Brisele, 2011. gada 19. jūlijs - Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi. Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011. gada 25. maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai.
Briselē, 2011. gada 12. jūlijā - Četras no desmit Eiropas mājsaimniecībām iegādājas interneta, tālruņa un televīzijas pakalpojumu komplektu no viena operatora, liecina jaunais Eurobarometer apsekojums. Apsekojumā arī konstatēts, ka 65 % cilvēku izmaksu dēļ ierobežo sarunas pa mobilo tālruni un ka aizvien populārāka kļūst zvanīšana, izmantojot internetu. Apsekojums par elektroniskajiem sakariem mājsaimniecībās notika no 2011. gada 9. februāra līdz 8. martam 27 000 mājsaimniecību, kas reprezentē ES iedzīvotājus.
Briselē, 2011. gada 15. jūlijā. — Eiropas Komisija pauž aicinājumu ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopēju redzējumu attiecībā uz to, kā ES līmenī koordinēt pētījumus novecošanas jomā. Šāds ir galvenais vēstījums Komisijas tikko pieņemtajam ieteikumam "Ilgāks mūžs, labāka dzīve — demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas". Ar šo ieteikumu skubina dalībvalstis piedalīties kopīgas plānošanas iniciatīvā attiecībā uz sabiedrības novecošanu, pētot šādus jautājumus: kā cilvēkiem noturēties darba tirgū? Kā palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt savu aktīvo dzīvesveidu pēc iespējas ilgāk, esot veseliem un ar labāku dzīves kvalitāti? Kā panākt nākotnes aprūpes sistēmu ilgtspēju?
Briselē, 2011. gada 15. jūlijā. — Īstenojot Eiropas Komisijas priekšlikumus sēra satura samazināšanai flotes degvielās, varētu izdoties uzlabot gaisa kvalitāti. Ar šo priekšlikumu tiek ierosināts sēra dioksīda emisijas samazināt par līdz pat 90 %, bet cieto daļiņu emisijas — 80 %. Ieguvumi sabiedrības veselības izteiksmē būtu no 10 līdz 24 miljardiem eiro, daudzkārt pārsniedzot paredzamās izmaksas, kas aplēstas 2,6 līdz 11 miljardu apmērā. Teju puse Eiropas iedzīvotāju mīt vietās, kur vēl aizvien nav sasniegti ES gaisa kvalitātes mērķi. Tāpēc gaisa piesārņojums ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām, kas dara raizes ES iedzīvotājiem.
Briselē, 2011. gada 14. jūlijā - Eiropas Komisija aicina dažādas ieinteresētās puses — telesakaru operatorus, interneta pakalpojumu sniedzējus, dalībvalstis, datu aizsardzības valsts iestādes, patērētāju organizācijas u. c. — paust viedokli par to, vai ir nepieciešami praktiski noteikumi, ar kuriem nodrošināt, ka par personas datu aizsardzības pārkāpumiem Eiropas Savienībā tiek ziņots koherenti. Pārskatītajā e-privātuma direktīvā (2009/136/EK), kura — kā viens no jauno ES telesakaru noteikumu bloka tiesību aktiem — stājās spēkā 2011. gada 25. maijā, ir noteikts, ka operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem ir bez nepamatotas kavēšanās jāinformē valsts iestādes un klienti par savā rīcībā esošo personas datu aizsardzības pārkāpumiem (sk. IP/11/622 un MEMO/11/320). Komisija vēlas apkopot informāciju, kuras pamatā būtu ar jaunajiem telesakaru noteikumiem saistītā prakse un pirmā pieredze to piemērošanā, pēc kuras vadoties Komisija pēc tam varētu ierosināt papildu noteikumus, lai ieviestu skaidrību, kā jānotiek ziņošanai par pārkāpumu gadījumiem, kādas procedūras jāievēro un kādi formāti jāizmanto. Piedalīties šajā apspriešanā var līdz 2011. gada 9. septembrim.
Briselē, 2011. gada 14. jūlijā. Eiropas Komisija šodien uzsākusi apspriešanu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu popularizēšanas un ar tiem saistītās informācijas plānu nākotni. Publicējot Zaļo grāmatu par šiem jautājumiem, Komisija lūko rast risinājumus, kā izstrādāt mērķtiecīgāku un tālejošāku nākotnes stratēģiju, kas patērētājiem gan ES, gan ārpus tās veidotu skaidrāku priekšstatu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu kvalitāti, tradīcijām un pievienoto vērtību.
Briselē, 2011. gada 14. jūlijā. — 2010. gadā ES muitas iestādes uz ES ārējām robežām ir konfiscējušas vairāk nekā 103 miljonus produktu, par kuriem radušās aizdomas, ka tie ir intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpums. No šodien publicētā Komisijas ikgadējā ziņojuma par ES muitas iestāžu sadarbību IĪT aizsardzības jomā izriet, ka to sūtījumu skaits, kurus muita aizturējusi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir gandrīz divkāršojies, no 43,5 tūkstošiem 2009. gadā pieaugot līdz gandrīz 80 tūkstošiem 2010. gadā. Šodien publicētajā ziņojumā ir arī sniegti statistikas dati par to ražojumu veidu, izcelsmi un pārvadāšanas metodi, kuri aizturēti uz ES ārējām robežām IĪT pārkāpumu dēļ. Šī ir pirmā reize, kad ziņojumā ir arī minēta aptuvena aizturēto ražojumu vērtība, kura saskaņā ar aplēsēm ir vairāk nekā 1 miljards eiro. Muitas iestāžu aizturēto ražojumu galvenās kategorijas ir šādas: cigaretes (34 %), biroja piederumi (9 %), citi tabakas izstrādājumi (8 %), marķējumi, etiķetes un emblēmas (8 %), apģērbs (7 %) un rotaļlietas (7 %). No visiem aizturētajiem priekšmetiem 14,5 % ir tādi mājsaimniecības produkti kā šampūni, ziepes, zāles vai sadzīves tehnika (fēni, skuvekļi, datora daļas), kas varētu arī radīt veselības apdraudējumu, kā arī ietekmēt patērētāju drošību. Viena no lielākajām šogad konstatētajām tendencēm liecina, ka arvien biežāk tiek aizturēti pasta sūtījumi.
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs informē, ka augustā Parlamenta plenārsesijas nenotiek. Kamēr iestājies vasaras atvaļinājumu laiks, atgādinām par konkursiem, kuros varat piedalīties:
Vispārējais mērķis Komisijas priekšlikumiem par modernu un vienkāršu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) ir padarīt zvejošanu par ilgtspējīgu no vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa. Ar jaunās politikas palīdzību tiks panākts, ka zivju krājumi būs ilgtspējīgā apjomā, likvidējot pārzveju un nosakot zvejas iespējas, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Tā ES iedzīvotājiem ilgtermiņā nodrošinās stabilu un drošu apgādi ar veselīgu pārtiku, un tās mērķis ir panākt jaunu uzplaukumu zvejniecības nozarē, likvidēt atkarību no subsīdijām un sniegt jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas piekrastes reģionos.
Briselē, 2011. gada 13. jūlijā. Eiropas Komisija savā ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas priekšlikumā ir izvirzījusi radikālu pieeju attiecībā uz zvejniecības pārvaldību Eiropā. Šis plāns nodrošinās gan zivju krājumu, gan zvejnieku ienākumu saglabāšanos nākotnē, darot galu pārzvejai un zivju krājumu noplicināšanai. Ar šo reformu tiks ieviesta decentralizēta pieeja zinātniski pamatotai zvejas pārvaldībai atkarībā no reģiona un jūras baseina un labāki vadības standarti ES un starptautiskā līmenī ar ilgtspējīgu zivsaimniecības nolīgumu starpniecību.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja