15.aprīlī Rīgā notiks ikgadējais „Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forums: Sadarbība. Saziņa. Informācija”. Forumā reģistrējušies vairāk nekā 100 dalībnieki no visas Latvijas un tā mērķis ir pārrunāt aktuālos ES komunikācijas jautājumus, kā arī vienoties par kopīgiem plāniem un sadarbību. Forumu organizē Ārlietu ministrija, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kuras sīki izstrādātu projektu šodien iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas pilsoņi pirmo reizi var tieši ierosināt jaunus tiesību aktus. Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir jauninājums, kas ieviests ar Lisabonas līgumu un ļauj Savienības pilsoņiem, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv vismaz vienu trešdaļu ES dalībvalstu, aicināt Eiropas Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus jomās, kas ir Komisijas kompetencē.
Eiropas Komisija 23. un 24. martā atzīmēs Eiropas kultūras galvaspilsētu 25. gadadienu, rīkojot konferenci un izstādi Briselē, kurā piedalīsies vairāk nekā 400 pārstāvji no bijušajām, tagadējām un nākamajām kultūras galvaspilsētām, kā arī daudzi citi kultūras darbinieki. Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisāre Andrula Vasiliu atklās šo pasākumu kopā ar Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas priekšsēdētāju Dorisu Paku. Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzi un labu praksi, kā arī novērtēt Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta panākumus kopš tās sākšanas 1985. gadā.
Eiropas Komisija plāno veikt vairākus pasākumus, lai nākamo piecu gadu laikā ievērojami samazinātu atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā. Pašlaik vīriešu un sieviešu atalgojuma vidējā atšķirība ES ir 18 %. Šā rādītāja samazināšanas nolūkā Komisija plāno veikt pasākumus, lai uzlabotu darba devēju izpratni, atbalstītu iniciatīvas dzimumu līdztiesības veicināšanai un palīdzētu izstrādāt instrumentus vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību noteikšanai. No otras puses, nav izslēgta jaunu juridisko pasākumu ieviešanas iespēja. Komisija paredz apspriesties ar Eiropas sociālajiem partneriem un veikt analīzi par dažādu risinājumu, piemēram, stingrāku sankciju, atalgojuma pārskatāmības nodrošināšanas un regulāru ziņojumu par darba samaksas atšķirībām, ietekmi. Kā liecina šodien publicētais Eirobarometra pētījums, vairāk nekā 80 % eiropiešu uzskata, ka ir nekavējoties jārisina jautājums par darba samaksas atšķirībām.
Eiropas Komisija šodien ir uzsākusi stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus ES un valstu līmenī: „gudra” izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību). Lai īstenotu šos centienus panākt izaugsmi un nodarbinātību, ir vajadzīga līdzatbildība augstākajā politiskajā līmenī un visu dalībnieku iesaiste Eiropā. Ir nosprausti pieci mērķi, ar kuriem nosaka, kas Eiropas Savienībai jāpanāk līdz 2020. gadam, un uz kuru pamata var novērtēt gūtos panākumus.
Šodien Eiropas Komisija oficiāli nosauca ES bioloģisko produktu logotipa konkursa uzvarētāju. Divu mēnešu laikā par trim bioloģiskās lauksaimniecības simboliem, kas atlasīti dalībai finālā, tiešsaistē nobalsoja ap 130 000 interneta lietotāju. Uzvarējušā dizaina autors ir Dušans Milenkovičs, students no Vācijas. Viņa “eirolapas” logotips saņēma 63 % balsu. No 2010. gada 1. jūlija ar ES bioloģisko produktu logotipu marķēs visus fasētus bioloģiskos produktus, kas ražoti kādā no ES dalībvalstīm un atbilst noteiktajām prasībām. Logotipa izmantošana importētu produktu marķējumā nav obligāta. Papildus ES simbolam marķējumā var norādīt arī citus privātus, reģionālus vai valsts logotipus. Tuvāko nedēļu laikā paredzēts grozīt bioloģiskās lauksaimniecības regulējumu, lai papildinātu vienu no pielikumiem ar jauno logotipu.
Eiropas Komisija lūdz Latvijas telesakaru regulatoru — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) — mainīt fiksēto un mobilo sakaru savienojuma pabeigšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas kārtību, lai šos tarifus varētu pazemināt un sarunas klientiem izmaksātu lētāk.
Iesaistoties mūžizglītības programmā un attīstot jaunas prasmes, var pārvarēt atstumtību sabiedrībā un iekarot vietu darba tirgū, uzsver Eiropas Komisija (EK). Tieši informācijas pieejamība par šīm un citām iespējām būtiska, lai krīzes visvairāk skartajiem "dotu rokās makšķeri", uzskata EK pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca. Tāpēc EK piešķīrusi finansējumu Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pasākumiem.
Šodien publicētajā Eiropas Komisijas pētījumā ieteikts izveidot specializētu Eiropas struktūru, kas pārraudzītu ES atkritumu likumu īstenošanu un izpildi. Šis pētījums ir viens no Komisijas pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu un nodrošinātu, ka tā atbilst ES tiesību aktu normām, kas aizsargā pilsoņus un vidi. Plašos mērogos turpinās nelikumīga atkritumu izgāšana, daudzi atkritumu poligoni neatbilst standartiem, un dažās dalībvalstīs joprojām nav atkritumu saimniecības pamata infrastruktūras. Bažas rada arī nelikumīga atkritumu pārvadāšana. Otrā šodien publicētā ziņojumā konstatēts, ka gandrīz viena piektdaļa visu atkritumu pārvadājumu, kas inspicēti dalībvalstīs nesenās izpildes darbībās, ir bijuši nelikumīgi.
Lauksaimnieki nodrošina daudzus ekoloģiskus labumus un pakalpojumus, un šajā ziņā izšķirīga nozīme ir kopējai lauksaimniecības politikai, ar nosacījumu, ka attiecīgie pasākumi ir orientēti uz šo mērķi. Tāda ir galvenā doma ziņojumā, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta uzdevumā šodien publicējis Eiropas Vides politikas institūts. Ziņojums ir pats pirmais mēģinājums apzināties, kādus sabiedriskos labumus no vides viedokļa nodrošina lauksaimnieki visā Eiropā, un tajā izklāstīti argumenti, kālab par tiem būtu jāmaksā no sabiedrības maciņa.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja