Komisārs Sīms Kallass 2011. gada aeronautikas dienās Madridē nāk klajā ar ziņojumu par aviācijas nākotni „Flightpath 2050”

Šā gada aeronautikas dienās, kas norisināsies 2011. gada 30. martā Madridē, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par transporta politiku atbildīgais komisārs Sīms Kallass iepazīstinās sabiedrību ar ilgtermiņa redzējumu, kuru izstrādājusi augsta līmeņa grupa aviācijas un aeronautikas pētniecības jomā. Šis ziņojums ir pirmais izvērstais turpinājums virknei aviācijai veltīto pasākumu, kas ierosināti 2011. gada 28. martā pieņemtajā baltajā grāmatā par transportu. 
Ziņa publicēta 30.03.2011lasīt vairāk...

Komisija izsludina trešo ES žurnālistikas balvu veselības aizsardzības jomā

Šodien sākas reģistrācija trešajai ES žurnālistikas balvai veselības aizsardzības jomā. Balvas mērķis ir uzlabot izpratni par veselības jautājumiem un vienlaikus izrādīt 27 dalībvalstu labāko veselības jomas žurnālistu talantu. Tāpat kā abu iepriekšējo balvu arī trešās balvas temats ir “Eiropa pacientiem”. Turklāt, sākot ar šo gadu, tas ietver arī farmācijas tematiku. Galvenā balva būs 6000 eiro, otrās vietas ieguvējs saņems 2500 eiro, savukārt trešās ― 1500 eiro. Šā gada jauninājums ir īpašā balva 3000 eiro par rakstu, kurā atspoguļota tabakas kaitīgā ietekme uz veselību. 
Ziņa publicēta 30.03.2011lasīt vairāk...

Vārddošana! Sacenšamies par labāko nosaukumu jaunajai ES pētniecības un inovāciju programmai

Līdz 10. maijam pētniekiem, inženieriem, novatoriem, studentiem un citām radošām personībām ir iespēja ieteikt piemērotu, pievilcīgu un viegli iegaumējamu nosaukumu jaunajai ES pētniecības un inovāciju programmai, kas tiks ieviesta pēc 2013. gada. Eiropas Komisijas šodien izsludinātais konkurss ir saistīts ar pašlaik notiekošo apspriešanos ar ieinteresētajām personām sakarā ar Komisijas zaļo grāmatu par jauno programmu (sk. IP/11/138), MEMO/11/76), kas būs inovāciju Savienības iniciatīvas (IP/10/1288, MEMO/10/473) un stratēģijas „Eiropa 2020” kodols. Komisija ierosina Eiropas pētniekus un novatorus atbalstīt gudrāk, lai vēl vairāk vairotu izcilību un palīdzētu nodrošināt, ka labas idejas nonāk līdz tirgum un ģenerē noturīgu saimniecisko izaugsmi un jaunas darbavietas. Jaunās programmas pamats būs „kopīgais stratēģiskais satvars”, kas paredz saskanīgi un elastīgi apvienot dažādu veidu finansējumu. Tas ļaus labāk izkārtot pētniecības finansējumu, risinot globālas problēmas, un centralizēti ieguldīt ES kopējā stratēģijā „Eiropa 2020”. Tiks pielikts punkts liekai birokrātijai, un vienkāršosies dalība. Tā nu Komisija meklē jaunu nosaukumu un ir piesaistījusi izcilus lietpratējus, kas no saņemtajiem ieteikumiem izveidos provizorisku sarakstu. Pēc tam tie tiks nodoti balsošanai tiešsaistē.
Ziņa publicēta 28.03.2011lasīt vairāk...

Transports 2050: Komisija nāk klajā ar mērķtiecīgu plānu, kā palielināt mobilitāti un samazināt emisijas

Eiropas Komisija šodien pieņēma plašu stratēģiju ("Transports 2050") konkurētspējīgai transporta sistēmai, kas palielinās mobilitāti, novērsīs lielākos šķēršļus svarīgākajās jomās un sekmēs izaugsmi un nodarbinātību. Tajā pašā laikā priekšlikumu īstenošana dos iespēju krasi samazināt Eiropas atkarību no naftas importa, savukārt transporta radītās emisijas līdz 2050. gadam kritīsies par 60 %.
Ziņa publicēta 28.03.2011lasīt vairāk...

Reģionālās politikas godalgas: 31 finālists sacenšas par Eiropas visinovatīvāko reģionālo projektu titulu

Eiropas Komisijas ikgadējās godalgas "RegioStars" piešķir visinovatīvākajiem projektiem, kuri atbalstīti ar Eiropas reģionālās politikas pasākumiem. Rit 2011. gada konkursa noslēguma posmi – no 18 dalībvalstu 66 iesniegtajiem projektiem patlaban ir atlasīts 31 projekts. Uzvarētājus paziņos ceremonijā 23. jūnijā Briselē, kurā piedalīsies reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns un konkursa "RegioStars" žūrijas priekšsēdētāja Anna Metlere, kura ir Briselē esošās ideju laboratorijas – Lisabonas padomes izpilddirektore. Atlasītie projekti aptver dažādas ģeogrāfiskas teritorijas, no Azoru salām Portugālē līdz Lejasaustrijas reģionam, un tie skar dažāda veida starpreģionālu un pārrobežu sadarbību, kurā iesaistījušās līdz pat sešām Eiropas valstīm, tostarp Norvēģija un Faro salas. Visu finālistu sarakstu skatīt, izmantojot turpmāk norādīto saiti.
Ziņa publicēta 24.03.2011lasīt vairāk...

Tiešsaistes azartspēles Eiropā — apspriedīsim!

Tiešsaistes azartspēles Eiropā strauji attīstās: jau ir apzināti gandrīz 15 000 tīmekļa vietņu, un to gada ieņēmums 2008. gadā pārsniedza 6 miljardus eiro un līdz 2013. gadam varētu divkāršoties. Valstu tiesiskais regulējums ES ir ļoti atšķirīgs — atšķiras noteikumi par licencēšanu, saistītajiem tiešsaistes pakalpojumiem, maksājumiem, sabiedriski derīgajiem mērķiem un cīņu pret krāpšanu. Lai šajā strauji augošajā pārrobežu pakalpojumu darbības jomā nodrošinātu tiesisku noteiktību un ES pilsoņu efektīvu aizsardzību, ir svarīgi izvērtēt, kā iekšējā tirgū var līdzās pastāvēt atšķirīgi modeļi. Šodien ar zaļo grāmatu aizsāktās apspriešanas primārais mērķis tādēļ ir iegūt uz faktiem balstītu ainu par ES tiešsaistes azartspēļu tirgū pastāvošo situāciju un dažādajiem valstu iekšējā regulējuma modeļiem. Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokļus un savākt detalizētu informāciju un datus par tādiem svarīgākajiem politikas jautājumiem kā tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu organizēšana un piemērojamo likumu īstenošana, patērētāju aizsardzība un citi attiecīgi sabiedriskās kārtības jautājumi, kā arī komercpaziņojumi un maksājumu pakalpojumi. Šajā apspriešanā iesūtītie materiāli, kas iesniedzami līdz 2011. gada 31. jūlijam, palīdzēs noteikt, vai ir vajadzīga ES turpmāka darbība šajā jomā un kāda varētu būt tās forma. Papildus apspriešanai tiks rīkoti ekspertu semināri par konkrētām tēmām.
Ziņa publicēta 24.03.2011lasīt vairāk...

Vairums Eiropas iedzīvotāju atbalsta „zaļāku” transportu

No tikko veikta pētījuma izriet, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ir gatavi pieļaut kompromisu, ciktāl tas attiecas uz personīgā auto cenu un specifikācijām, lai mazinātu kaitīgo emisiju apjomu. Pētījums, kuru Eirobarometrs veica visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, citstarp liecina, ka aptuveni divas trešdaļas automašīnu izmantotāju Eiropas Savienībā emisiju samazināšanas dēļ būtu gatavi braukt lēnāk. Turklāt vairums autobraucēju (53 %) bija vienisprātis, ka pastāvošie, ar auto saistītie maksājumi būtu jāaizstāj ar jaunām maksājumu shēmām, kuru pamatā ir attiecīgā auto faktiskais izmantojums. Lielākā daļa automašīnu izmantotāju izvēlas braukt ar auto ērtuma pēc, tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju (71 %) norādīja, ka tie apsvērtu iespēju izmantot sabiedrisko transportu biežāk, ja būtu iespējams iegādāties vienu braukšanas biļeti visiem transporta veidiem.
Ziņa publicēta 24.03.2011lasīt vairāk...

Sociālais sammits: Eiropas Savienība ar strādājošajiem un darba devējiem apspriež budžeta ierobežojumu ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un Padomes pašreiz prezidējošās valsts Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans trīspusējā sociālajā sammitā tikās ar strādājošo un darba devēju pārstāvjiem. Galvenokārt tika pārrunāta budžeta un fiskālās konsolidācijas ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi, kā arī sociālo partneru nozīme pārvaldībā. Diskusijā piedalījās arī nākamo prezidējošo valstu, proti, Polijas un Dānijas, premjerministri un nodarbinātības ministri.
Ziņa publicēta 24.03.2011lasīt vairāk...

ES stiprinās pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību un palīdzību trešās valstīs

Tādu ārkārtas situāciju un krīžu laikā kā tagad Japānā, Lībijā vai Ēģiptē ES pilsoņiem ārzemēs ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja viņu valsts konkrētajā zemē nav pārstāvēta. ES dalībvalstīm ir arī jāpalīdz pilsoņiem evakuēties, it kā tie būtu šo dalībvalstu pilsoņi. ES līgumi un ES Pamattiesību harta garantē šīs tiesības, kas ir būtiska ES pilsonības sastāvdaļa. Aizsardzība aptver arī ikdienas situācijas, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību. Tomēr daudzi eiropieši nav informēti par šīm tiesībām. Arvien vairāk ES pilsoņiem dzīvojot, ceļojot un strādājot ārvalstīs – eiropieši katru gadu veic vairāk nekā 90 miljonus ceļojumu ārpus ES un aptuveni 30 miljoni dzīvo valstīs ārpus ES –, informētības palielināšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Šodienas politikas paziņojumā par konsulāro aizsardzību trešās valstīs Eiropas Komisija izklāsta konkrētus pasākumus, kā palielināt ES pilsoņu informētību par savām tiesībām. Nākamajā gadā Komisija ierosinās koordinācijas pasākumus, lai atvieglotu pilsoņu ikdienas konsulāro aizsardzību. Turklāt Komisija uzsāk īpašas konsulārās aizsardzības jautājumu tīmekļa vietnes darbību. Šī tīmekļa vietne sniedz konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību adreses valstīs ārpus ES, kā arī pieeju visu dalībvalstu ceļošanas konsultāciju pakalpojumiem.
Ziņa publicēta 23.03.2011lasīt vairāk...