5.aprīlī Rīgā darbu sāks Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārskata misija, kuras laikā paredzēts iepazīties ar Saprašanās memoranda izpildi un vienoties par tā ceturto papildinājumu.
2011.gada 5.aprīlī plkst. 14.00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā) tiks atklāts projekts „Starpkultūru sarunas: daudzas valodas, vairākas identitātes”. Projekta mērķis ir pievērst uzmanību Eiropā pieaugošajam daudzvalodības un identitāšu plurālisma fenomenam, izmantojot radošus izteiksmes līdzekļus. Projekta centrā ir ģimenes, kurām piederība vairākām kultūrām un valodām ir viņu ikdiena. Latvijā projekta ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas studenti iepazīsies ar dažādu ģimeņu dzīves stāstiem un radošiem līdzekļiem centīsies tos pastāstīt plašākai sabiedrībai. Projekta noslēgumā plānota izstādes atklāšana, kas notiks šī gada septembrī Eiropas valodu dienu ietvaros.
No 4. līdz 7.aprīlim Strastbūrā notiks Eiropas Parlamenta plenārsesija, kurā tiks diskutēts par dažādiem aktuāliem jautājumiem.
Eiropas Parlamenta informācijas birojs apkopojis informāciju par aprīļa mēnesī plānotajām aktivitātēm.
Tikai atsevišķi Latvijas mediji ziņoja pagājušajā nedēļā par Eiropas līmeņa skandālu - trīs deputātus britu laikraksts Sunday Times apvainoja gatavībā saņemt maksājumus no lobētājiem. EP deputāti no Austrijas un Slovākijas nolika mandātus, bet trešais deputāts - no Rumānijas, ir izstājies no EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas un pievienojies deputātiem, kas nepieder nevienai EP politiskai grupai.
Katru gadu pasaule zaudē ap 14 miljoniem ha mežu. 19% nocirsto mežu izmanto papīra ražošanai. Lielākā daļa izlietoto papīru nonāk izgāztuvēs. Rūpējoties par vidi un mums tajā, Eiropas Savienības (ES) māja sadarbībā ar papīrfabriku „Līgatne” aicina uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un citas juridiskās personas nodot izlietoto papīru otrreizējai pārstrādei.
Trešdien, 6.aprīlī, www.esmaja.lv rīko EIROINFO akciju, kurā eksperti tiešsaistē diskutēs par to, kā cilvēkus mudināt dzīvot videi draudzīgi. Ko darīt? Pārvietoties ar elekromobili? Būvēt pasīvās mājas? Attiekties no ierastā komforta? Par šiem un citiem jautājumiem žurnāliste Daina Jāņkalne iztaujās ekspertus – Arni Bergu, „Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības” vadītāju, Ervīnu Kraukli, arhitektu biroja “Krauklis Grende” arhitektu un biedrības „Passive House Latvia” vadītāju, Anitru Toomu, žurnāla „Vides vēstis” galveno redaktori.
Šogad, Eiropas Komisijas eTwinning programmas septītajā gadā (www.etwinning.net), programmā ir iesaistījušies vairāk nekā 130 000 skolotāju 31 valstī, kas izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), lai veidotu pārrobežu izglītības projektus.500 skolotāji un 120 skolēni no 31. marta līdz 2. aprīlim tiksies Budapeštā, lai apmainītos ar domām par eTwinning iniciatīvu nākotni un lai sveiktu gada astoņus labākos eTwinning projektus, kuros iesaistītas skolas no Austrijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Kipras, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas, Turcijas un Ungārijas.
Eiropas rūpniecības un patērētāju radītos atkritumus aizvien vairāk pārstrādā otrreizējās izejvielās un jaunos ražojumos, nevis vienkārši apglabā izgāztuvēs. Tomēr agrāk trūka skaidru kritēriju, lai noteiktu, kad no atkritumiem iegūtais materiāls vairs nav uzskatāms par atkritumiem, bet gan par citiem produktiem vai izejvielām. Šodien pieņemta pirmā regula šajā jomā, kurā noteikti kritēriji, kad dzelzs un tērauda lūžņi un alumīnija lūžņi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem. Regulas mērķis ir stimulēt Eiropas otrreizējās pārstrādes tirgus.
ES Pamattiesību harta ir bijusi juridiski saistoša nu jau vairāk nekā gadu – galvenokārt ES iestādēm (Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai), sagatavojot jaunus Eiropas tiesību aktus, kā arī valsts iestādēm, ja tās īsteno ES tiesību aktus. Eiropas Komisija, cenšoties padarīt pamattiesības par ES pilsoņu realitāti, pirmo reizi ziņo par to, kā harta tiek piemērota. Gada ziņojums par hartas piemērošanu parāda, ka pamattiesības ir svarīgas daudzās un dažādās politikas jomās – no datu aizsardzības līdz imigrācijai un patvēruma jautājumiem – un ka sabiedrības interese par hartu ir liela. Tomēr ziņojumā arī uzsvērts, ka harta bieži vien tiek pārprasta. Komisija 2010. gadā saņēma vairāk nekā 4000 iedzīvotāju vēstuļu par pamattiesībām. Aptuveni trīs ceturtdaļas šo gadījumu bija ārpus ES tiesību mandāta. Turklāt Eiropas Ombuda nesenā aptaujā tika konstatēts, ka 72 % eiropiešu nejūtas labi informēti par hartu (EO/11/6). Šodienas ziņojums ir pirmais solis, lai risinātu šīs problēmas, precizējot jautājumus, uz kuriem harta attiecas un uz kuriem tā neattiecas. Tas atvieglos pilsoņu piekļuvi tiesiskumam. Ziņojumam būtu jāpalīdz pilsoņiem noteikt to, kur viņiem jāvēršas, ja viņi uzskata, ka ES iestāde vai valsts iestāde ir pārkāpusi viņu pamattiesības. Tādējādi gada ziņojums ir daļa no Komisijas stratēģijas, lai nodrošinātu pamattiesību efektīvu īstenošanu tā, lai iedzīvotāji varētu uz tām paļauties praksē (skatīt IP/10/1348).
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja