Pērkot bērnu ratiņus vai jaunas kurpes, mēs gribam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti droši ražojumi. Labā ziņa ir tāda, ka bīstamas preces ES tirgū nonāk arvien mazāk, jo tās daudz ātrāk tiek identificētas un izņemtas no apgrozības. Šodien publicētais 2010. gada ziņojums par ES ātrās brīdināšanas sistēmas darbību bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) liecina, ka, pateicoties sistēmas arvien efektīvākam izmantojumam, pērn aizliegts, no tirgus izņemts vai no patērētājiem atsaukts rekordliels nedrošu ražojumu skaits (2244 ražojumi, kas ir par 13 % vairāk nekā 2009. gadā). Dalībvalstis ir kļuvušas aktīvākas, un arī Eiropas uzņēmēji daudz nopietnāk uztver savus pienākumus patēriņa preču drošuma jomā, par ko liecina īpaši uzņēmumiem paredzētās ātrās brīdināšanas sistēmas (VPDD uzņēmumu lietojumprogramma) ievērojamais izmantošanas pieaugums (par 200 %). Tagad aktualitāti iegūst drošuma nodrošināšana jau pirmsākumos, pievēršoties produktu izstrādes un ražošanas posmam. Tāpat vairāk tiek strādāts ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Ķīnu.
No 15. līdz 21.maijam Rīgā notiks ikgadējais Bijušo Eiropas Kopienu ierēdņu starptautiskās asociācijas (AIACE) Ģenerālās asamblejas kongress.
Lai gan 90 % interneta lietotāju ES dod priekšroku tīmekļa vietnēm savā valodā, 55 % vismaz dažkārt tiešsaistē izmanto svešvalodu, liecina šodien publiskotā visā ES veiktā Eirobarometra aptauja. Tomēr 44 % interneta lietotāju Eiropā pieļauj, ka nesaņem visu interesējošo informāciju tāpēc, ka tīmekļa lappuses nav viņiem saprotamā valodā, un tikai 18 % veic pirkumus tiešsaistē ar svešvalodas starpniecību. Šie rezultāti norāda, ka ieguldīt tiešsaistes tulkošanas rīku jomā ir būtiski, lai ES interneta lietotājiem valodas neprasmes dēļ nebūtu liegta piekļuve tiešsaistē atrodamajai informācijai vai produktiem. Pašlaik Eiropas Komisija pārvalda 30 dažādus pētniecības projektus valodas saskarnes un digitālā satura jomā, kas saņēmuši ES finansējumu 67 miljonu eiro apmērā. Šogad iesniegtajiem jaunajiem projektiem paredzēti vēl 50 miljoni eiro. Viens no Digitalizācijas programmas Eiropai mērķiem ir ikvienam nodrošināt labāku piekļuvi tīmekļa saturam (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
10.maijā Budapeštā pirmo reizi kopā sanāca ES E-veselības darba grupa, kuras uzdevums ir novērtēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīmi veselības un sociālajā aprūpē un ieteikt, kādā veidā ar IKT varētu paātrināt inovācijas, no kurām ieguvēji būs pacienti, aprūpētāji un veselības aprūpes nozare. Sanāksmi vadīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Augsta līmeņa padomdevēju grupā, kuras sanāksme notika vienlaikus ar e-veselības nedēļas pirmajiem pasākumiem Ungārijā, piedalās veselības aprūpes nozares profesionāļi, pacientu un medicīnas, farmācijas un IKT nozaru pārstāvji, tiesību speciālisti un politikas veidotāji. IKT jau patlaban piedāvā lielākas iespējas pacientiem un palīdz risināt ES veselības aprūpes sistēmu problēmas — starp tām var minēt sabiedrības novecošanos, hronisko slimību izplatības pieaugumu, veselības aprūpes speciālistu trūkumu un budžeta ierobežojumus —, piemēram, ļaujot veikt attālinātu diagnosticēšanu un ārstēšanu vai pacienta datu drošu koplietošanu. Tomēr e-veselībai vēl ir liels nerealizēts potenciāls: sistēmai attīstoties, veselības aprūpes sistēmas darbinieki vairāk laika varēs veltīt pacientiem, pacienti un veci cilvēki iegūs vairāk pašpalīdzības iespēju un lielāku neatkarību, kā arī varēs izstrādāt jaunas diagnostikas metodes, kuru pamatā būs modelēšana. E-veselības veicināšana ir viens no Eiropas digitalizācijas programmas galvenajiem mērķiem (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Sagaidot Eiropas dienu 9.maijā, Eiropas Savienības (ES) mājā un Agijas Sūnas galerijā jau ceturto gadu apskatāma izstāde "Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās". Izstāde ES mājas (Aspazijas bulvāris 28) mākslas istabā tiks atklāta 6.maijā, un gleznas būs aplūkojamas līdz 31.maijam.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un attīstības komisārs Andris Piebalgs, 9.–11. maijā piedaloties konferencē Stambulā, no jauna uzsvērs Eiropas Komisijas vadošo lomu, palīdzot pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) izkļūt no nabadzības. Eiropas Savienība kā lielākā līdzekļu devēja, kas šīm valstīm 2010. gadā piešķīra 15 miljardus eiro, mudinās citus partnerus sekot tās piemēram, apņemoties novirzīt VAV 0,15–0,20 % no NKI. Tā arī aicinās atjaunot VAV pasaules līmeņa partnerattiecības ar attīstītajām un jaunietekmes valstīm, lai, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, nodrošinātu vienotu pieeju VAV virzībā uz attīstības mērķu sasniegšanu.
Eiropas Komisijas izveidota ekspertu grupa šodien iesniedza priekšizpētes dokumentu par turpmāku iniciatīvu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām. Lai izpētītu iespējas pilnveidot ES līgumtiesības (IP/10/595), 2010. gada aprīlī Komisija sasauca grupu, kurā ietilpa praktizējoši juristi, bijušie tiesneši un akadēmisko aprindu pārstāvji no visas Eiropas Savienības. Grupas locekļi tikās reizi mēnesī un regulāri apsprieda savu darbu ar uzņēmumu (tostarp mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU), patērētāju organizāciju un juridisko profesiju pārstāvjiem. Sanāksmēs piedalījās arī novērotāji no Eiropas Parlamenta un Padomes. Priekšizpētes dokumentā ietverti svarīgākie praktiskie līgumattiecību jautājumi, piemēram, juridiskās tiesības attiecībā uz defektīvām precēm un noteikumi, saskaņā ar kuriem līgumu nosacījumi uzskatāmi par netaisnīgiem. Pēc šīsdienas publikācijas ieinteresētās personas līdz 2011. gada 1. jūlijam var sniegt atgriezenisko saiti par atsevišķiem rakstiem, kurus sagatavojusi ekspertu grupa. Komisija ņems vērā šo informāciju, kā arī rezultātus, kas tika iegūti sabiedriskajā apspriešanā, kura noslēdzās 2011. gada janvārī (MEMO/11/55). Nākamais uzdevums Komisijai būs noteikt, vai un kādā mērā ekspertu grupas sagatavoto tekstu var izmantot par sākumpunktu iespējamai politiskai iniciatīvai par Eiropas līgumtiesībām.
Šodien Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un situācijas uzlabošanai nākamajos desmit gados. Stratēģijā ir paredzēti seši uzdevumi, kuru uzmanības centrā ir galvenie bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi un kuru realizācija samazinās lielākos dabas un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumus ES, ieaužot bioloģiskās daudzveidības mērķus svarīgākajās nozaru rīcībpolitikās. Tiek risināti arī bioloģiskās daudzveidības zuduma globālie aspekti, tādējādi panākot, ka ES piedalās cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. Stratēģija atbilst saistībām, ko ES pagājušajā gadā uzņēmās Japānas pilsētā Nagojā.
Šodien, Pasaules preses brīvības dienā, Komisija izsludina 2011. gada Lorenco Natalī žurnālistikas balvas konkursu. Balva tiek piešķirta par izciliem žurnālistikas darbiem rakstītajos medijos, radio un televīzijā par attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību tematu visā pasaulē.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa šodien atklāja 600 miljonus eiro vērtās programmas "Publiskā un privātā partnerība nākotnes interneta jautājumos" (FI-PPP (Future Internet Public Private Partnership)) pirmo posmu. Partnerība atbalstīs inovāciju Eiropā un palīdzēs uzņēmumiem un valdībām rast tādus interneta risinājumus, kas spētu tikt galā ar strauji augošo tiešsaistes datu pieprasījumu. Līdz šim mums bijusi pieredze ar interneta pieslēgumu datoram, kā arī ar cilvēkiem, kas lieto šādu pieslēgumu, turpretī tagad internets ir kļuvis mobils, un to pieslēdz visdažādākajiem aparātiem un mehānismiem. Pašreizējais internets nespēs apstrādāt nākotnes datu plūsmu, kā arī nespēs nodrošināt vēlamo precizitāti, elastīgumu un drošumu. Partnerība pētīs astoņas jomas, kurās šī datu revolūcija varētu veicināt inovāciju un darbvietu izveidi mobilās programmatūras un pakalpojumu industrijā. Eiropas Komisija piešķīrusi šai publiskajai un privātajai partnerībai 300 000 miljonu eiro finansējumu uz pieciem gadiem, tādu pašu summu atvēlējuši arī Eiropas ražošanas uzņēmumi, pētniecības organizācijas un publiskais sektors. Šodien uzsāktais projekts kopumā saņems 90 miljonu eiro lielu Eiropas Savienības finansējumu (tas jāpapildina pārējiem projekta dalībniekiem). Eiropas digitalizācijas programmas (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200) svarīgākais elements ir stimulēt un darīt mērķtiecīgākus centienus Eiropas Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja