Vai esat kādreiz gatavojies(-usies) parakstīt aizņēmuma, kredītkartes vai citu patēriņa kredīta līgumu un secinājis(-usi), ka izmaksas tomēr ir lielākas, nekā gaidīts sākumā? Lai noskaidrotu, vai patērētājiem pieejamā informācija ir pilnīga, tagad veikta ES mēroga patēriņa kredītu tīmekļa vietņu pārbaude, un lielākajā daļā gadījumu konstatētas problēmas. Latvijā pārbaudītas deviņu kredītu piedāvātāju mājas lapas, un visās uzietās nepilnības jau novērstas.
Ceturtdien, 12.janvārī, divu dienu darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Sīms Kallass (Siim Kallas).
Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka šonedēļ tiekas ar Latvijas augstākajām amatpersonām, lai apspriestu pašreizējo situāciju ar Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumiem.
Brisele, 2012. gada 3. janvāris. No 1. janvāra Eiropas Komisija pilsoņiem, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām piešķir vismaz divpadsmit nedēļu termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par plāniem saistībā ar jauniem politikas virzieniem un tiesību aktiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo 8 nedēļu termiņu. Tādējādi viņiem tiks atvieglota iesaistīšanās Eiropas politikas veidošanas agrīnā posmā. Komisija ir ieviesusi informācijas pakalpojumu par turpmākām iniciatīvām: organizācijas, kuras reģistrējas Pārredzamības reģistrs, var pieteikties šim informācijas pakalpojumam, lai saņemtu agrīnu informāciju par to jauno iniciatīvu plāniem, kuras attiecas uz organizācijas interesējošām jomām, aptuveni vienu gadu pirms to pieņemšanas.
Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns šodien parakstījis papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, tā pieliekot punktu pirms gandrīz trīs gadiem uzsāktajai finanšu palīdzības programmai.
Otrdien, 20.decembrī, darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.
Latvijas uzņēmumu vadītāji (executives) līdz 2012.gada maijam var pieteikties Eiropas Komisijas (EK) apmaksātai 45 nedēļu prakses programmai Japānā un Dienvidkorejā.
Brisele, 2011. gada 19. decembris. ES krāpšanas apkarošanas politika sniedz būtisku ieguldījumu, ik gadu aizsargājot ES un dalībvalstu budžetu finansiālās intereses. Tā nodrošina, ka ES un valstu budžeti ir labi aizsargāti, ka nauda tiek tērēta paredzētajam nolūkam un nonāk pie īstajiem saņēmējiem.
Brisele, 2011. gada 19. decembris. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits daudzās dalībvalstīs samazinās[1], toties pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem laikā no šodienas līdz 2020. gadam, paredzams, pieaugs līdz vairāk nekā 16 miljoniem darbvietu[2]. Lai Eiropa spētu apmierināt šādu pieprasījumu, viens no risinājumiem ir panākt vienmērīgāku darbaspēka izvietojumu un ļaut, lai brīvās darbvietas aizpilda augsti kvalificēti un dzīvesvietas maiņai gatavi profesionāļi no citām ES dalībvalstīm. Viņi var kļūt par būtisku izaugsmes dzinējspēku, taču tikai tad, ja pārcelšanās "tuvāk pie darba" nav sarežģīta, un tāpēc ir jāatrod ātrs, vienkāršs un uzticams veids, kā šādu cilvēku kvalifikāciju atzīt ES mērogā. Tādēļ Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kas paredz modernizēt Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (Direktīva 2005/36/EK).
[1] Pēc Eurostat 2010. gada statistikas apskata "Europop" datiem laika posmā līdz 2020. gadam pensionāru skaits pieaugs tiktāl, ka Eiropā uz vienu pensionāru būs trīs strādājošie. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php?title=File:Old_age_dependency_ratio_on_1_January_of_selected_years.PNG&filetimestamp=20110609135954.
[2] Kvalificēti darbinieki Eiropā: pieprasījums un piedāvājums. Prognoze vidēji ilgam laikposmam līdz 2020. gadam (2010. gads). http://www.cedefop.europa.eu/en/Files/3052_en.pdf.
Pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki vairāk nekā ikdienā runā par palīdzību un ziedošanu, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir izveidojusi infografiku par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret palīdzības sniegšanu pasaules nabadzīgākajām valstīm.