Šogad, Eiropas Komisijas eTwinning programmas septītajā gadā (www.etwinning.net), programmā ir iesaistījušies vairāk nekā 130 000 skolotāju 31 valstī, kas izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), lai veidotu pārrobežu izglītības projektus.500 skolotāji un 120 skolēni no 31. marta līdz 2. aprīlim tiksies Budapeštā, lai apmainītos ar domām par eTwinning iniciatīvu nākotni un lai sveiktu gada astoņus labākos eTwinning projektus, kuros iesaistītas skolas no Austrijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Kipras, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas, Turcijas un Ungārijas.
Eiropas rūpniecības un patērētāju radītos atkritumus aizvien vairāk pārstrādā otrreizējās izejvielās un jaunos ražojumos, nevis vienkārši apglabā izgāztuvēs. Tomēr agrāk trūka skaidru kritēriju, lai noteiktu, kad no atkritumiem iegūtais materiāls vairs nav uzskatāms par atkritumiem, bet gan par citiem produktiem vai izejvielām. Šodien pieņemta pirmā regula šajā jomā, kurā noteikti kritēriji, kad dzelzs un tērauda lūžņi un alumīnija lūžņi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem. Regulas mērķis ir stimulēt Eiropas otrreizējās pārstrādes tirgus.
ES Pamattiesību harta ir bijusi juridiski saistoša nu jau vairāk nekā gadu – galvenokārt ES iestādēm (Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai), sagatavojot jaunus Eiropas tiesību aktus, kā arī valsts iestādēm, ja tās īsteno ES tiesību aktus. Eiropas Komisija, cenšoties padarīt pamattiesības par ES pilsoņu realitāti, pirmo reizi ziņo par to, kā harta tiek piemērota. Gada ziņojums par hartas piemērošanu parāda, ka pamattiesības ir svarīgas daudzās un dažādās politikas jomās – no datu aizsardzības līdz imigrācijai un patvēruma jautājumiem – un ka sabiedrības interese par hartu ir liela. Tomēr ziņojumā arī uzsvērts, ka harta bieži vien tiek pārprasta. Komisija 2010. gadā saņēma vairāk nekā 4000 iedzīvotāju vēstuļu par pamattiesībām. Aptuveni trīs ceturtdaļas šo gadījumu bija ārpus ES tiesību mandāta. Turklāt Eiropas Ombuda nesenā aptaujā tika konstatēts, ka 72 % eiropiešu nejūtas labi informēti par hartu (EO/11/6). Šodienas ziņojums ir pirmais solis, lai risinātu šīs problēmas, precizējot jautājumus, uz kuriem harta attiecas un uz kuriem tā neattiecas. Tas atvieglos pilsoņu piekļuvi tiesiskumam. Ziņojumam būtu jāpalīdz pilsoņiem noteikt to, kur viņiem jāvēršas, ja viņi uzskata, ka ES iestāde vai valsts iestāde ir pārkāpusi viņu pamattiesības. Tādējādi gada ziņojums ir daļa no Komisijas stratēģijas, lai nodrošinātu pamattiesību efektīvu īstenošanu tā, lai iedzīvotāji varētu uz tām paļauties praksē (skatīt IP/10/1348).
Šā gada aeronautikas dienās, kas norisināsies 2011. gada 30. martā Madridē, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par transporta politiku atbildīgais komisārs Sīms Kallass iepazīstinās sabiedrību ar ilgtermiņa redzējumu, kuru izstrādājusi augsta līmeņa grupa aviācijas un aeronautikas pētniecības jomā. Šis ziņojums ir pirmais izvērstais turpinājums virknei aviācijai veltīto pasākumu, kas ierosināti 2011. gada 28. martā pieņemtajā baltajā grāmatā par transportu.
Šodien sākas reģistrācija trešajai ES žurnālistikas balvai veselības aizsardzības jomā. Balvas mērķis ir uzlabot izpratni par veselības jautājumiem un vienlaikus izrādīt 27 dalībvalstu labāko veselības jomas žurnālistu talantu. Tāpat kā abu iepriekšējo balvu arī trešās balvas temats ir “Eiropa pacientiem”. Turklāt, sākot ar šo gadu, tas ietver arī farmācijas tematiku. Galvenā balva būs 6000 eiro, otrās vietas ieguvējs saņems 2500 eiro, savukārt trešās ― 1500 eiro. Šā gada jauninājums ir īpašā balva 3000 eiro par rakstu, kurā atspoguļota tabakas kaitīgā ietekme uz veselību.
Līdz 10. maijam pētniekiem, inženieriem, novatoriem, studentiem un citām radošām personībām ir iespēja ieteikt piemērotu, pievilcīgu un viegli iegaumējamu nosaukumu jaunajai ES pētniecības un inovāciju programmai, kas tiks ieviesta pēc 2013. gada. Eiropas Komisijas šodien izsludinātais konkurss ir saistīts ar pašlaik notiekošo apspriešanos ar ieinteresētajām personām sakarā ar Komisijas zaļo grāmatu par jauno programmu (sk. IP/11/138), MEMO/11/76), kas būs inovāciju Savienības iniciatīvas (IP/10/1288, MEMO/10/473) un stratēģijas „Eiropa 2020” kodols. Komisija ierosina Eiropas pētniekus un novatorus atbalstīt gudrāk, lai vēl vairāk vairotu izcilību un palīdzētu nodrošināt, ka labas idejas nonāk līdz tirgum un ģenerē noturīgu saimniecisko izaugsmi un jaunas darbavietas. Jaunās programmas pamats būs „kopīgais stratēģiskais satvars”, kas paredz saskanīgi un elastīgi apvienot dažādu veidu finansējumu. Tas ļaus labāk izkārtot pētniecības finansējumu, risinot globālas problēmas, un centralizēti ieguldīt ES kopējā stratēģijā „Eiropa 2020”. Tiks pielikts punkts liekai birokrātijai, un vienkāršosies dalība. Tā nu Komisija meklē jaunu nosaukumu un ir piesaistījusi izcilus lietpratējus, kas no saņemtajiem ieteikumiem izveidos provizorisku sarakstu. Pēc tam tie tiks nodoti balsošanai tiešsaistē.
Eiropas Komisija šodien pieņēma plašu stratēģiju ("Transports 2050") konkurētspējīgai transporta sistēmai, kas palielinās mobilitāti, novērsīs lielākos šķēršļus svarīgākajās jomās un sekmēs izaugsmi un nodarbinātību. Tajā pašā laikā priekšlikumu īstenošana dos iespēju krasi samazināt Eiropas atkarību no naftas importa, savukārt transporta radītās emisijas līdz 2050. gadam kritīsies par 60 %.
Pirmdien, 28.martā, darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu novēršanas komisāre Konnija Hēdegorda (Connie Hedegaard).
Eiropas Komisijas ikgadējās godalgas "RegioStars" piešķir visinovatīvākajiem projektiem, kuri atbalstīti ar Eiropas reģionālās politikas pasākumiem. Rit 2011. gada konkursa noslēguma posmi – no 18 dalībvalstu 66 iesniegtajiem projektiem patlaban ir atlasīts 31 projekts. Uzvarētājus paziņos ceremonijā 23. jūnijā Briselē, kurā piedalīsies reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns un konkursa "RegioStars" žūrijas priekšsēdētāja Anna Metlere, kura ir Briselē esošās ideju laboratorijas – Lisabonas padomes izpilddirektore. Atlasītie projekti aptver dažādas ģeogrāfiskas teritorijas, no Azoru salām Portugālē līdz Lejasaustrijas reģionam, un tie skar dažāda veida starpreģionālu un pārrobežu sadarbību, kurā iesaistījušās līdz pat sešām Eiropas valstīm, tostarp Norvēģija un Faro salas. Visu finālistu sarakstu skatīt, izmantojot turpmāk norādīto saiti.
Tiešsaistes azartspēles Eiropā strauji attīstās: jau ir apzināti gandrīz 15 000 tīmekļa vietņu, un to gada ieņēmums 2008. gadā pārsniedza 6 miljardus eiro un līdz 2013. gadam varētu divkāršoties. Valstu tiesiskais regulējums ES ir ļoti atšķirīgs — atšķiras noteikumi par licencēšanu, saistītajiem tiešsaistes pakalpojumiem, maksājumiem, sabiedriski derīgajiem mērķiem un cīņu pret krāpšanu. Lai šajā strauji augošajā pārrobežu pakalpojumu darbības jomā nodrošinātu tiesisku noteiktību un ES pilsoņu efektīvu aizsardzību, ir svarīgi izvērtēt, kā iekšējā tirgū var līdzās pastāvēt atšķirīgi modeļi. Šodien ar zaļo grāmatu aizsāktās apspriešanas primārais mērķis tādēļ ir iegūt uz faktiem balstītu ainu par ES tiešsaistes azartspēļu tirgū pastāvošo situāciju un dažādajiem valstu iekšējā regulējuma modeļiem. Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokļus un savākt detalizētu informāciju un datus par tādiem svarīgākajiem politikas jautājumiem kā tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu organizēšana un piemērojamo likumu īstenošana, patērētāju aizsardzība un citi attiecīgi sabiedriskās kārtības jautājumi, kā arī komercpaziņojumi un maksājumu pakalpojumi. Šajā apspriešanā iesūtītie materiāli, kas iesniedzami līdz 2011. gada 31. jūlijam, palīdzēs noteikt, vai ir vajadzīga ES turpmāka darbība šajā jomā un kāda varētu būt tās forma. Papildus apspriešanai tiks rīkoti ekspertu semināri par konkrētām tēmām.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja