Šodien Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un situācijas uzlabošanai nākamajos desmit gados. Stratēģijā ir paredzēti seši uzdevumi, kuru uzmanības centrā ir galvenie bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi un kuru realizācija samazinās lielākos dabas un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumus ES, ieaužot bioloģiskās daudzveidības mērķus svarīgākajās nozaru rīcībpolitikās. Tiek risināti arī bioloģiskās daudzveidības zuduma globālie aspekti, tādējādi panākot, ka ES piedalās cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. Stratēģija atbilst saistībām, ko ES pagājušajā gadā uzņēmās Japānas pilsētā Nagojā.
Šodien, Pasaules preses brīvības dienā, Komisija izsludina 2011. gada Lorenco Natalī žurnālistikas balvas konkursu. Balva tiek piešķirta par izciliem žurnālistikas darbiem rakstītajos medijos, radio un televīzijā par attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību tematu visā pasaulē.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa šodien atklāja 600 miljonus eiro vērtās programmas "Publiskā un privātā partnerība nākotnes interneta jautājumos" (FI-PPP (Future Internet Public Private Partnership)) pirmo posmu. Partnerība atbalstīs inovāciju Eiropā un palīdzēs uzņēmumiem un valdībām rast tādus interneta risinājumus, kas spētu tikt galā ar strauji augošo tiešsaistes datu pieprasījumu. Līdz šim mums bijusi pieredze ar interneta pieslēgumu datoram, kā arī ar cilvēkiem, kas lieto šādu pieslēgumu, turpretī tagad internets ir kļuvis mobils, un to pieslēdz visdažādākajiem aparātiem un mehānismiem. Pašreizējais internets nespēs apstrādāt nākotnes datu plūsmu, kā arī nespēs nodrošināt vēlamo precizitāti, elastīgumu un drošumu. Partnerība pētīs astoņas jomas, kurās šī datu revolūcija varētu veicināt inovāciju un darbvietu izveidi mobilās programmatūras un pakalpojumu industrijā. Eiropas Komisija piešķīrusi šai publiskajai un privātajai partnerībai 300 000 miljonu eiro finansējumu uz pieciem gadiem, tādu pašu summu atvēlējuši arī Eiropas ražošanas uzņēmumi, pētniecības organizācijas un publiskais sektors. Šodien uzsāktais projekts kopumā saņems 90 miljonu eiro lielu Eiropas Savienības finansējumu (tas jāpapildina pārējiem projekta dalībniekiem). Eiropas digitalizācijas programmas (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200) svarīgākais elements ir stimulēt un darīt mērķtiecīgākus centienus Eiropas Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Brīvības un solidaritātes fonds 2011. gada. 29. aprīlī aicina uz semināru "Jauniešu brīvprātīgais darbs Eiropas un Latvijas politiskajos procesos" ES Mājā ( Aspazijas bulvārī 28, Rīgā).
„Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus 500 miljoniem eiropiešu”. Tā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturo ES 2012. gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2011. gada 20. aprīlī. 2012. gada budžeta projektu veido EUR 132,7 miljardi maksājumos, kas ir palielinājums 4,9 % apmērā salīdzinājumā ar 2011. gadu. Saistības veido EUR 147,4 miljardus (+3,7 %). 2012. gada budžeta projekta galvenais mērķis ir pilnībā atbalstīt Eiropas ekonomiku un ES pilsoņus.
Brisele, 19. aprīlis ― šodien publiskotajā ES jaunajā progresa ziņojumā par vispārējo un profesionālo izglītību konstatēts, ka ES valstis pēdējā desmitgadē uzlabojušas izglītības sistēmas galvenajās jomās, tomēr no 2010. gadam izvirzītajiem pieciem mērķiem tās sasniegušas tikai vienu mērķi. ES ir veiksmīgi īstenojusi mērķi palielināt to absolventu skaitu, kas ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, turklāt kopš 2000. gada kāpums sasniedzis 37 %, kas ir daudz labāks rezultāts par mērķi (15 %). Ievērojami, tomēr nepietiekami samazinājies atbirušo skolnieku skaits un palielinājies to audzēkņu skaits, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, uzlabota lasīt un rakstīt prasme, kā arī palielinājies to pieaugušo skaits, kuri iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Pielikumā atspoguļoti sīkāki rādītāji par katru valsti (skatīt paziņojuma beigās). Stratēģijā “Eiropa 2020” nodarbinātībai un izaugsmei noteikts mērķis samazināt atbiruma rādītāju zem 10 %, kā arī palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru vismaz līdz 40 %.
Eiropas Komisija šodien pieņemtajā ziņojumā uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir ērta piekļuve atklātam un neitrālam internetam. Komisija cītīgi sekos līdzi tam, lai jaunie ES telesakaru noteikumi par caurredzamību, pakalpojuma kvalitāti un iespēju mainīt operatoru, kas stāsies spēkā 2011. gada 25. maijā, tiktu piemēroti tādā veidā, kas nodrošina atklāta un neitrāla interneta principu ievērošanu praksē. Piemēram, Komisija veltīs īpašu uzmanību vispārīgiem likumīgu pakalpojumu un lietojumprogrammu ierobežojumiem un sekos līdzi tam, vai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvātie platjoslas pieslēgumi ir tikpat ātrdarbīgi kā interneta pakalpojumu sniedzēja reklāmā minētie. Komisija ir lūgusi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) veikt nopietnu pārbaudi par jautājumiem, kas ir svarīgi atklāta un neitrāla interneta nodrošināšanai, tostarp par šķēršļiem mainīt operatoru, interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu (piemēram, balss pārraides interneta pakalpojumos), pakalpojumu caurredzamību un kvalitāti. Komisija līdz šā gada beigām publiskos BEREC pārbaudē gūtos datus, tostarp datus par interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu. Ja BEREC veiktā pārbaude un citi avoti norādīs uz neatrisinātām problēmām, Komisija izvērtēs vajadzību pieņemt stingrākus pasākumus.
Veselības ekonomikas centrs ir apstiprinājis 203 ģimenes ārstu projektus, kas saņems Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Ģimenes ārstu prakses kopumā realizēs projektus par 3,6 miljoniem latu, tai skaitā - ERAF finansējums ir 2, 7 miljoni lati un privātais finansējums veido 0,9 miljonus latu.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma izvērtējuma ziņojumu par Datu saglabāšanas direktīvu. Ziņojumā izvērtēta pieredze, kas gūta kopš direktīvas pieņemšanas 2006. gadā. Reaģējot uz draudiem drošībai pēc teroristu uzbrukumiem 2004. gadā Madridē un 2005. gadā Londonā, ar direktīvu tika ieviesta datu saglabāšana. Ziņojumā secināts, ka saglabātie telekomunikācijas dati ir nozīmīgi, lai aizsargātu sabiedrību pret nopietnu noziegumu radītiem draudiem. Šie dati sniedz noziegumu atklāšanai un tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos pierādījumus. Tomēr direktīva transponēta pārāk dažādi, un joprojām pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktu starpā apgrūtina telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju darbu. Direktīva pati par sevi negarantē, ka datu glabāšana, izguve un izmantošana notiek, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību atsevišķās dalībvalstīs. Nolūkā ierosināt uzlabotu tiesisko regulējumu, Komisija tagad pārskatīs spēkā esošos datu saglabāšanas noteikumus, konsultējoties ar policijas un tiesu iestādēm, nozares pārstāvjiem, datu aizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību.
Eiropas Komisija tikko pieņēmusi tehniskos noteikumus par to, kā 900 un 1800 MHz radiofrekvenču joslas jāatver izmantošanai modernām 4. paaudzes (4G) saziņas ierīcēm. Noteikumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu traucējumu problēmas līdzteku darbībā ar pastāvošajām GSM un 3G ierīcēm, ir nozīmīgs solis bezvadu platjoslas piekļuves nodrošināšanai vēl plašākam ES iedzīvotāju un uzņēmumu lokam. Komisijas lēmums, kas dalībvalstīm jāīsteno līdz 2011. gada beigām, tādējādi palīdzēs sasniegt Digitalizācijas programmā Eiropai izvirzītos mērķus līdz 2013. gadam nodrošināt, lai ikvienam Eiropā būtu pieejami platjoslas sakaru pamatpakalpojumi, un līdz 2020. gadam — ātrdarbīgi un īpaši ātrdarbīgi platjoslas sakari (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).