Eiropas Komisija prasa Latvijai pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstoši ES prasībām ieguves rūpniecības atkritumus apstrādā īpašās iekārtās. Lai gan jau iepriekš tikuši izteikti brīdinājumi, Latvija joprojām nepilda ES tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz ieguves rūpniecības atkritumiem. Pēc Eiropas vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Komisija ir nosūtījusi argumentētu atzinumu. Ja divu mēnešu laikā Latvija nepanāks atbilstību, Komisija var iesniegt lietu ES Tiesā.
Eiropas Komisija prasa sešām dalībvalstīm paziņot par ES Atkritumu pamatdirektīvas transponēšanu valsts tiesību aktos, kas bija jāpaveic līdz 2010. gada decembrim. Šīs valstis ir Francija, Ungārija, Luksemburga, Latvija, Slovēnija un Slovākija. Pēc Eiropas vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Komisija ir nosūtījusi argumentētu atzinumu. Dalībvalstīm divu mēnešu laikā ir jāpanāk atbilstība. Ja šīs dalībvalstis neievēros juridiskās saistības, Komisija var iesniegt lietas ES Tiesā un jau šajā posmā lūgt Tiesu piemērot finansiālas sankcijas.
19.maijā plkst. 17.00 Eiropas Savienības mājā Rīgā (Aspazijas bulvāris 28, 2.stāvs) notiks ekspertu diskusija „Zinātnes universitātes koncepts un tās loma stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā”.
ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iesaistīto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn pieaugušas par vairāk nekā 3 %. Tā liecina dalībvalstu reģistru sniegtā informācija.
18.maijā ES Mājā EIROINFO tiešsaistes akcija par ES atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai Latvijā, par uzdrīkstēšanos un izlēmību sākt SAVU biznesu!
Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus, uzņēmumus, valsts pārvaldes iestādes un citas ieinteresētās personas izteikt viedokļus par to, kā pēc iespējas lietderīgāk izmantot "mākoņdatošanu". Mākoņdatošana ļauj uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām izmantot tīklus, piemēram, internetu, lai piekļūtu saviem datiem un programmatūrai, kas atrodas uz citur izvietotiem datoriem. Tā var palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, krasi samazināt ar informācijas tehnoloģijām saistītās izmaksas, valsts pārvaldes iestādēm — par mazāku maksu nodrošināt pakalpojumus, kā arī palīdzēt ietaupīt enerģiju, efektīvāk izmantojot aparatūru. Mākoņdatošana jau tiek plaši izmantota, piemēram, tīmekļa e-pasta pakalpojumiem. Šī tendence pieaug, un sagaidāms, ka līdz 2014. gadam ar mākoņpakalpojumiem saistītie ieņēmumi Eiropā sasniegs gandrīz 35 miljardus eiro. Radīt labvēlīgus apstākļus, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no šādas tehnoloģiskās attīstības, ir viena no darbībām, kas paredzēta Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē norisināsies līdz 31. augustam. Atbildes tiks izmantotas, lai sagatavotu Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju, ar kuru Komisija iepazīstinās 2012. gadā.
17. un 18. maijā darba vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, kurš ir atbildīgs par Eiropas Savienības (ES) iestāžu sadarbību un administratīvajiem jautājumiem.
Paredzams, ka ES ekonomikas pakāpeniskā atveseļošanās turpinās nostiprināties, un izredzes 2011. gadam šķiet mazliet labākas, nekā prognozēts rudenī. Prognozēts, ka IKP šajā gadā pieaugs par aptuveni 1¾ %, bet 2012. gadā — par nepilniem 2 %. Šādas perspektīvas pamatojas uz labākām pasaules ekonomikas izredzēm un kopumā optimistisku noskaņojumu ES uzņēmējdarbības vidē. Tomēr inflācija pieaug straujāk, atspoguļojot izejvielu cenu pieaugumu. Prognozēts, ka inflācija šajā gadā būs tuvu 3 % ES un 2½ % eurozonā, samazinoties līdz attiecīgi aptuveni 2 % un 1¾ % 2012. gadā. Sagaidāms, ka darba tirgus apstākļi prognožu periodā lēnām uzlabosies. Prognozēts, ka līdz 2012. gadam bezdarba līmenis samazināsies par ½ procentpunktu un nedaudz pārsniegs 9 % ES un 9 ¾ % eurozonā. Fiskālā konsolidācija turpinās, un paredzams, ka publiskā sektora deficīts līdz 2012. gadam samazināsies līdz aptuveni 3¾ % no IKP. Tomēr prognozes dažādām dalībvalstīm joprojām ievērojami atšķiras.
Briselē, 2011. gada 13. maijā — saskaņā ar jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 53 % Eiropas jauniešu vēlas strādāt vai ir ļoti ieinteresēti studēt citā Eiropas valstī, taču finanšu līdzekļu trūkums daudzus no tiem attur spert pirmos soļus šajā virzienā, lai daļu sava mācību laika pavadītu ārzemēs. Aptauja rāda milzīgu atšķirību starp jauniešu vēlmi strādāt ārzemēs un faktisko darbaspēka mobilitāti: mazāk nekā 3 % Eiropas nodarbināto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārpus savas mītnes valsts. Rezultāti aptaujai, ko veica saistībā ar Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, ir publicēti 2011. gada Eiropas Jaunatnes nedēļas (15. -21. maijs) priekšvakarā.
Arvien lielāks eiropiešu skaits dodas brīvdienās: 2010. gadā 68 % ES iedzīvotāju devās brīvdienu ceļojumos salīdzinājumā ar 65 % 2009. gadā. Šie secinājumi jaunajā Eirobarometra apsekojumā par eiropiešu attieksmi pret tūrismu apstiprina citus rādītājus, ka tūrisma nozare ir pilnībā atguvusies no ekonomikas krīzes. Priekšroka aizvien vēl tiek sniegta tradicionālajiem tūrisma galamērķiem (58 %), taču 28 % aptaujāto vēlas atklāt Eiropas jaunos galamērķus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni šodien Ungārijas prezidentūras un Eiropas Komisijas organizētajā Eiropas tūrisma ieinteresēto personu konferencē Budapeštā nāca klajā ar Eirobarometra rādītājiem.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja