Lai gan pakalpojumi ir avots divām trešdaļām ES IKP un darbavietu, tie joprojām veido tikai vienu piektdaļu no ES kopējās tirdzniecības starp dalībvalstīm. Pašlaik tikai aptuveni 8 % Eiropas MVU veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Šādas dinamikas nepilnības ne vien mazina patērētājiem sniegtās izvēles iespējas, bet arī liek šķēršļus mazu un inovatīvu uzņēmumu centieniem attīstīties, pilnveidot savu darbību un kļūt konkurētspējīgākiem. Lai līdz 2012. gadam atraisītu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, Eiropas Komisija šodien pieņēma mērķtiecīgu pasākumu kopumu atlikušo problēmu risināšanai. Pakalpojumu direktīvai ir konkrēts nolūks: likvidēt liekos un apgrūtinošos šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībai vienotajā tirgū. Gadu pēc Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņa Komisija un dalībvalstis ir pabeigušas izvērtēt, kā šī direktīva ir īstenota praksē. Noslēdzoties tā sauktajam „savstarpējās izvērtēšanas” procesam, tika secināts, ka, neraugoties uz sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, pakalpojumu vienotais tirgus visu savu potenciālu pilnībā vēl nerealizē.
Publiskais iepirkums veido aptuveni 17 % no ES IKP. Laikā, kad daudzās ES dalībvalstīs tiek samazināts budžets un vērojamas ekonomiskas grūtības, publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas optimāls sabiedrības līdzekļu izmantojums, lai sekmētu izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tāpēc būtu nepieciešami elastīgi un lietotājam draudzīgi rīki, lai gan Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, gan piegādātājiem būtu pieejamas pārredzamas un uz godīgas konkurences principiem balstītas iepirkuma procedūras. Tālab Eiropas Komisija šodien uzsāka sabiedrisko apspriešanu. Šajā atklātajā diskusijā ar ieinteresētajām personām galveno uzmanību veltīs publiskā iepirkuma noteikumu, rīku un paņēmienu modernizēšanai, lai varētu labāk sasniegt minētos mērķus. Līdz 2011. gada 18. aprīlim jāsniedz atbildes uz Zaļās grāmatas jautājumiem.
Lai gan sabiedrība tos, kuri nonākuši cietumā, lielākoties nevēlas saukt par cilvēkiem, tie tomēr ir cilvēki. Patiesībā, lai veicinātu to, ka viņi atkal nepastrādā kādu noziegumu, valstī daudz intensīvāk būtu jādomā un jāpiedāvā apmācību programmas profesiju apgūšanai, kā arī – jāizstrādā reāla programma, kā nodrošināt šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Taču, ja ieslodzījuma vietā šiem ļaudīm ir iespēja apgūt amatus, pateicoties ES finansiālam atbalstam, tad pēc iznākšanas brīvībā, lielā mērā viss atkarīgs no paša cilvēka vēlmes un spējām dzīvot un strādāt atbilstoši sabiedrības normām.
Sākot ar 15.janvāri Eiropas Parlaments aicina mediju pārstāvjus pieteikties Žurnālistikas balvai. Žurnālisti var pieteikt darbus kas ziņojuši par Eiropas lietām un veicinājuši izpratni par Eiropas Savienības institūcijām un/vai politikas jautājumiem.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma pasākumus, lai labākajiem pētniekiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), padarītu pievilcīgāku un pieejamāku dalību pašreizējā ES Septītajā pētniecības pamatprogrammā (PP7). Pamatojoties uz vienkāršošanas plānu, ar ko Komisija iepazīstināja 2010. gada aprīlī, šie pasākumi tiks nekavējoties īstenoti.
Eiropas Parlamenta rezolūcijā norādīts, ka ES jānosaka finansējuma iesaldēšana un ieceļošanas aizliegums Baltkrievijas amatpersonām, tiesnešiem un drošības darbiniekiem, kuri bija iesaistīti vardarbīgajā demonstrācijas apspriešanā pēc vēlēšanām 2010. gada 19.decembrī. Šīm sankcijām ir pievienota arī prasība par ieslodzīto opozīcijas līderu atbrīvošanu no ieslodzījuma.
Pieteikumus Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvas konkursam var iesniegt līdz šī gada 14. februārim, tādējādi sniedzot lielākas iespējas potenciāliem kandidātiem.
Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja Eiropas Savienības un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kuram nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana un visu dalībvalstu ratifikācija, lai tas stātos spēkā. Rezolūcijā uzsvērts, ka Belgradai būs pilnībā jāsadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.
Šodien Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja direktīvu, kas nosaka pacientu tiesības saņemt medicīnisko aprūpi citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tas precizē noteikumus par atlīdzību, un precizē gadījumus, kuros būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja.
Sīms Kallass, par transportu
atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, šodien Briselē tikās ar
lielāko Eiropas lidostu vadītājiem, lai apspriestu kā novērst problēmas, ko
lidostām pagājušajā mēnesī radīja intensīvā snigšana. Sliktie laika apstākļi piespieda slēgt vai daļēji slēgt
lielākās Eiropas lidostas, un tas ievērojami traucēja gaisa satiksmi visā
Eiropā. Vairākiem tūkstošiem pasažieru nācās pavadīt
nakti lidostās un tika atcelti 35 000 lidojumu. Tas ir vairāk nekā visā 2009. gadā. Tiesību aktu lidostu paketē, kuru publicēs šā gada laikā,
Komisija ieteiks īpašus pasākumus, lai risinātu šos svarīgos
jautājumus.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja