2022. gada ziemas ekonomikas prognozē paredzēts, ka pēc ievērojama pieauguma par 5,3 % 2021. gadā ES ekonomika 2022. gadā pieaugs par 4,0 % un 2023. gadā — par 2,8 %. Sagaidāms, ka arī eirozonā 2022. gadā izaugsme būs 4,0 %, 2023. gadā samazinoties līdz 2,7 %. 2021. gada 3. ceturksnī ES kopumā sasniedza IKP pirmspandēmijas līmeni, un tiek prognozēts, ka visas dalībvalstis līdz 2022. gada beigām būs sasniegušas šo starpposma mērķrādītāju.
Jaunā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) nāk klajā ar savu pirmo gada darba plānu, kura uzdevums ir novērst pārrobežu ārkārtas situācijas veselības jomā, sagatavoties tām un ātri reaģēt uz tām, un tā budžets 2022. gadā ir 1,3 miljardi eiro. 2022. gada darba plānu ir pieņēmusi HERA valde, un tas nozīmē, ka HERA tagad var sākt īstenot darbības, ar ko ES tiks stiprinātas sagatavotības un reaģēšanas spējas, novērsta neaizsargātība un stratēģiskās atkarības, kā arī tā palīdzēs stiprināt veselības ārkārtas situāciju risināšanas globālo organizatorisko struktūru.
15.februārī plkst.17.00 Madonas novada bibliotēkā un tiešraidē Madonas novada bibliotēkas Facebook lapā -
Pasākums “Pasaulē pieredzētais”. Tikšanās ar grāmatu blogeri, fotogrāfi Sandru Koku."
Klātienes apmeklējums, uzrādot derīgu Covid 19 sertifikātu, iepriekš piesakot savu dalību, līdz 15.februārim e-pastā: esip@madona.lv vai zvanot 64820912
Vēl vienā veiksmīgā darījumā 2022. gada pirmajā obligāciju sindicēšanā Eiropas Komisija vārdā piesaistīja papildu 5 miljardus eiro NextGenerationEU līdzekļos. Ar termiņu 2051. gada 6. jūlijā 30 gadu obligācija kā esošās ES obligācijas palielinājums programmas ietvaros piesaistīto finansējumu palielina līdz 78,5 miljardiem eiro. Komisijas īstenotā veiksmīgā izvietošana palīdzēs saglabāt Eiropas atveseļošanas dinamiku pēc Covid-19 pandēmijas.
8. kohēzijas ziņojumā, ko publicējusi Komisija, redzams, ka kohēzijas politika ir palīdzējusi mazināt ES reģionu teritoriālās un sociālās atšķirības. Pateicoties kohēzijas finansējumam, paredzams, ka līdz 2023. gadam mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju būs audzis pat līdz 5 %. Šīs investīcijas arī palīdzēja par 3,5 % mazināt atšķirību starp IKP uz iedzīvotāju 10 procentos vismazāk attīstīto reģionu un 10 procentos visvairāk attīstīto reģionu.
Programmas “Radošā Eiropa” atzars MEDIA ir pielāgots problēmām un iespējām, ko rada norises audiovizuālajos tirgos. Šogad ir izsludināti trīs jauni uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus par videospēļu un iekļaujošā satura izstrādi, Eiropas festivālu tīkliem un MEDIA 360°, kas pielāgoti esošo nozaru, jaunu talantu un tirgu atbalstam, kā arī sadarbības veicināšanai starp dažādām nozarēm.
Komisija nāk klajā ar jaunu Standartizācijas stratēģiju, kurā izklāstīts mūsu skatījums uz standartiem vienotajā tirgū, kā arī visā pasaulē. Šo stratēģiju papildina priekšlikums grozītai regulai par standartizāciju, ziņojums par minētās regulas īstenošanu un Savienības 2022. gada Eiropas standartizācijas darba programma. Jaunās stratēģijas mērķis ir stiprināt ES globālo konkurētspēju, veicināt noturīgu, zaļu un digitālu ekonomiku un nostiprināt demokrātiskas vērtības tehnoloģiju lietojumos.
Ir sperts vēl viens solis, lai vēža profilaksi, ārstēšanu, savlaicīgu atklāšanu un aprūpi darītu pieejamāku. Pirms Pasaules Vēža dienas un gadu pēc Eiropas Vēža uzveikšanas plāna publicēšanas Komisija sāk vairākas jaunas iniciatīvas, kuras pieteica pasākumā “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi visiem”. “Vēzis, kas skar sievietes: Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”. Šajā pasākumā galvenā uzmanība tika pievērsta dzimumu nelīdztiesībai un īpašiem veidiem, kā vērsties pret vēzi, kas skar sievietes. Tas bija pirmais ikgadējā tādu pasākumu sērijā, kuri galvenokārt tiecas vairot vienlīdzīgu piekļuvi vēža profilaksei un aprūpei.
Konferences par Eiropas nākotni 21.-22. janvāra plenārsēdē Strasbūrā tiks izvērtēti 90 ieteikumi, kas tapuši iedzīvotāju paneļdiskusijās “Eiropas demokrātija/vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība” un “Klimata pārmaiņas, vide/veselība”, kā arī ar tiem saistītie dalībvalstīs notikušo pilsoņu paneļdiskusiju ieteikumi.
Šodien Eiropas sabiedrībai vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu ieguldījums. Laikā, kad Eiropu skar gadsimta lielākā globālā veselības krīze un tās ekonomiskās sekas, Eiropa saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, digitālo pārveidi un iedzīvotāju novecošanu. Universitātēm un visai augstākās izglītības nozarei ir unikāla vieta izglītības, pētniecības un inovācijas krustcelēs, ilgtspējīgas un noturīgas ekonomikas izveidē un zaļākas, iekļaujošākas un digitālākas Eiropas Savienības sekmēšanā.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja