Komisāra Džona Dalli paziņojums saistībā ar ES direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.
Šodien publicētie Eiropas
Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka 84 % pārbaudīto programmatūru ļauj
vecākiem bloķēt piekļuvi noteiktām tīmekļa vietnēm, tomēr šīs programmatūras nav
tik efektīvas, lai filtrētu tā saukto „web 2.0” tipa saturu, piemēram,
socializācijas tīklu un emuāru vietnes. Turklāt tikai dažas tirgū pieejamās
programmatūras spēj filtrēt to tīmekļa saturu, kuram piekļūst, izmantojot mobilo
telefonu vai spēļu konsoles, lai gan tieši šādi tiešsaistei piekļūst katrs
ceturtais bērns Eiropā. Savukārt „EUKIdsOnline” pārskatā, ko arī
finansē ES programma „Drošāks
internets”, secināts,
ka Eiropas Savienībā tikai ceturtā daļa vecāku izmanto vecākvadības
programmatūru un uzrauga vai filtrē to, kam viņu bērni var piekļūt tiešsaistē.
Šie apsekojumi ir publicēti ar mērķi veicināt vecāku izpratni par to, cik
svarīgi ir aizsargāt bērnus no noteikta interneta satura. Turklāt tas sniedz
vecākiem objektīvu skatījumu uz to, kura vecākvadības programmatūra ir
visefektīvākā. Komisijas apņemšanās palīdzēt vecākiem un viņu bērniem tiešsaistē
justies drošiem ir daļa no Eiropas digitālās programmas (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 and MEMO/10/200).
19.javārī pulksten 12.30 ES mājā atsāksies EIROINFO tiešsaistes akcijas,
kuru laikā katram ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu speciālistiem.
Gada pirmās akcijas uzmanības centrā ir mikrokredīti, mikrouzņēmumi un to
attīstība.
Šodien publicētie Eiropas
Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka 84 % pārbaudīto programmatūru ļauj
vecākiem bloķēt piekļuvi noteiktām tīmekļa vietnēm, tomēr šīs programmatūras nav
tik efektīvas, lai filtrētu tā saukto „web 2.0” tipa saturu, piemēram,
socializācijas tīklu un emuāru vietnes. Turklāt tikai dažas tirgū pieejamās
programmatūras spēj filtrēt to tīmekļa saturu, kuram piekļūst, izmantojot mobilo
telefonu vai spēļu konsoles, lai gan tieši šādi tiešsaistei piekļūst katrs
ceturtais bērns Eiropā. Savukārt „EUKIdsOnline” pārskatā, ko arī
finansē ES programma „Drošāks
internets”, secināts,
ka Eiropas Savienībā tikai ceturtā daļa vecāku izmanto vecākvadības
programmatūru un uzrauga vai filtrē to, kam viņu bērni var piekļūt tiešsaistē.
Šie apsekojumi ir publicēti ar mērķi veicināt vecāku izpratni par to, cik
svarīgi ir aizsargāt bērnus no noteikta interneta satura. Turklāt tas sniedz
vecākiem objektīvu skatījumu uz to, kura vecākvadības programmatūra ir
visefektīvākā. Komisijas apņemšanās palīdzēt vecākiem un viņu bērniem tiešsaistē
justies drošiem ir daļa no Eiropas digitālās programmas (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 and MEMO/10/200).
EK: Nosaka gada prioritātes ES izaugsmeiEiropa ir
sagatavojusi visaptverošu plānu, lai reaģētu uz krīzi un paātrinātu Eiropas
ekonomikas izaugsmi. Patlaban tai jāvelta centieni koordinētā veidā, galveno
uzmanību veltot prioritātēm. Komisija šodien nāk klajā tieši ar šādu plānu. Gada
izaugsmes pētījumā skaidri norādīts virziens, kurā Eiropai jāstrādā nākamajā
gadā, īstenojot desmit neatliekamas darbības, kas galvenokārt vērstas uz
makroekonomikas stabilitāti un fiskālo konsolidāciju, strukturālajām reformām un
izaugsmi sekmējošiem pasākumiem. Ar Gada izaugsmes pētījumu sākas pirmais
„Eiropas pusgads”, kas maina veidu, kādā valdības izstrādā savas valsts
ekonomikas un fiskālo politiku. Kad Eiropadome būs to apstiprinājusi,
dalībvalstis minētos ieteikumus ņems vērā, savu politikas virzienu un valsts
budžeta izstrādē. Tādējādi pirmo reizi vēsturē dalībvalstis un Komisija kopīgi
apspriedīs makroekonomikas stabilitāti, strukturālās reformas un izaugsmi
veicinošus pasākumus visaptverošā veidā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, ES attīstības komisāra Andra Piebalga un ES humānās palīdzības komisāres Kristalīnas Georgijevas kopīgs paziņojums par situāciju Haiti gadu pēc zemestrīces.
Comité des Sages (augsta līmeņa analītiķu grupas) ziņojums par Eiropas kultūras mantojuma digitalizāciju šodien tika iesniegts Nēli Krusai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietneicei, kas ir atbildīga par digitālo programmu, un Andrulai Vasiliu, par izglītību un kultūru atbildīgajai komisārei. Ziņojumā ES dalībvalstis mudinātas pastiprināt centienus, lai ievietotu tiešsaistē kolekcijas, kas glabājas visās to bibliotēkās, arhīvos un muzejos. Tajā uzsvērti ieguvumi, ko dod Eiropas kultūras un zināšanu vieglāka pieejamība. Tajā arī norādīti potenciālie ekonomikas ieguvumi no digitalizācijas, tostarp izmantojot valsts un privātās partnerības, lai izstrādātu jaunus pakalpojumus tādās nozarēs kā tūrisms, pētniecība un izglītība. Ziņojumā ir atbalstīts digitālās programmas mērķis stiprināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana un ierosināti risinājumi, kā padarīt tiešsaistē pieejamus darbus, uz kuriem attiecas autortiesības. Comité des Sages digitalizācijas jautājumos locekļi ir Maurice Lévy, Elisabeth Niggemann un Jacques de Decker (sk. IP/10/456). Ziņojuma ieteikumi tiks iekļauti Komisijas plašākā stratēģijā saskaņā ar "Digitālo programmu Eiropai" (Digital Agenda for Europe), lai palīdzētu kultūras iestādēm veikt pāreju uz digitālo ēru.
Vēl viens piedāvājums partneru piesaistei projektiem "EU for Citizens 2011 Partnership building".
Izmantojot ES finansējumu 2,7 miljonu eiro apmērā, pētnieki no Čehijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas ir izstrādājuši risinājumu, kas veciem cilvēkiem un invalīdiem ļauj vieglāk kontrolēt dažādās mājas elektroiekārtas un aprīkojumu ar mobilā tālruņa vai citu ierīču palīdzību. Projekta "I2HOME" ietvaros ir izstrādāta individuāla un vienkāršota universālas tālvadības konsoles saskarne, kam pamatā ir pašreizējie un izstrādes stadijā esošie atvērtie standarti. Šī saskarne var būt universālajā tālvadības pultī, mobilajā telefonā, datorā vai citās ierīcēs un var tikt izmantota, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, apgaismojuma, apkures, gaisa kondicionēšanas iekārtu, TV, DVD atskaņotāju un citu mājsaimniecības ierīču ieslēgšanai un darbības programmas izvēlei. Šo tehnoloģiju var izmantot arī ārpus mājas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana, lai veciem cilvēkiem, vājredzīgajiem vai cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nodrošinātu cienīgu un kvalitatīvu neatkarīgu dzīvi, ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas digitālajā programmā, kuru Eiropas Komisija pieņēma 2010. gada maijā (IP/10/581, MEMO/10/199, MEMO/10/200).
Oficiāli ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Savienība pirmo reizi kļūst par pusi starptautiskam līgumam par cilvēktiesībām. Šīs konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot savas tiesības tāpat kā jebkurš cits. Šis ir pirmais vispārīgais cilvēktiesību līgums, ko ratificējusi ES kā tāda. To ir parakstījušas arī visas 27 ES dalībvalstis un ratificējušas 16 dalībvalstis (skatīt pielikumu). ES ir 97. šīs konvencijas puse. Konvencijā ir noteikts standartu minimums attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti pilsonisko, politisko, sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību. Tā atspoguļo ES vispārējo apņemšanos līdz 2020. gadam panākt, lai Eiropas Savienībā dzīvojošajiem 80 miljoniem personu ar invaliditāti nebūtu nekādu šķēršļu, kā tas paredzēts Eiropas Komisijas stratēģijā invaliditātes jomā (IP/10/1505).