Digitalizācijas programma. Latvija nodrošina valsts telesakaru regulatoru neatkarību — Komisija izbeidz pienākumu neizpildes procedūru

Patērētāji un uzņēmēji Latvijā tagad ir labāk aizsargāti pret negodīgu konkurenci telesakaru tīklos, jo Latvija, reaģējot uz Eiropas Komisijas sākto pienākumu neizpildes procedūru, ir veikusi pasākumus, lai izpildītu ES noteikumus par valsts telesakaru regulatoru neatkarību. Konkrēti, Latvija tagad ir skaidri nodalījusi iestādes, kas izdod telesakaru noteikumus, no iestādēm, kas sniedz telesakaru pakalpojumus — Satiksmes ministrija ir nodevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai telesakaru regulēšanas funkcijas attiecībā uz radiofrekvencēm un numerāciju. Šī nošķiršana, kas pazīstama arī kā strukturāla atdalīšana, ir būtiska, lai saglabātu valsts telesakaru regulatoru objektivitāti, garantējot taisnīgu regulēšanu patērētājiem un uzņēmējiem un saglabājot konkurenci. Tādēļ Komisija ir slēgusi pienākumu neizpildes procedūru pret Latviju, ko tā sāka 2008. gadā (sk. IP/08/1343).
Ziņa publicēta 06.04.2011lasīt vairāk...

Jaunākie dati liecina, ka ES 2010. gadā oficiālajai attīstības palīdzībai izlietojusi rekordlielu summu — 53 miljardus eiro; komisārs Piebalgs aicina arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas šajā jomā

Šodien attīstības komisārs Andris Piebalgs iepazīstināja ar provizoriskajiem 2010. gada datiem par summām, ko oficiālajai attīstības palīdzībai izlietojusi ES un 27 tās dalībvalstis. Salīdzinājumā ar 2009. gadu palīdzība ir palielinājusies par aptuveni 4,5 miljardiem eiro, sasniedzot 53,8 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā puse no pasaules valstu sniegtās oficiālās palīdzības. Tas nostiprina ES kā lielākās un dāsnākās līdzekļu devējas pozīcijas oficiālās attīstības palīdzības jomā. Lai gan ES nesasniedza 2010. gadam noteikto mērķi, tendence ir pozitīva, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi. Trīs no pieciem pasaulē lielākajiem līdzekļu devējiem ir ES dalībvalstis, un četras no tām jau ir sasniegušas 0,7% mērķi. ES sniegtā palīdzība ir 0,43% no ES nacionālā kopienākuma. Joprojām ir vajadzīgs ievērojams kopīgs darbs, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7% mērķi, kuru ir apņēmušās īstenot dalībvalstis.
Ziņa publicēta 06.04.2011lasīt vairāk...

Digitalizācijas programma — jaunas vadlīnijas ar viedtagiem saistīto privātuma problēmu risināšanai

Eiropas Komisija šodien parakstīja brīvprātīgu vienošanos ar ražotājiem, pilsonisko sabiedrību, ENISA (Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru), kā arī privātuma un personas datu aizsardzības uzraudzības iestādēm Eiropā par vadlīniju noteikšanu visiem Eiropas uzņēmumiem, lai risinātu ar viedtagiem (radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm – RFID) saistītos personas datu aizsardzības jautājumus pirms viedtagu laišanas tirgū. Šādu viedtagu izmantošana kļūst arvien plašāka (aptuveni 1 miljards Eiropā 2011. gadā), bet pieaug arī bažas par to ietekmi uz privātumu. RFID iebūvētas daudzos objektos, tostarp autobusu abonementa biļetēs un viedkartēs, kas paredzētas, lai norēķinātos par maksas ceļu izmantošanu. Mikroshēmas var automātiski apstrādāt datus no RFID tagiem, kolīdz tās atrodas "lasītāju" tuvumā, kuri tās aktivē, uztver to radiosignālu un veic ar tām datu apmaiņu. Šodien parakstītā vienošanās ir daļa no Komisijas 2009. gada pieņemtā ieteikuma (skat. IP/09/740) īstenošanas, un tajā norādīts, inter alia, ka, patērētājam, iegādājoties izstrādājumu ar viedtagu, to automātiski, nekavējoties un bez maksas deaktivē, ja vien patērētājs skaidri neizsaka savu vēlēšanos par pretējo.
Ziņa publicēta 06.04.2011lasīt vairāk...

Bērni ES uzturlīdzekļu maksājumus no ārvalstīm varēs saņemt ātrāk

Šķiršanās izraisītās ciešanas ļoti bieži vēl vairāk pastiprina finansiālie un emocionālie sarežģījumi, kas rodas tādēļ, ka viens no vecākiem dzīvo ārzemēs un atsakās sniegt finansiālo palīdzību. Tiek lēsts, ka ES ir 16 miljoni starptautisku pāru un 30 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus ES, tādēļ jautājums par bērnu uzturlīdzekļu saņemšanu no ārzemēm kļūs arvien aktuālāks. Piemēram, pāris, kas dzīvo Francijā, izšķiras, un tēvs pārceļas uz ASV. Bet vai bērns joprojām saņems uzturlīdzekļus, kurus maksāt tēvam likusi Francijas tiesa? Saskaņā ar jauno konvenciju, ko ES šodien parakstīja, ASV iestādes sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm Eiropā, lai nodrošinātu, ka tēvs pilda savas saistības un bērns turpina saņemt pabalstu. Hāgas Konvencijā par uzturlīdzekļu nodrošināšanu ir izveidota vispasaules sistēma bērna pabalsta un citu ģimenes uzturlīdzekļu maksājumu piedziņai. Tajā ir izveidots kopīgs tiesiskais regulējums starp ES valstīm un valstīm ārpus tās, lai iestādes sadarbotos uzturlīdzekļu prasību izpildē un parādnieki vairs nevarētu izvairīties no maksāšanas, pārceļoties prom no ES.  Tajā  ir paredzēta arī bezmaksas juridiska palīdzība starptautiskās bērna pabalstu lietās. Konvencija papildina ES noteikumus par lēmumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību jomā, kas būs piemērojami no 2011. gada 18. jūnija.
Ziņa publicēta 06.04.2011lasīt vairāk...

Vides filmu pēcpusdienas ES mājā

Aprīlī ES māja sadarbībā ar Vides Filmu Studiju aicina ikvienu interesentu uz kino pēcpusdienām „Es un vide”, kuru ietvaros tiks demonstrētas trīs Latvijā tapušas filmas – "Leiputrija", "Par dzimtenīti" un "Kurš redzējis vārnu?"
Ziņa publicēta 05.04.2011lasīt vairāk...

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis izstrādāt valstu stratēģijas romu integrācijai

Eiropā dzīvojošie 10-12 miljoni romu joprojām saskaras ar diskrimināciju un atstumtību, turklāt netiek ievērotas viņu tiesības, vienlaikus valdības zaudē iespējas palielināt ienākumus un uzlabot produktivitāti, jo netiek izmantots pieejamais potenciāls. Obligāts priekšnoteikums ir labāka ekonomiskā un sociālā integrācija, tomēr, lai panāktu efektivitāti un novērstu atstumtības dažādos iemeslus, ir nepieciešama saskaņota rīcība visos līmeņos. Tāpēc šodien Eiropas Komisija iesniedz Eiropas pamatprogrammu attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai. Ar šo ES pamatprogrammu tiks sniegtas norādes saistībā ar valstu politiku romu jautājumā, kā arī piešķirti ES līmenī pieejamie līdzekļi integrācijas darbību atbalstam. Minētā pamatprogramma koncentrējas uz četriem pīlāriem: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka individuālie valstu mērķi romu integrācijai atbilstoši to teritorijā dzīvojošo romu skaitam un atkarībā no valstu izejas pozīcijām.
Ziņa publicēta 05.04.2011lasīt vairāk...

Korporatīvās vadības sistēma Eiropas uzņēmumos: kas jāuzlabo?

Viena no finanšu krīzes mācībām ir tāda, ka korporatīvā vadība, kas līdz šim pamatojās uz pašregulāciju, nav bijusi tik efektīva, kā tā varēja būt. Ir svarīgi, lai uzņēmumi tiktu labāk vadīti. Ja tos vada labāk, tad ne tikai krīzes iespēja nākotnē ir mazāka, bet uzņēmumi ir konkurētspējīgāki. Šodien Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu, kurā aplūko veidus, kā var uzlabot Eiropas uzņēmumu korporatīvo vadību. Korporatīvo vadību tradicionāli definē kā sistēmu, ar kuras palīdzību vada un kontrolē organizācijas. Apspriešanā aplūkos vairākus jautājumus, piemēram, kā uzlabot direktoru padomju daudzveidību un darbību, spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, un kā veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos. Termiņš apspriešanas atbilžu iesniegšanai ir 2011. gada 22. jūlijs.
Ziņa publicēta 05.04.2011lasīt vairāk...

Darbu sāks EK un SVF pārskata misija

5.aprīlī Rīgā darbu sāks Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārskata misija, kuras laikā paredzēts iepazīties ar Saprašanās memoranda izpildi un vienoties par tā ceturto papildinājumu.
Ziņa publicēta 04.04.2011lasīt vairāk...

Latvijas kultūras akadēmijas studenti radoši pētīs un stāstīs Latvijā dzīvojošo daudzvalodīgo ģimeņu dzīves stāstus

2011.gada 5.aprīlī plkst. 14.00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā) tiks atklāts projekts „Starpkultūru sarunas: daudzas valodas, vairākas identitātes”. Projekta mērķis ir pievērst uzmanību Eiropā pieaugošajam daudzvalodības un identitāšu plurālisma fenomenam, izmantojot radošus izteiksmes līdzekļus. Projekta centrā ir ģimenes, kurām piederība vairākām kultūrām un valodām ir viņu ikdiena. Latvijā projekta ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas studenti iepazīsies ar dažādu ģimeņu dzīves stāstiem un radošiem līdzekļiem centīsies tos pastāstīt plašākai sabiedrībai. Projekta noslēgumā plānota izstādes atklāšana, kas notiks šī gada septembrī Eiropas valodu dienu ietvaros.
Ziņa publicēta 04.04.2011lasīt vairāk...