Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga tuvākajās dienās aicinās dalībvalstis tieslietu un iekšlietu politikas priekšplānā izvirzīt pilsoņus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga tieslietu ministru sanāksmē 3. decembrī un sociālo lietu ministru sanāksmē 6. decembrī pirmo reizi sniegs ziņojumu par ES pilsonību. Kā 2009. gada septembrī savās politiskajās pamatnostādnēs sacīja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES vēlas “veidot Eiropu tādu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta pilsoņiem”. Šis skatījums ir atspoguļots Lisabonas līgumā, kur ES politikas centrā ir pilsoņi. ES veic konkrētus pasākumus, lai atvieglotu dzīvi tiem 12 miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo ārpus savas valsts. Komisija, kura 27. oktobrī pieņēma ziņojumu par pilsonību, ierosināja pasākumus, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi, kad viņi izmanto savas ES tiesības stāties laulībā, pirkt mājokli vai reģistrēt automobili citā ES valstī (skatīt IP/10/1390 un MEMO/10/525)
ES pētnieki, uzņēmumi un iedzīvotāji var brīvi piekļūt ES finansētu pētījumu materiāliem, izmantojot OpenAIRE (Open Access Infrastructure for Research in Europe), kuru Eiropas Komisija šodien inaugurē Ģentes Universitātē Beļģijā. OpenAIRE nodrošinās brīvpieejas repozitoriju tīklu, kas nodrošinās brīvu piekļuvi tiesšsaistē esošajiem to pētnieku radītajiem zinātniskajiem darbiem, kas saņēmuši 7. pētniecības pamatprogrammas (7. PP) un Eiropas Pētniecības padomes (EPP) finansējumu, jo īpaši tādās jomās kā veselība, enerģētika, vide, atsevišķas informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares jomas, kā arī pētniecības infrastruktūras, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un sabiedrības zinātne. Šis ir ļoti svarīgs solis virzībā uz pilnīgu un brīvu piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem, kas ļautu, piemēram, visiem pacientiem, kuri slimo ar retām slimībām, piekļūt jaunākajiem medicīnisko pētījumu rezultātiem vai pētniekiem gūt reālā laikā aktualizētu informāciju par norisēm viņu attiecīgajā pētījumu jomā. Pētniecības infrastruktūru un e-infrastruktūru izstrāde, tostarp tādu infrastruktūru izstrāde, kas paredzēta zinātniskā darba rezultātiem, Eiropas konkurētspējas stimulēšanas nolūkā ir izvirzīta kā prioritāte gan Eiropas digitalizācijas programmā (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200), gan iniciatīvā „Inovācijas Savienība” (skat. IP/10/1288 un MEMO/10/473).
Kofi Anans ir teicis: "Ja vēlamies, lai mūsu cerības izveidot labāku un drošāku pasauli kļūtu kas vairāk nekā vien cerības, mums vairāk kā jelkad būs vajadzīgs brīvprātīgais darbs." Šādā garā 100 miljoni Eiropas iedzīvotāju velta savu laiku un zināšanas, lai palīdzētu tiem, kam tas nepieciešams, un sniegtu atbalstu savām kopienām. Pensionēts skolotājs, kas skolā mācījis mākslas priekšmetu, ārvalstu tūristiem muzejā stāsta par Eiropas meistardarbiem. Vidusskolas skolēns lasa priekšā mazajiem slimniekiem slimnīcā. Bijušais izlases futbolists trenē apkaimes klubu. Pārmaiņas var radīt tūkstoš dažādos veidos. Lai pievērstu uzmanību šiem centieniem un mudinātu pilsoņus iesaistīties tajos, Eiropas Komisija šodien deva startu Eiropas Brīvprātīgā darba gadam – tam veltīts 2011. gads. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre tieslietu, pamattiesību un pilsonības jomā Viviāna Redinga kopā ar Beļģijas sociālo lietu federālo valsts sekretāru Žanu Marku Delizē un Eiropas Parlamenta deputāti Marianu Harkinu izsludināja šā gada devīzi: "Esi brīvprātīgais! Ir vērts."
Šodien Eiropas Komisija sāka plašu sabiedrisko apspriešanos
par to, kā nostiprināt un pilnveidot ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN)
sistēmu, lai tā dotu lielāku ieguvumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un
dalībvalstīm. Apspriešanās mērķis ir piedāvāt visiem interesentiem iespēju
izklāstīt savas domas un uzskatus par pašreizējām problēmām saistībā ar PVN un
iespējamiem to risinājumiem. Komisija izmantos šajās diskusijās saņemtās
atbildes, lai lemtu par labākajām metodēm stabilākas, noturīgākas un
efektīvākas PVN sistēmas izveidei nākotnē.
Vakar vakarā tika paziņoti trīs ES žurnālistikas balvas veselības aizsardzības jomā laureāti. Šo balvu apsniedz otro gadu pēc kārtas. Pirmo vietu ieguvuši divi itāļu žurnālisti, Gianluca Ferraris un Illaria Molinari, par izdevumam "Panorama" kopīgi uzrakstīto rakstu "Cerību zagļi". Uzvarējušajā rakstā lasītāju uzmanība tiek vērsta uz "dziednīcām", kuras hroniski sliemiem, bezcerīgiem pacientiem piedāvā dārgu, bet zinātniski nepārbaudītu ārstēšanu. Otrā vieta piešķirta čehu žurnālistei Lucie Hášová Truhelková,
kura uzrakstījusi rakstu par orgānu ziedošanu "Mīlestība mīt nierēs".
Trešo vietu ieguva dāņu laikraksta "Berlingske Tidende" žurnālistu
grupa, Kasper Krogh, Morten Crone, Line Holm Nielsen un Jesper
Woldenhof, par rakstu "Lielā vilšanās", kurā aprakstīts, kā
indivīds mēģina mainīt veselības sistēmu. Balvu pasniedz Eiropas žurnālistiem,
kuri informē sabiedrību par veselības aprūpes problēmām un pacientu tiesību
jautājumiem.
Pieminot
Pasaules AIDS dienu, ES Veselības komisārs Džons Dalli Eiropas Parlamentā teiks
ievadrunu seminārā par HIV pārbaudēm. Lai
savlaicīgi sāktu ārstēšanu un palielinātu paredzamo mūža ilgumu, ir svarīgi
atklāt slimību agrīnā posmā, jo statistika liecina, ka aptuveni viena trešā
daļa ar HIV inficēto cilvēku Eiropā nezina, ka ir inficēti. Lai cīnītos pret AIDS visā pasaulē, ES Attīstības
politikas komisārs Andris Piebalgs nesen informēja, ka iemaksas Pasaules fondā
HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ir pieaugušas par 10 %. Eiropas
Savienība ir lielākais ieguldītājs šajā fondā, nodrošinot 52 % tā
līdzekļu. Šāds pieaugums ļaus Komisijai laikā no 2002. līdz 2013. gadam
ieguldīt aptuveni 1,3 miljardus eiro.
Komisijas rudens prognozē
paredzēts, ka turpināsies pašlaik ES sākusies ekonomikas atlabšana. Paredzams, ka 2010.-2011. gadā IKP
palielināsies par aptuveni 1,75 % un 2012. — par apmēram 2 %. Līdz šim šajā gadā ir veicies labāk nekā cerēts,
2010. gadā bija vērojams nozīmīgs gada pieaugums salīdzinājumā ar pavasara
prognozi. Tomēr situācijai uzlabojoties un fiskālai konsolidācijai sākoties
pasaules mērogā, gada beigās un 2011. gadā ir paredzama mērena aktivitāte,
bet rosība atsāksies 2012. gadā, kad nostiprināsies privātais
pieprasījums. Ekonomikas atlabšanas laikā paredzams, ka prognozes periodā ES
darba tirgus nosacījumi, kā arī budžeta stāvoklis pamazām uzlabosies. Prognozē, ka bezdarba līmenis 2012. gadā samazināsies līdz aptuveni
9 % un valsts budžeta deficīts samazināsies līdz aptuveni 4,25 % no
IKP. Attīstība visās dalībvalstīs
tomēr joprojām būs nevienmērīga.
Sabiedriskās apspriešanās par atklātu internetu un tīkla neitralitāti (sk. IP/10/860), kuru 30. jūnijā uzsāka Eiropas Komisija, rezultāti rāda — ieinteresētās personas gandrīz vienprātīgi uzskata, ka ir svarīgi saglabāt interneta atklātību. Pavisam 318 ieinteresēto personu 'visos produktu vērtības ķēdes līmeņos deva savu ieguldījumu apspriešanā. Tie bija BEREC, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācija, operatori, interneta pakalpojumu sniedzēji, dalībvalstu iestādes, patērētāju un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī privātpersonas. Apspriešanās rezultāti nenorādīja, ka būtu vajadzīgi turpmāki ES tiesību akti, bet iespējams, ka nākotnē būs vajadzīgas papildu norādes. Diskusijas turpināsies 11. novembrī "Galotņu apspriedē par tīkla neitralitāti", kurā Komisija un Eiropas Parlaments apspriedīs plānoto Komisijas ziņojumu par tīkla neitralitāti.
29. un 30. novembrī Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs, Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un attīstības komisārs Andris Piebalgs piedalīsies Āfrikas un ES samitā Tripolē (Lībijā). 80 Eiropas un Āfrikas valstu un valdību vadītāji sanāks, lai apspriestu pamattēmu "Ieguldījumi, ekonomiskā izaugsme un darba vietu radīšana" un virzītu abu kontinentu sadarbību uz jaunu un vērienīgāku līmeni. Ar 2007. gadā izveidoto ES un Āfrikas partnerību abi kontinenti tiecas īstenot kopīgas intereses un stratēģiskos mērķus, virzoties tālāk par tradicionālo attīstības politiku. Paredzams, ka samita laikā valstu vadītāji centīsies panākt, ka par attīstības un nabadzības izskaušanas galveno dzinuli tiek uzskatīta iekļaujoša un ilgtspējīga attīstība. Privātā sektora plašāka iesaistīšanās un tā nostiprināšana, kā arī ciešāka sadarbība tādās jomās kā klimata pārmaiņas un miers un drošība ir būtisks priekšnosacījums šā mērķa sasniegšanai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien publicēto statistiku platjoslas tīkla pieslēgumi Eiropā ir daudz ātrāki nekā pirms gada. 2010. gada jūlijā no visām ES platjoslas līnijām 29 % platjoslas līniju ātrums bija vismaz 10 megabiti sekundē (Mbps) (augšup no 15 % pirms viena gada). Platjoslas lietotāju skaits ES turpina pieaugt – 25,6 abonenti uz 100 iedzīvotājiem (23,9 abonenti pirms viena gada). Mobilo platjoslas sakaru pieaugums gada laikā ir ievērojams, sasniedzot 45 % ar 6 mobilās platjoslas piekļuves ierīcēm (USB atmiņas kartes vai sargspraudnis) uz 100 iedzīvotājiem. Taču vēl ir tāls ceļš ejams, iekams ES sasniegs savus mērķus līdz 2013. gadam katram Eiropas iedzīvotājam nodrošināt piekļuvi parastam platjoslas tīklam un līdz 2020. gadam — īpaši ātrdarbīgam platjoslas tīklam, kā paredzēts Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Komisija 2010. gada septembrī iepazīstināja ar pasākumiem, lai veicinātu ātra un īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla izvēršanu un attīstību ES (sk. IP/10/1142).
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja