām ievērojami atšķiras.
Briselē, 2011. gada 13. maijā — saskaņā ar jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 53 % Eiropas jauniešu vēlas strādāt vai ir ļoti ieinteresēti studēt citā Eiropas valstī, taču finanšu līdzekļu trūkums daudzus no tiem attur spert pirmos soļus šajā virzienā, lai daļu sava mācību laika pavadītu ārzemēs. Aptauja rāda milzīgu atšķirību starp jauniešu vēlmi strādāt ārzemēs un faktisko darbaspēka mobilitāti: mazāk nekā 3 % Eiropas nodarbināto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārpus savas mītnes valsts. Rezultāti aptaujai, ko veica saistībā ar Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, ir publicēti 2011. gada Eiropas Jaunatnes nedēļas (15. -21. maijs) priekšvakarā.
Arvien lielāks eiropiešu skaits dodas brīvdienās: 2010. gadā 68 % ES iedzīvotāju devās brīvdienu ceļojumos salīdzinājumā ar 65 % 2009. gadā. Šie secinājumi jaunajā Eirobarometra apsekojumā par eiropiešu attieksmi pret tūrismu apstiprina citus rādītājus, ka tūrisma nozare ir pilnībā atguvusies no ekonomikas krīzes. Priekšroka aizvien vēl tiek sniegta tradicionālajiem tūrisma galamērķiem (58 %), taču 28 % aptaujāto vēlas atklāt Eiropas jaunos galamērķus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni šodien Ungārijas prezidentūras un Eiropas Komisijas organizētajā Eiropas tūrisma ieinteresēto personu konferencē Budapeštā nāca klajā ar Eirobarometra rādītājiem.
Eiropas Komisijas programmas MEDIA, kas atbalsta kinematogrāfiju, divdesmitā gadskārta ir galvenais notikums šāgada Kannu kinofestivāla 16. maija pasākumā “European Rendezvous” (Eiropas tikšanās). Pasākumu vadīs Eiropas kultūras komisāre Andrula Vasiliu, Kannu festivāla direktors Žils Žakobs, un tajā piedalīsies 20 Eiropas filmu režisori, tostarp Kosta-Gavras, Teo Angelopulus , Radu Mihaileanu un Žako van Dormaels. Viņi apspriedīs programmas MEDIA sasniegumus un Eiropas kinematogrāfijas nākotni. Šogad programma MEDIA atbalsta 20 festivāla filmas, ieskaitot astoņas filmas, kas sacenšas par festivāla galveno balvu − Zelta palmas zaru. Starp mazpazīstamu un labi zināmu režisoru darbiem var minēt filmas "La Piel Que Habito" (Pedro Almodovars), "Melanholija" (Larss fon Trīrs) un "Le Havre" (Aki Kaurismaki). Visu filmu saraksts atrodams pielikumā. Programma MEDIA kopš 1991. gada Eiropas kinoindustrijā ir ieguldījusi vairāk nekā 1,5 miljardus eiro.
Pērkot bērnu ratiņus vai jaunas kurpes, mēs gribam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti droši ražojumi. Labā ziņa ir tāda, ka bīstamas preces ES tirgū nonāk arvien mazāk, jo tās daudz ātrāk tiek identificētas un izņemtas no apgrozības. Šodien publicētais 2010. gada ziņojums par ES ātrās brīdināšanas sistēmas darbību bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) liecina, ka, pateicoties sistēmas arvien efektīvākam izmantojumam, pērn aizliegts, no tirgus izņemts vai no patērētājiem atsaukts rekordliels nedrošu ražojumu skaits (2244 ražojumi, kas ir par 13 % vairāk nekā 2009. gadā). Dalībvalstis ir kļuvušas aktīvākas, un arī Eiropas uzņēmēji daudz nopietnāk uztver savus pienākumus patēriņa preču drošuma jomā, par ko liecina īpaši uzņēmumiem paredzētās ātrās brīdināšanas sistēmas (VPDD uzņēmumu lietojumprogramma) ievērojamais izmantošanas pieaugums (par 200 %). Tagad aktualitāti iegūst drošuma nodrošināšana jau pirmsākumos, pievēršoties produktu izstrādes un ražošanas posmam. Tāpat vairāk tiek strādāts ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Ķīnu.
No 15. līdz 21.maijam Rīgā notiks ikgadējais Bijušo Eiropas Kopienu ierēdņu starptautiskās asociācijas (AIACE) Ģenerālās asamblejas kongress.
Lai gan 90 % interneta lietotāju ES dod priekšroku tīmekļa vietnēm savā valodā, 55 % vismaz dažkārt tiešsaistē izmanto svešvalodu, liecina šodien publiskotā visā ES veiktā Eirobarometra aptauja. Tomēr 44 % interneta lietotāju Eiropā pieļauj, ka nesaņem visu interesējošo informāciju tāpēc, ka tīmekļa lappuses nav viņiem saprotamā valodā, un tikai 18 % veic pirkumus tiešsaistē ar svešvalodas starpniecību. Šie rezultāti norāda, ka ieguldīt tiešsaistes tulkošanas rīku jomā ir būtiski, lai ES interneta lietotājiem valodas neprasmes dēļ nebūtu liegta piekļuve tiešsaistē atrodamajai informācijai vai produktiem. Pašlaik Eiropas Komisija pārvalda 30 dažādus pētniecības projektus valodas saskarnes un digitālā satura jomā, kas saņēmuši ES finansējumu 67 miljonu eiro apmērā. Šogad iesniegtajiem jaunajiem projektiem paredzēti vēl 50 miljoni eiro. Viens no Digitalizācijas programmas Eiropai mērķiem ir ikvienam nodrošināt labāku piekļuvi tīmekļa saturam (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja