Stratēģija “Eiropa 2020” un Eiropas ekonomika lielā mērā balstās uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) potenciāla atraisīšanu. Eiropas Savienībā aptuveni 23 miljoni MVU nodarbina 67 % no privātā sektora darbaspēka. Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) ir ES politikas satvars, kura mērķis ir spēcināt MVU, lai tie varētu augt un veidot darba vietas. 2008.–2010. gadā, lai mazinātu administratīvo slogu, atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un atbalstītu to ienākšanu jaunos tirgos, Komisija un ES dalībvalstis īstenoja pasākumus, kas izklāstīti MUA. Kaut arī lielākā daļa MUA paredzēto iniciatīvu tiek jau īstenotas, pārskats par tā līdzšinējo īstenošanu atklāj — lai palīdzētu MVU, jādara vairāk.
Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Komisija 2011. gada 24. februārī uzņems premjerministra Vladimira Putina vadīto Krievijas valdību. Šajās vadītāju sarunās tiks apspriesti visi ES un Krievijas attiecību aspekti, sākot no Krievijas modernizācijas procesa atbalsta līdz tirdzniecības un enerģijas jautājumiem un no ciešākas sadarbības tehnoloģiju jomā līdz starptautiskajām attiecībām.
Trešdien, 23.februārī, plkst. 12.00 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiek aicināti uz preses konferenci, kurā tiks iepazīstināti ar sabiedriskās domas aptaujas "Eirobarometrs 74" ziņojumu par Latviju.
Eiropas Komisija šodien paziņoja, kuriem projektiem tiks piešķirts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) finansējums 170 miljonu eiro kopsummā svarīgas transporta infrastruktūras būvei un modernizācijai visā Eiropas Savienībā. Dotācijas, kas piešķirtas pēc 2010. gada 19. maijā publicētajiem ikgadējiem un daudzgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, palīdzēs dalībvalstīm veidot trūkstošos transporta savienojumus, novērst transporta sistēmas vājās vietas un uzlabot transporta drošumu un drošību. Īpaša vērība tiks pievērsta tam, lai uzlabotu transporta sistēmas ilgtspējīgumu, popularizētu dažādu transporta veidu savienojamību, paātrinātu un veicinātu projektu īstenošanu un sniegtu atbalstu publiskām un privātām partnerībām.
Lai palielinātu iedzīvotāju un uzņēmēju uzticēšanos tiešsaistes darījumiem, Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus un citas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli par to, kā elektroniskie paraksti un elektroniskā identifikācija (eID) un autentifikācija var palīdzēt veidot Eiropas digitālo vienoto tirgu. Šobrīd problēmas ar personu identitātes un parakstu pārbaudīšanu ir būtisks faktors, kas kavē ES tiešsaistes ekonomikas attīstību. Elektroniskie paraksti un elektroniskā identifikācija (eID) un autentifikācija var būt svarīgs instruments, lai lietotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot drošus, uzticamus un ērti izmantojamus tiešsaistes pakalpojumus, taču efektivitātes labad tas jāievieš visās dalībvalstīs. Minētās apspriešanas rezultāti tiks iekļauti Komisijas pārskatā par spēkā esošo E-paraksta direktīvu un ņemti vērā, sagatavojot plānoto iniciatīvu par savstarpēju elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas atzīšanu. E-komercijas, e-uzņēmējdarbības veicināšana un vienkāršāka administratīvo procedūru veikšana tiešsaistē vienotajā tirgū ir Eiropas digitalizācijas programmas svarīgākie aspekti (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Apspriešanās tiešsaistē tiks organizēta līdz 2011. gada 15. aprīlim.
Gandrīz katrā astotajā mājsaimniecībā Eiropā ir bērns, kas jaunāks par sešiem gadiem. 19 miljonus jeb katru piekto no šiem bērniem apdraud nabadzība. Šodien Komisija pirmoreiz nāk klajā ar rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt labāku dzīves sākumu ikvienam bērnam un izveidot sekmīgas mūžizglītības, sociālās integrācijas, personiskās izaugsmes un nodarbināmības pamatu vēlākiem dzīves posmiem. Komisijas priekšlikumos ietilpst aicinājums nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, un tie palīdzēs īstenot arī divus Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus — samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo cilvēku īpatsvaru zem 10 % un novērst nabadzības un sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmas īstenošanu, paudusi steidzamu aicinājumu 21 ES dalībvalstij strauji veikt visus likumdošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai visā ES ieviestu mobilo satelītsakaru pakalpojumus, kurus varētu izmantot ātrdarbīga interneta, mobilās televīzijas un radio vajadzībām vai saziņai ar ES patērētājiem un uzņēmumiem ārkārtas situācijās. Atbilstīgi grafikam, par kuru panākta vienošanās Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes 2008. gada lēmumā, mobilo satelītsakaru pakalpojumi (MSP) visās ES dalībvalstīs jāievieš vēlākais 2011. gada maijā (MEMO/09/237). Tomēr, lai gan pagājuši vairāk nekā 20 mēneši, kopš Komisija izvēlējās divus operatorus šo pakalpojumu sniegšanai Eiropas mērogā, 21 dalībvalstī vēl joprojām nav pieņemti visi valsts noteikumi, kas vajadzīgi, lai veicinātu MSP ieviešanu. Priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa nesen aicināja arī abus attiecīgos operatorus pastiprināt centienus šajā jomā. Svarīgā nozīme, kas bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumiem (gan satelītu, gan virszemes) var būt platjoslas pārklājuma nodrošināšanā, it sevišķi attālos un lauku apgabalos, ir uzsvērta Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Parlaments šodien, 16.februārī nobalsoja par rezolūciju, kurā uzsvērts, ka sarunas par Horvātijas dalību ES varētu noslēgties 2011.gada pirmajā pusē ar noteikumu, ka valsts veiks nepieciešamās reformas. Tomēr lielākais izaicinājums Horvātijai varētu būt tās skeptisko pilsoņu pārliecināšana par iespējām, ko sniedz kļūšana par ES dalībvalsti.
Šodien Parlaments apstiprināja direktīvu, kuras mērķis ir novērst viltotu zāļu izplatību legālās piegādes ķēdēs. Lai novērstu bīstamu medikamentu nokļūšanu pie pacientiem, jaunajā ES direktīvā iekļauta tirdzniecība internetā, jaunu drošības elementu un kontroles sistēma un sankciju ieviešanu, ja konstatēta viltošana.
Šodien www.esmaja.lv ir divas tiešraides, kuras noteikti būs interesanti vērot, komentēt un uzdot jautājumus!
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja