27.maijā ES mājā notika jauna žurnāla „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” pirmā numura prezentācija. Žurnāla mērķis ir padziļināti analizēt ES jautājumus un kāpināt Latvijas spējas ES politikas veidošanā. To īpaši mudina darīt jaunais Eiropas Savienības līgums – Lisabonas līgums, kas ir stājies spēkā 2009.gada 1.decembrī. Žurnālā ir publicēta intervija ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (EPP) un EP deputāta Krišjāņa Kariņa raksts par Latvijas enerģētikas politiku ES kontekstā.
Briselē, 2011. gada 1. jūnijā. Standartiem ir liela nozīme starptautiskajā konkurētspējā. Jānovērš situācija, kad elektroniskajām ierīcēm, kuras izmanto patērētāji, ir atšķirīgi lādētāji. Plaši izplatot elektromobiļus, jāparedz kopīgi uzlādes standarti. Uzņēmumi, kas ražo mobilos telefonus vai programmatūru, atklātībā sacenšas par to, lai priekšroka tiktu dota to konkrētajam standartam.
Briselē, 2011. gada 1. jūnijā - Komisija plāno pabeigt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) izveidi līdz 2012. gadam. Grozītie priekšlikumi direktīvām par uzņemšanas nosacījumiem un patvēruma procedūrām nodrošinās ātrāk īstenojamus, taisnīgākus un efektīvākus noteikumus, ko varēs izmantot dalībvalstis un cilvēki, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tajos ir ņemta vērā pieredze, kas iegūta vairākus gadus ilgušajās sarunās Ministru Padomē un Eiropas Parlamentā, kā arī apspriedēs ar bēgļu apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komiteju bēgļu jautājumos (UNCHR). Jāturpina sarunas par pārējiem elementiem „patvēruma jomas tiesību aktu kopumā”.
Brisele, 2011. gada 30. maijs. Šodien Briselē apmēram divdesmit vadošie kristiešu, ebreju un musulmaņu reliģijas pārstāvji, kā arī budistu kopienu pārstāvji pēc priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu uzaicinājuma tikās sanāksmē, kuru kopīgi vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs. Viņi apsprieda, kā efektīvā veidā nodrošināt tiesības un brīvības, lai starp Eiropu un tās kaimiņvalstīm izveidotu partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam.
Āfrikas Savienības (ĀS) Komisija un Eiropas Komisija tiksies 2011. gada 30. maijā Briselē piektās ikgadējās abu kolēģiju sanāksmes ietvaros. Tās turpinās īstenot ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības kopīgo programmu un apspriežu laikā koncentrēsies uz diviem neatliekamiem un aktuāliem jautājumiem, proti, demokrātiju un izaugsmi.
Kā tabaka ietekmē ES iedzīvotāju veselību? Tiek lēsts, ka tabakas patēriņa dēļ katru gadu pāragri mirst aptuveni 650 000 ES iedzīvotāju.
Šodien pieņemtajā politikas dokumentā Eiropas Komisija noteica virkni pasākumu, kas ļauj ES prokuroriem un tiesnešiem efektīvāk cīnīties pret krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses. Komisija plāno stiprināt materiālās krimināltiesības, precizējot tādu noziedzīgo nodarījumu definīcijas kā piesavināšanās vai ļaunprātīga varas izmantošana, kā arī pastiprināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ES tiesu sadarbības organizācijas (Eurojust) spējas. ES arī apsvērs, kā specializēta Eiropas Prokuratūra varētu piemērot kopīgos noteikumus attiecībā uz krāpšanu un citiem pārkāpumiem pret ES fondiem. Lisabonas līgums, kas ir pastiprinājis ES spējas apkarot krāpšanu, piešķirot tai likumdošanas kompetenci krimināltiesību jomā, padarīs šos pasākumus iespējamus. Nodokļu maksātāju naudas aizsardzība ir Komisijas prioritāte. Nodokļu maksātājiem jātic, ka Eiropas Savienības fondi tiek izmantoti tikai tādas politikas īstenošanai, kuru apstiprinājuši ES likumdevēji. Pašlaik pieejamie instrumenti ES fondu ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanai un novēršanai dažreiz ir neadekvāti un nepietiekami. Dalībvalstu iestādes joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem, kas kavē ES naudas efektīvu aizsardzību pret noziedzību. Tas notiek tādēļ, ka pastāv dažādi noteikumi attiecībā uz procedūrām, noziedzīgām darbībām un sodiem, kas kaitē pārrobežu krāpšanu izmeklēšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Eiropas mēroga reģistrs ir izveidots tādēļ, lai eiropieši varētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē vidi. Šodien Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra ciešā sadarbībā ar Kopīgo pētniecības centru – Komisijas iekšējo zinātnisko dienestu – publicēja tiešsaistes kartes, kas pirmo reizi vēsturē ļauj iedzīvotājiem atrast tajās atzīmētos gaisa piesārņojuma galvenos difūzos avotus, ko veido, piemēram, transports un aviācija. Tikko publicētajās 32 kartēs redzams, kur tiek emitētas konkrētas piesārņotājvielas, teiksim, slāpekļa oksīdi un cietās daļiņas. Kartes ir papildinājums pieejamajiem datiem par emisijām no atsevišķām rūpnieciskām ražotnēm, ko piedāvā Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (E-PRTR).
Šodien Eiropas Komisija kopīgi ar ANO Vides programmu iesniedza divus plašus ziņojumus, kuros uzsvērts, ka radikāli jāmaina veids, kādā izmantojam ierobežotos resursus. Pirmajā ziņojumā parādīts, cik lielas ir potenciālās iespējas palielināt atkārtoti pārstrādātu metālu īpatsvaru. Tikai 18 metālus atkārtoti pārstrādā vairāk nekā 50 % apmērā, bet vairākums metālu netiek atkārtoti pārstrādāts pat 1 % apmērā. Otrajā ziņojumā, ko vispirms iesniedza ANO Ilgtspējīgas attīstības komisijā 18. maijā, uzsvērts, ka vajadzīga apņēmīga ekonomiskās izaugsmes un resursu izmantošanas atsaiste, lai novērstu to izsīkumu līdz 2050. gadam, un izklāstīti zinātniski pamatoti scenāriji par resursu patēriņu turpmākajos gados. Abi ziņojumi, kas sagatavoti kopā ar starptautisko ekspertu grupu resursu pārvaldības jomā, aicina likumdevējus un politikas veidotājus rast ceļus resursu izmantošanas samazināšanai un atkārtotas pārstrādes palielināšanai. Šo ziņojumu publicēšana Zaļās nedēļas laikā paver ceļu nākamajam Komisijas "Ceļvedim resursu efektīvai izmantošanai Eiropā".
Gandrīz 85,8 % respondentu jaunākajā sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Komisijas vides finanšu instrumenta LIFE+ nākotni uzskata, ka ir vajadzīgs īpašs ES finanšu instruments vides un klimata politikai. Vairākums jeb 54,6 % uzskata arī, ka jāpalielina šim instrumentam paredzētais budžets. Nākamā daudzgadu finanšu plāna sagatavošanā 2014.–2020. gadam šīs appriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, izvērtējot īpaša vides un klimata politikas instrumenta nepieciešamību ES budžetā. Briselē notikušajā konferencē par LIFE panākumiem varēja uzzināt jaunāko informāciju.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja