Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Brīvības un solidaritātes fonds 2011. gada. 29. aprīlī aicina uz semināru "Jauniešu brīvprātīgais darbs Eiropas un Latvijas politiskajos procesos" ES Mājā ( Aspazijas bulvārī 28, Rīgā).
„Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus 500 miljoniem eiropiešu”. Tā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturo ES 2012. gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2011. gada 20. aprīlī. 2012. gada budžeta projektu veido EUR 132,7 miljardi maksājumos, kas ir palielinājums 4,9 % apmērā salīdzinājumā ar 2011. gadu. Saistības veido EUR 147,4 miljardus (+3,7 %). 2012. gada budžeta projekta galvenais mērķis ir pilnībā atbalstīt Eiropas ekonomiku un ES pilsoņus.
Brisele, 19. aprīlis ― šodien publiskotajā ES jaunajā progresa ziņojumā par vispārējo un profesionālo izglītību konstatēts, ka ES valstis pēdējā desmitgadē uzlabojušas izglītības sistēmas galvenajās jomās, tomēr no 2010. gadam izvirzītajiem pieciem mērķiem tās sasniegušas tikai vienu mērķi. ES ir veiksmīgi īstenojusi mērķi palielināt to absolventu skaitu, kas ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, turklāt kopš 2000. gada kāpums sasniedzis 37 %, kas ir daudz labāks rezultāts par mērķi (15 %). Ievērojami, tomēr nepietiekami samazinājies atbirušo skolnieku skaits un palielinājies to audzēkņu skaits, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, uzlabota lasīt un rakstīt prasme, kā arī palielinājies to pieaugušo skaits, kuri iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Pielikumā atspoguļoti sīkāki rādītāji par katru valsti (skatīt paziņojuma beigās). Stratēģijā “Eiropa 2020” nodarbinātībai un izaugsmei noteikts mērķis samazināt atbiruma rādītāju zem 10 %, kā arī palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru vismaz līdz 40 %.
Eiropas Komisija šodien pieņemtajā ziņojumā uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir ērta piekļuve atklātam un neitrālam internetam. Komisija cītīgi sekos līdzi tam, lai jaunie ES telesakaru noteikumi par caurredzamību, pakalpojuma kvalitāti un iespēju mainīt operatoru, kas stāsies spēkā 2011. gada 25. maijā, tiktu piemēroti tādā veidā, kas nodrošina atklāta un neitrāla interneta principu ievērošanu praksē. Piemēram, Komisija veltīs īpašu uzmanību vispārīgiem likumīgu pakalpojumu un lietojumprogrammu ierobežojumiem un sekos līdzi tam, vai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvātie platjoslas pieslēgumi ir tikpat ātrdarbīgi kā interneta pakalpojumu sniedzēja reklāmā minētie. Komisija ir lūgusi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) veikt nopietnu pārbaudi par jautājumiem, kas ir svarīgi atklāta un neitrāla interneta nodrošināšanai, tostarp par šķēršļiem mainīt operatoru, interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu (piemēram, balss pārraides interneta pakalpojumos), pakalpojumu caurredzamību un kvalitāti. Komisija līdz šā gada beigām publiskos BEREC pārbaudē gūtos datus, tostarp datus par interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu. Ja BEREC veiktā pārbaude un citi avoti norādīs uz neatrisinātām problēmām, Komisija izvērtēs vajadzību pieņemt stingrākus pasākumus.
Veselības ekonomikas centrs ir apstiprinājis 203 ģimenes ārstu projektus, kas saņems Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Ģimenes ārstu prakses kopumā realizēs projektus par 3,6 miljoniem latu, tai skaitā - ERAF finansējums ir 2, 7 miljoni lati un privātais finansējums veido 0,9 miljonus latu.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma izvērtējuma ziņojumu par Datu saglabāšanas direktīvu. Ziņojumā izvērtēta pieredze, kas gūta kopš direktīvas pieņemšanas 2006. gadā. Reaģējot uz draudiem drošībai pēc teroristu uzbrukumiem 2004. gadā Madridē un 2005. gadā Londonā, ar direktīvu tika ieviesta datu saglabāšana. Ziņojumā secināts, ka saglabātie telekomunikācijas dati ir nozīmīgi, lai aizsargātu sabiedrību pret nopietnu noziegumu radītiem draudiem. Šie dati sniedz noziegumu atklāšanai un tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos pierādījumus. Tomēr direktīva transponēta pārāk dažādi, un joprojām pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktu starpā apgrūtina telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju darbu. Direktīva pati par sevi negarantē, ka datu glabāšana, izguve un izmantošana notiek, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību atsevišķās dalībvalstīs. Nolūkā ierosināt uzlabotu tiesisko regulējumu, Komisija tagad pārskatīs spēkā esošos datu saglabāšanas noteikumus, konsultējoties ar policijas un tiesu iestādēm, nozares pārstāvjiem, datu aizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību.
Eiropas Komisija tikko pieņēmusi tehniskos noteikumus par to, kā 900 un 1800 MHz radiofrekvenču joslas jāatver izmantošanai modernām 4. paaudzes (4G) saziņas ierīcēm. Noteikumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu traucējumu problēmas līdzteku darbībā ar pastāvošajām GSM un 3G ierīcēm, ir nozīmīgs solis bezvadu platjoslas piekļuves nodrošināšanai vēl plašākam ES iedzīvotāju un uzņēmumu lokam. Komisijas lēmums, kas dalībvalstīm jāīsteno līdz 2011. gada beigām, tādējādi palīdzēs sasniegt Digitalizācijas programmā Eiropai izvirzītos mērķus līdz 2013. gadam nodrošināt, lai ikvienam Eiropā būtu pieejami platjoslas sakaru pamatpakalpojumi, un līdz 2020. gadam — ātrdarbīgi un īpaši ātrdarbīgi platjoslas sakari (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Eiropas Savienībā savs profils kādā socializēšanās portālā ir 77 % jauniešu 13 līdz 16 gadu vecumā un 38 % bērnu 9 līdz 12 gadu vecumā. Šādi dati apkopoti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas mēroga aptaujā. Turklāt viena ceturtdaļa bērnu, kas izmanto tādus socializēšanās portālus kā Facebook, Hyves, Tuenti, Nasza-Klasa, SchuelerVZ, Hi5, Iwiw vai Myvip, apgalvo, ka viņu profils ir "publisks", proti, ka tas ir pieejams visiem, un daudzi no šiem bērniem savā profilā norāda adresi un/vai tālruņa numuru. Šie dati pierāda, ka Eiropas Komisijas drīzumā iecerētajai Drošāku socializēšanās tīklu principu īstenošanas pārskatīšanai ir liela nozīme. Komisija panāca vienošanos par minētajiem principiem 2009. gadā (IP/09/232), kad lielākie socializēšanās portālu veidotāji piekrita īstenot pasākumus nepilngadīgo lietotāju drošības uzlabošanai tiešsaistē. Bērnu drošība tiešsaistē ir nozīmīga Eiropas digitalizācijas programmas daļa (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Eiropas Komisijas šodien publiskotajā ziņojumā atspoguļoti aspekti, kuri patlaban neļauj pilnībā novērtēt ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanas sociālekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojums, kas pamatojas galvenokārt uz dalībvalstu sniegto informāciju, liecina, ka bieži nav pietiekamas statistikas un esošā informācija balstīta uz jau iepriekš izplatītiem uzskatiem par ĢMO audzēšanu. Ziņojumā Komisija arī analizē ĢMO audzēšanas sociālekonomiskos aspektus, par kuriem informācija sniegta starptautiskajā zinātniskajā literatūrā un Eiropas pētniecības pamatprogrammas finansētajos pētniecības projektu secinājumos.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) kopīgās pārskata misijas darbinieki atradās Rīgā no 5. līdz 15. aprīlim, lai pārrunātu spēkā esošās starptautiskās finansiālās palīdzības programmas ceturto pārskatīšanu.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja