Trešdien, 13.aprīlī, Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Matss Stafansons Eiropas Savienības (ES) mājā atklās karikatūru izstādi "Aci pret aci ar klimatu" (Facing the Climate), ļaujot uz klimatu pārmaiņu jautājumiem palūkoties ar Zviedrijas un Latvijas mākslinieku acīm. Atklāšana paredzēta pulksten 16:00, un izstāde ES mājas 1.stāvā būs apskatāma līdz 29.aprīlim.
Eiropas Komisija vēlas uzklausīt iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokli par to, kā ES var palīdzēt plaši sniegt kvalitatīvas un efektīvas veselības aprūpes priekšrocības, piemērojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) (t.s. "e-veselību"). IKT jau spēlē galveno lomu daudzu veselības aprūpes sistēmas problēmu risināšanā visā ES, tostarp iedzīvotāju novecošanas, hronisku slimību, arvien samazināta budžeta un veselības aprūpes darbinieku trūkuma radītās problēmas, piemēram, ir iespēja noteikt diagnozi no attāluma, no attāluma uzraudzīt pacienta stāvokli, kā arī drošā veidā nodot pacienta slimības vēstures informāciju citam medicīnas darbiniekam. Tomēr e-veselībai vēl ir ievērojams attīstības potenciāls nākotnē. E-veselība var sniegt arī svarīgu ieguldījumu, ļaujot cilvēkiem, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem, baudīt cienīgāku un neatkarīgāku dzīvi. Arvien vairāk un vairāk pacientu aktīvi izmanto tehnoloģijas, lai uzzinātu par slimībām un pat spētu vadīt savu stāvokli. E-veselība nekad neaizstās cilvēka roku pieskārienu, bet tā ļaus veselības aprūpes darbiniekiem vairāk laika veltīt tiešiem kontaktiem ar pacientu. E-veselības veicināšana ir Eiropas digitalizācijas programmas galvenais mērķis (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Apspriešana notiks tiešsaistē līdz 25. maijam. Atbildes tiks izmantotas, lai sagatavotu e-veselības rīcības plānu 2012.-2020. gadam, kas Komisijai ir jāiesniedz līdz 2011. gada beigām.
Šodien Briselē tiksies pārstāvji no ietekmīgām valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, lai apspriestu personāla atlases nākotni publiskajā sektorā. Semināru, kura galvenā tēma ir paraugprakses noteikšana un apmaiņa, lai nodrošinātu personāla kvalitāti un personāla atlases izmaksu efektivitāti publiskajā sektorā, rīko Marošs Šefčovičs, par iestāžu savstarpējām attiecībām un administratīvajiem jautājumiem atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Zvejniekiem būs arvien grūtāk izvairīties no soda par nelegālu zveju, jo tagad pilnībā darbojas jaunā ES zivsaimniecības kontroles sistēma. Pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par to, kā veicamas kontroles visos tirdzniecības ķēdes posmos “no zvejas tīkla līdz šķīvim”, ES ir sagādājusi līdzekļus, lai izskaustu pagātnes ieradumus un iedibinātu noteikumu ievērošanas kultūru, kas palīdzētu novērst pārzveju un panākt ES zvejniecību patiesu ilgtspējību. Jaunā sistēma nodrošina izsekojamību visā ķēdē no brīža, kad zivs ir nozvejota, līdz brīdim, kad tā nonāk pie patērētāja. Dalībvalstu iestādes var konstatēt nelikumības ikvienā tirdzniecības ķēdes posmā un izsekot tām, līdz atklāts vainīgais. Visā Eiropā inspekcijas turpmāk noritēs vienādi, datu vākšana un kontrolpārbaude notiks elektroniski, un, kad produkts būs nonācis veikalos, patērētājs zinās, ka tas ir iegūts likumīgi. Likumpārkāpējus sagaida vienlīdz bargas sankcijas — neatkarīgi no viņu atrašanās vietas un valstspiederības. Tie, kurus atkārtoti pieķers nelegālā zvejā, jaunās soda punktu sistēmas piemērošanas rezultātā galu galā zaudēs savu licenci.
BRISELE, 11. aprīlis. Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvu iegūst Berlīnes Jaunais muzejs. Apvienojot veco un jauno, ēku rekonstruējis arhitekts no Apvienotās Karalistes sers David Chipperfield. Jauno arhitektu speciālbalvu saņems Ramon Boschun Bet Capdeferro par koledžas ēku Spānijas pilsētā Heronā. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 20. jūnijā Mīsa van der Roes paviljonā Barselonā.
Informējam, ka otrdien, 12.aprīlī, ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās Aspazijas bulvārī 28 notiks līdz šim vēl nebijis pasākums sievietēm – „Dabiski skaista, jeb kā pagatavot kosmētiku pašas spēkiem?”. Pasākuma sākums: 12:00.
Interneta domēns „.eu” 2011. gada 7. aprīlī svin savu piekto dzimšanas dienu. „.eu” ir kļuvis par devīto nozīmīgāko augstākā līmeņa domēnu internetā, piekto populārāko valsts koda augstākā līmeņa domēnu pasaulē un atrodas ceturtajā vietā Eiropā. Reģistrēt domēnu „.eu” ir īpaši izdevīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tādējādi tie kļūst redzamāki Eiropas tirgū — interneta identitāte šiem uzņēmumiem ir Eiropas mērogā. Kopš domēna „.eu” ieviešanas tā reģistrāciju skaits arvien pieaug, un patlaban tas ir sasniedzis gandrīz 3,5 miljonus, tādējādi kļūstot par devīto populārāko augstākā līmeņa domēnu pasaulē.
Pirmdien, 11.aprīlī, pulksten 15:00 ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās Aspazijas bulvārī 28 notiks jauniešu radošās darbnīcas „Ēka un enerģija”, kurās skolēniem būs iespējams izveidot pašiem savu māju. Darbnīcām aicināti pieteikties 7. – 9.klašu audzēkņi.
Patērētāji un uzņēmēji Latvijā tagad ir labāk aizsargāti pret negodīgu konkurenci telesakaru tīklos, jo Latvija, reaģējot uz Eiropas Komisijas sākto pienākumu neizpildes procedūru, ir veikusi pasākumus, lai izpildītu ES noteikumus par valsts telesakaru regulatoru neatkarību. Konkrēti, Latvija tagad ir skaidri nodalījusi iestādes, kas izdod telesakaru noteikumus, no iestādēm, kas sniedz telesakaru pakalpojumus — Satiksmes ministrija ir nodevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai telesakaru regulēšanas funkcijas attiecībā uz radiofrekvencēm un numerāciju. Šī nošķiršana, kas pazīstama arī kā strukturāla atdalīšana, ir būtiska, lai saglabātu valsts telesakaru regulatoru objektivitāti, garantējot taisnīgu regulēšanu patērētājiem un uzņēmējiem un saglabājot konkurenci. Tādēļ Komisija ir slēgusi pienākumu neizpildes procedūru pret Latviju, ko tā sāka 2008. gadā (sk. IP/08/1343).
Šodien attīstības komisārs Andris Piebalgs iepazīstināja ar provizoriskajiem 2010. gada datiem par summām, ko oficiālajai attīstības palīdzībai izlietojusi ES un 27 tās dalībvalstis. Salīdzinājumā ar 2009. gadu palīdzība ir palielinājusies par aptuveni 4,5 miljardiem eiro, sasniedzot 53,8 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā puse no pasaules valstu sniegtās oficiālās palīdzības. Tas nostiprina ES kā lielākās un dāsnākās līdzekļu devējas pozīcijas oficiālās attīstības palīdzības jomā. Lai gan ES nesasniedza 2010. gadam noteikto mērķi, tendence ir pozitīva, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi. Trīs no pieciem pasaulē lielākajiem līdzekļu devējiem ir ES dalībvalstis, un četras no tām jau ir sasniegušas 0,7% mērķi. ES sniegtā palīdzība ir 0,43% no ES nacionālā kopienākuma. Joprojām ir vajadzīgs ievērojams kopīgs darbs, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7% mērķi, kuru ir apņēmušās īstenot dalībvalstis.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja