ES dalībvalstis šodien apstiprināja noteikumus, kas radīs tiesisko noteiktību starptautiskiem pāriem, kuri vēlas šķirt laulību. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem laulātajiem, kuriem ir dažāda valstspiederība, laulātajiem, kuri dzīvo atsevišķi dažādās valstīs vai arī dzīvo kopā vienā valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, būs iespēja izvēlēties, kuras valsts noteikumi ir piemērojami laulības šķiršanas gadījumā. To mērķis ir nepieļaut labvēlīgākās tiesas izvēli un aizsargāt vājāko pusi šķiršanās strīdu gadījumos. Ar to tiek iezīmēta pirmā reize vēsturē, kad ES dalībvalstis izmanto tā saukto “ciešākas sadarbības” mehānismu, kas ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm virzīt uz priekšu pasākumu, kurš ir svarīgs, bet saskaņā ar parastajiem balsošanas noteikumiem tomēr tiek bloķēts. Šodienas politiskā vienošanās ir panākta tikai astoņus mēnešus pēc tam, kad Komisija reaģēja uz deviņu dalībvalstu lūgumu ierosināt tiesību aktu (skatīt IP/10/347). Tiklīdz noteikumi tiks pieņemti, sākumā tie būs piemērojami 14 ES dalībvalstīs, bet pārējām būs tiesības pievienoties vēlāk.
ES dalībvalstis šodien, tas ir tikai četrus mēnešus pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, atbalstīja likumprojektu, kas nodrošina apsūdzēto tiesības uz informāciju kriminālprocesā (sk. IP/10/989). Personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, būs jāinformē par viņu tiesībām valodā, ko tie saprot. Tiesību akts nodrošinās, ka ES valstis katrai aizturētai personai (vai personai, uz kuru attiecas Eiropas apcietināšanas orderis) izsniegs paziņojumu par tiesībām, kurā uzskaitītas viņu pamattiesības kriminālprocesa laikā. Komisija ir sagatavojusi dalībvalstīm paziņojuma par tiesībām paraugu, ko tulkos 22 ES valodās. Tagad par šo tiesību aktu ir jābalso Eiropas Parlamentam. Kopā ar tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu (sk. IP/10/1305 unMEMO/10/351), tiesības uz informāciju kriminālprocesā ir daļa no taisnīgas tiesas nodrošināšanas pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ticību ES vienotajai tiesiskuma telpai.
Rīt Eiropas Komisija atklās vienkāršu tīmekļa vietni, kas valsts pārvaldes iestādēm un visiem, kam rūp vide, palīdzēs no piedāvājumā esošajiem transportlīdzekļiem izvēlēties tīrāko un energoefektīvāko. Tīru transportlīdzekļu portāls adresē http://www.cleanvehicle.eu būs īpaši noderīgs tāpēc, ka jaunā direktīva par tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu[1] paredz — no šī mēneša, pērkot transportlīdzekļus sabiedrisku transporta pakalpojumu vajadzībām, jāņem vērā enerģijas patēriņš, CO2 emisijas un piesārņojošo vielu emisijas. Jaunā vietne informēs par ES un visu dalībvalstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tīriem un energoefektīviem transportlīdzekļiem, nodrošinās piekļuvi tehniskajiem datiem no Eiropā lielākās transportlīdzekļu datubāzes un sekmēs kopīgus iepirkumus.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga tuvākajās dienās aicinās dalībvalstis tieslietu un iekšlietu politikas priekšplānā izvirzīt pilsoņus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga tieslietu ministru sanāksmē 3. decembrī un sociālo lietu ministru sanāksmē 6. decembrī pirmo reizi sniegs ziņojumu par ES pilsonību. Kā 2009. gada septembrī savās politiskajās pamatnostādnēs sacīja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES vēlas “veidot Eiropu tādu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta pilsoņiem”. Šis skatījums ir atspoguļots Lisabonas līgumā, kur ES politikas centrā ir pilsoņi. ES veic konkrētus pasākumus, lai atvieglotu dzīvi tiem 12 miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo ārpus savas valsts. Komisija, kura 27. oktobrī pieņēma ziņojumu par pilsonību, ierosināja pasākumus, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi, kad viņi izmanto savas ES tiesības stāties laulībā, pirkt mājokli vai reģistrēt automobili citā ES valstī (skatīt IP/10/1390 un MEMO/10/525)
ES pētnieki, uzņēmumi un iedzīvotāji var brīvi piekļūt ES finansētu pētījumu materiāliem, izmantojot OpenAIRE (Open Access Infrastructure for Research in Europe), kuru Eiropas Komisija šodien inaugurē Ģentes Universitātē Beļģijā. OpenAIRE nodrošinās brīvpieejas repozitoriju tīklu, kas nodrošinās brīvu piekļuvi tiesšsaistē esošajiem to pētnieku radītajiem zinātniskajiem darbiem, kas saņēmuši 7. pētniecības pamatprogrammas (7. PP) un Eiropas Pētniecības padomes (EPP) finansējumu, jo īpaši tādās jomās kā veselība, enerģētika, vide, atsevišķas informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares jomas, kā arī pētniecības infrastruktūras, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un sabiedrības zinātne. Šis ir ļoti svarīgs solis virzībā uz pilnīgu un brīvu piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem, kas ļautu, piemēram, visiem pacientiem, kuri slimo ar retām slimībām, piekļūt jaunākajiem medicīnisko pētījumu rezultātiem vai pētniekiem gūt reālā laikā aktualizētu informāciju par norisēm viņu attiecīgajā pētījumu jomā. Pētniecības infrastruktūru un e-infrastruktūru izstrāde, tostarp tādu infrastruktūru izstrāde, kas paredzēta zinātniskā darba rezultātiem, Eiropas konkurētspējas stimulēšanas nolūkā ir izvirzīta kā prioritāte gan Eiropas digitalizācijas programmā (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200), gan iniciatīvā „Inovācijas Savienība” (skat. IP/10/1288 un MEMO/10/473).
Kofi Anans ir teicis: "Ja vēlamies, lai mūsu cerības izveidot labāku un drošāku pasauli kļūtu kas vairāk nekā vien cerības, mums vairāk kā jelkad būs vajadzīgs brīvprātīgais darbs." Šādā garā 100 miljoni Eiropas iedzīvotāju velta savu laiku un zināšanas, lai palīdzētu tiem, kam tas nepieciešams, un sniegtu atbalstu savām kopienām. Pensionēts skolotājs, kas skolā mācījis mākslas priekšmetu, ārvalstu tūristiem muzejā stāsta par Eiropas meistardarbiem. Vidusskolas skolēns lasa priekšā mazajiem slimniekiem slimnīcā. Bijušais izlases futbolists trenē apkaimes klubu. Pārmaiņas var radīt tūkstoš dažādos veidos. Lai pievērstu uzmanību šiem centieniem un mudinātu pilsoņus iesaistīties tajos, Eiropas Komisija šodien deva startu Eiropas Brīvprātīgā darba gadam – tam veltīts 2011. gads. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre tieslietu, pamattiesību un pilsonības jomā Viviāna Redinga kopā ar Beļģijas sociālo lietu federālo valsts sekretāru Žanu Marku Delizē un Eiropas Parlamenta deputāti Marianu Harkinu izsludināja šā gada devīzi: "Esi brīvprātīgais! Ir vērts."
Šodien Eiropas Komisija sāka plašu sabiedrisko apspriešanos
par to, kā nostiprināt un pilnveidot ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN)
sistēmu, lai tā dotu lielāku ieguvumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un
dalībvalstīm. Apspriešanās mērķis ir piedāvāt visiem interesentiem iespēju
izklāstīt savas domas un uzskatus par pašreizējām problēmām saistībā ar PVN un
iespējamiem to risinājumiem. Komisija izmantos šajās diskusijās saņemtās
atbildes, lai lemtu par labākajām metodēm stabilākas, noturīgākas un
efektīvākas PVN sistēmas izveidei nākotnē.
Vakar vakarā tika paziņoti trīs ES žurnālistikas balvas veselības aizsardzības jomā laureāti. Šo balvu apsniedz otro gadu pēc kārtas. Pirmo vietu ieguvuši divi itāļu žurnālisti, Gianluca Ferraris un Illaria Molinari, par izdevumam "Panorama" kopīgi uzrakstīto rakstu "Cerību zagļi". Uzvarējušajā rakstā lasītāju uzmanība tiek vērsta uz "dziednīcām", kuras hroniski sliemiem, bezcerīgiem pacientiem piedāvā dārgu, bet zinātniski nepārbaudītu ārstēšanu. Otrā vieta piešķirta čehu žurnālistei Lucie Hášová Truhelková,
kura uzrakstījusi rakstu par orgānu ziedošanu "Mīlestība mīt nierēs".
Trešo vietu ieguva dāņu laikraksta "Berlingske Tidende" žurnālistu
grupa, Kasper Krogh, Morten Crone, Line Holm Nielsen un Jesper
Woldenhof, par rakstu "Lielā vilšanās", kurā aprakstīts, kā
indivīds mēģina mainīt veselības sistēmu. Balvu pasniedz Eiropas žurnālistiem,
kuri informē sabiedrību par veselības aprūpes problēmām un pacientu tiesību
jautājumiem.
Pieminot
Pasaules AIDS dienu, ES Veselības komisārs Džons Dalli Eiropas Parlamentā teiks
ievadrunu seminārā par HIV pārbaudēm. Lai
savlaicīgi sāktu ārstēšanu un palielinātu paredzamo mūža ilgumu, ir svarīgi
atklāt slimību agrīnā posmā, jo statistika liecina, ka aptuveni viena trešā
daļa ar HIV inficēto cilvēku Eiropā nezina, ka ir inficēti. Lai cīnītos pret AIDS visā pasaulē, ES Attīstības
politikas komisārs Andris Piebalgs nesen informēja, ka iemaksas Pasaules fondā
HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ir pieaugušas par 10 %. Eiropas
Savienība ir lielākais ieguldītājs šajā fondā, nodrošinot 52 % tā
līdzekļu. Šāds pieaugums ļaus Komisijai laikā no 2002. līdz 2013. gadam
ieguldīt aptuveni 1,3 miljardus eiro.
Komisijas rudens prognozē
paredzēts, ka turpināsies pašlaik ES sākusies ekonomikas atlabšana. Paredzams, ka 2010.-2011. gadā IKP
palielināsies par aptuveni 1,75 % un 2012. — par apmēram 2 %. Līdz šim šajā gadā ir veicies labāk nekā cerēts,
2010. gadā bija vērojams nozīmīgs gada pieaugums salīdzinājumā ar pavasara
prognozi. Tomēr situācijai uzlabojoties un fiskālai konsolidācijai sākoties
pasaules mērogā, gada beigās un 2011. gadā ir paredzama mērena aktivitāte,
bet rosība atsāksies 2012. gadā, kad nostiprināsies privātais
pieprasījums. Ekonomikas atlabšanas laikā paredzams, ka prognozes periodā ES
darba tirgus nosacījumi, kā arī budžeta stāvoklis pamazām uzlabosies. Prognozē, ka bezdarba līmenis 2012. gadā samazināsies līdz aptuveni
9 % un valsts budžeta deficīts samazināsies līdz aptuveni 4,25 % no
IKP. Attīstība visās dalībvalstīs
tomēr joprojām būs nevienmērīga.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja